Ukrainā viss notiek - koncerti, muzeji, tusiņi, pasākumi, dzīve
Jana Streleca10.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tātad visiem zināms, ka ar tiem COVID testiem ir tā, ka kāda nu kuram laime (kaut gan es līdz šim esmu 4 reizes testējusies - 2x spļāvusi un 2x iztriepes - un visas reizes man bija negatīvi rezultāti).
Tātad taisījies kāds ukraiņu vīrs braukt strādāt uz Poliju. Lai lieki neriskētu, pasūtījis testa rezultātu, nevis gājis testēties. Izpildītājs puisim prasa, kādu rezultātu viņam vajagot - pozitīvu vai negatīvu. Puisis pārliecinoši atbildējis, ka pozitīvu, protams, ar to domājot, ka viņam vajag tādu rezultātu, lai viņu ielaistu Polijā.
Saņēmis rezultātu, kāpis autobusā kopā ar citiem viesstrādniekiem. Ticis jau pāri Ukrainas robežai, te poļu robežsargs kā ieraudzījis viņa pozitīvo testu, tā visu autobusu ar viesstrādniekiem pagriezis atpakaļ uz Ukrainu.
Domājams, ka pozitīvā testa pasūtītājs tomēr atceļā palicis dzīvs, - kā gan citādāk šis stāsts būtu kļuvis zināms mums.
Kas attiecas uz manu šīs vasaras ceļošanas pieredzi, ne Ukrainas, ne Polijas robežas šķērsošanā neviens nepaskatījās uz manu negatīvo testu, temperatūru neviens nemērīja. Polis prasīja, kur braucu, teicu, ka mājās, viņš rezumēja, ka Poliju šķērsošu tranzītā, es piekritu. Stiepu viņam savu godīgi taisīto testu, viņš pat atteicās skatīties, teica, ka tranzītā braucošo testa rezultāti viņu vispār neinteresē.
Izbraucu cauri Lietuvai. Neviens neko. Nav jēreģistrējas nekādos kovidpāsos.lt, neviens nedraud ar 2000 eiro sodu.
Latvijā ievēroju pašizolāciju. Jo no Ukrainas Latvijā ar auto iebraukt iespējams tikai caur Lietuvu, bet iebraukušajiem no Lietuvas Latvijā jāievēro pašizolācija (nepotētajiem, protams, jo potētie izplata tikai pozitīvos vīrusus). Jēdziens "tranzīts" arī ir lieks smalkums.
Negribēju braukt mājās no Ukrainas. Viss notiek - koncerti, muzeji, tusiņi, pasākumi, dzīve. Cilvēki pilnīgi normāli, labdabīgi - kā parasti un kā agrāk. Pēc kādas nedēļas es arī atgāju, pilnīgi jocīgi palika.
Ukrainā visi lielākoties ievēro prasību telpās (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietas, baseinus, akvaparkus, pirtis, trenažieru zāles utml.) valkāt maskas, ja neievēro, tad viņiem normāli lūdz uzlikt masku, ko arī izdara vai tad neiet iekšā tur, kur jāvelk maska.
Ukrainā kovidierobežojumi ir bijuši viļņveidā - sākumā saslimstības vilnis, tad ierobežojumi. Vakcinācijas t.s. "aptvere" - ap 4,7%, turklāt visādi Faizeri, Astras un Modernas ir pieejamas gluži nesen, līdz tam - visādi indiešu kovišīldi un ķīniešu sinovaki (Ukraina pat grasījās atsaukt savu parakstu ANO Cilvēktiesību padomes paziņojumā par Ķīnas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguriem, jo Ķīna draudēja parakstīšanas gadījumā nepiegādāt 500 000 Sinovac devas, bet nu beigās parakstīja..). Nu jau labu laiku Ukrainā saslimstība ir minimāla, ne velti pat ES to ir iekļāvusi zaļo valstu sarakstā.
Vārdu sakot, vēlu visiem visu vispozitīvāko.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
