Ukrainā turpinās izmeklēšana par urbšanas platformu afēru, Latvijas tiesībsargi klusē par Meļņika lomu tajā
PIETIEK05.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā ar jaunu sparu turpinās izmeklēšana saistībā ar šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka. Šajā apjomīgajā afērā nozīmīgu lomu ieņēma arī miljonārs, kādreizējais Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks Vasilijs Meļņiks un viņa kontrolētā Rīgas kuģu būvētava, taču Latvijas tiesībsargāšanas iestādes joprojām klusē par savām darbībām saistībā ar informāciju, kas saņemta no Ukrainas.
Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko ir paziņojis, ka prokuratūra sekmīgi turpina izmeklēšanas un meklēšanas darbības saistībā ar valsts akciju sabiedrības Černomorņeftegaz līdzekļu piesavināšanos vismaz 120 miljonu ASV dolāru apmērā.
Saskaņā ar Ukrainas prokuratūras sniegto informāciju izmeklēšanā noskaidrots, ka visu platformu iegādes, transportēšanas un arī valsts līdzekļu izlaupīšanas organizēšanu ir veikuši brāļi Aleksandrs un Sergejs Kacubas, kuri viens pēc otra ieņēma kompānijas Naftogaz Ukraini priekšsēdētāja vietnieka posteni.
Ukrainas ģenerālprokurors arī paziņojis, ka ir aizturētas trīs amatpersonas, kas strādājušas Ukrainas Enerģētikas un ogļrūpniecības ministrijā un uzņēmumā Naftogaz Ukraini, - tās visas sniedzot izvērstas liecības šajā lietā. Savukārt jau vasarā aizturētais Aleksandrs Kacuba paziņojis par gatavību noslēgt vienošanos ar izmeklētājiem, kā arī kompensēt nodarītos zaudējumus.
Saistībā ar šo afēru Ukrainas mediji ir pieminējuši arī Latvijas uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava un tā faktiskā saimnieka Meļņika lomu tajā.
Kā jau ziņots, vairāk nekā 46 miljoni dolāru varētu būt tā summa, kas bijusi paredzēta Meļņika kontrolētajai Rīgas kuģu būvētavai par faktisko starpniecību koruptīvajā vienas platformas iegādes darījumā un kas 2012. gada beigās un 2013. gada sākumā caur šim "gadsimta darījumam" speciāli iegādāto "tukšo čaulu" Lielbritānijā aizplūdusi tālāk uz niecīgu uzņēmumu Turcijā, bet tad „izgaisusi”.
2011. gada novembra sākumā Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz ar piegādes termiņu 2012. gada decembrī un līguma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.
Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afēras organizētāju kabatās kopā varēja būt iegūluši pat 220 miljoni dolāru.
Faktiski visa iespaidīgā naudas summa bija plūdusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darījumam bija iegādājies Meļņiks ar Rīgas kuģu būvētavas starpniecību. Lielākā daļa naudas aizplūda citiem starpniekiem un darbu veicējiem, savukārt Rīgas kuģu būvētavai 2012. gada beigās kontos bija naudas līdzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmērā.
Jau trīs mēnešus vēlāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arī britu "čaulas uzņēmumā" līdzekļi nav palikuši, bet aizplūduši vēl tālāk - uz grūtāk atšifrējamiem uzņēmumiem un to kontiem.
Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitīti nepazīstamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuģu motoru remonta jomā.
Faktiski nav šaubu, ka šādā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistībā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.
Pietiek jau aprakstījis, ka vairāki avoti ir apliecinājuši – Latvijas tiesībsargājošās iestādes pēdējos mēnešos ir saņēmušas informāciju saistībā ar bēdīgi slaveno Ukrainas naftas platformas iegādes darījumu, taču pagaidām saistībā ar to nevēlas izteikties ne Ģenerālprokuratūra, kas citu, daudz nelielāka mēroga izmeklēšanu saistībā ir daudz runīgāka, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Iepriekš KNAB nebija gatavs pat apliecināt, ka šāda informācija tiešām ir saņemta. „Nebūs nekādu komentāru!” – tik izteiksmīga pērn bija KNAB atbilde uz Pietiek jautājumu par to, vai biroja lietvedībā ir kriminālprocess, kas sākts saistībā ar skandalozo Ukrainas naftas platformas būvi un vietējā uzņēmēja Meļņika iesaisti šajā darījumā, kas licis domāt par liela mēroga naudas atmazgāšanu.
Taču pēc tam, kad Pietiek pārstāvis nosūtīja KNAB oficiālu informācijas pieprasījumu, birojs pirmoreiz atklāja, ka tā lietvedībā patiešām ir kriminālprocess Nr. 16870000616, kas atbilst Pietiek aprakstam – „kriminālprocess saistībā ar informāciju, kas no Ukrainas saņemta sakarā ar liela apmēra korupcijas gadījumiem, kuros, iespējams, iesaistītas personas no Latvijas”.
Neko konkrētāku KNAB gan neatklāšot, jo „kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
