Ufo vadītais “BOOM FM” nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestam atskaiti par... ierakstu studijas izveidi
PIETIEK26.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savulaik Kaspara Upaciera jeb Ufo vadītā SIA BOOM FM, kas, kā Pietiek jau aprakstījis, vairāk nekā divus gadus neatdod aizdevumu, kas ņemts ierakstu studijas izveidei, vēl nav arī iesniegusi Lauku atbalsta dienestā (LAD) atskaiti par 2015.gadu, lai varētu vērtēt, vai šis LAD līdzfinansētais projekts - tāds ir mūzikas ierakstu studijas projekta oficiālais statuss - tiek īstenots atbilstoši prasībām. Ja izrādīsies, ka projektā pieļautas kādas atkāpes, BOOM FM teorētiski būs jāatdod LAD piešķirtais finansējums. Faktiski gan šī nauda, visticamākais, būs zaudēta.
Pietiek jau ziņoja, ka BOOM FM jau vairāk nekā divus gadus neatdod parādu privātpersonai, kas 2013.gadā aizdeva naudu mūzikas ierakstu studijas izveidei Lauku atbalsta dienesta līdzfinansēta projekta ietvaros. Lai gan SIA BOOM FM saņēma maksājumu no LAD, tomēr ar aizdevēju nenorēķinājās pilnībā un nav to izdarījusi vēl līdz šai baltai dienai.
Bet kā vispār iespējams, ka LAD finansē tādu no lauku saimniekošanas tālu projektu kā ierakstu studija? LAD skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" varēja īstenot pasākumus, lai dažādotu uzņēmējdarbību lauku teritorijās - īstenot ar lauksaimniecību nesaistītu saimniecisko darbību vai nodarbinātību lauku teritorijā un dažādot ar lauksaimniecību nesaistītas aktivitātes, piemēram, varēja radīt uzņēmumus, kas nodarbojas ar apģērbu ražošanu, izbraukumu ēdināšanu, kokapstrādi, metālapstrādi, poligrāfiju un ierakstu reproducēšanu u.c. Atbalsta saņemšanas nosacījumus un nozares, kas varēja saņemt atbalstu, noteica Ministru kabineta 2010. gada 9.februāra noteikumi Nr. 132.
Pēc LAD sniegtajām ziņām, SIA BOOM FM pieteicās īstenot projektu ar mērķi izveidot skaņu ierakstu studiju. “LAD izvērtēja konkrētajā projektu kārtā minētās SIA iesniegto projekta pieteikumu, tas atbilda visām noteiktajām prasībām. Projekta īstenošanas laikā, pirms veikt maksājumus, LAD veica kontroles, lai pārliecinātos, vai projekts tiek īstenots atbilstoši prasībām,” Pietiek skaidro LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.
Pēc projekta īstenošanas uzraudzība tiek veikta piecus gadus. Kā norāda LAD, katru gadu klientam ir jāiesniedz LAD atskaites. No SIA BOOM FM LAD esot saņēmis atskaiti par 2014.gadu un izvērtējis to. “Par uzņēmējdarbības rezultātiem 2015.gadā klients atskaiti var iesniegt līdz 2016.gada 1.jūnijam, tāpēc LAD to saņems tuvākā mēneša laikā. 2016.gada pavasarī LAD bija arī pārbaudē uz vietas pie SIA BOOM FM. Šobrīd LAD vēl gaida atskaiti par darbības rezultātiem 2015.gadā, tad varēs vērtēt, vai projekts tiek īstenots atbilstoši,” norāda Ilgaža.
LAD uzsver, ka uzraudzības periodā ļoti stingri seko līdzi projekta īstenošanai. “Ja tiks secināts, ka konkrētais projekts netiek īstenots atbilstoši - finansējums klientam tiks atprasīts,” apgalvo LAD pārstāve.
Kā jau ziņots, Pietiek rīcībā esošie dati, ka 2013.gada augustā Upaciers kā toreizējais SIA BOOM FM valdes loceklis ir vērsies pie kādas privātpersonas ar lūgumu aizdot 60 tūkstošus latu (85,37 tūkstošus eiro) mūzikas ierakstu studijas Rožulejas izveidei un aparatūras iegādei, realizējot LAD līdzfinansētu projektu.
Nauda aizdota, ņemot vērā to, ka tas bija LAD atbalstīts projekts, turklāt Upaciers piedāvājis divas komercķīlas – pašu iegādāto skaņu aparatūru, kā arī SIA Pastum Pastum piederošu automašīnu. Turklāt līgums slēgts pie notāra ar striktiem noteikumiem par sekām, ja nauda tiek izlietota citam mērķim vai netiek atmaksāta laikā, paredzot bezstrīda piedziņas procedūru.
Tomēr arī juridiski spēcīgais līgums nav pasargājis aizdevēju no zaudējumiem. Uzņēmums BOOM FM noteiktajā termiņā līdz 2013.gada beigām atdevis tikai divas trešdaļas no aizdevuma summas, bet pārējo nav samaksājis līdz pat šim brīdim. Tādēļ aizdevējs ir bijis spiests vērsties tiesā, lai jau ar tiesu izpildītāja palīdzību atgūtu savu naudu.
Upaciers nenoliedz, ka BOOM FM ir šādas parādsaistības, nesniedzot paskaidrojumus, kādēļ nauda netiek atmaksāta. Kā Pietiek sacīja Upaciers, biznesa projekts nav izdevies, un tagad notiek parāda piedziņas procedūra likumā noteiktā kārtībā. Tiesu izpildītājs sācis pārdot BOOM FM mantu un no iegūtās summas norēķinās ar aizdevēju.
Tomēr ar mantas pārdošanu tiesu izpildītājam īpaši nevedoties. Aizdevējs pagaidām saņēmis vien 356,29 eiro kā parāda summu un 275 eiro kā sprieduma izpildes uzsākšanas izdevumus, jo izsolē tiesu izpildītājam izdevies iegūt vien 1200 eiro, no kuriem pārējo summu tiesu izpildītājs ietur kā sprieduma izpildes izdevumus.
Upaciers norāda, ka vairs nav BOOM FM valdes loceklis, turklāt uzņēmums ir pārtraucis darbību. Interneta radio BOOM FM pieder SIA Radio BOOM FM, kuras vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem gan ir tas pats Upaciers.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
