Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nensija Pelosi, apmeklējot Taivānu, spodrināja demokrātu spalvas pirms ASV Kongresa vēlēšanām un kārtējo reizi atgādināja, ka ASV ir lielvara. Otrs atgādinājums bija par to, ka bez reālpolitikas pastāv arī normatīva ārpolitika, kas balstās uz vērtībām, nevis tikai uz varas, ekonomisko labumu un nacionālās drošības vairošanu.

Vašingtonas īstenotās "Vienas Ķīnas politika" ir attaisnojama reālpolitikas kategorijās, bet tai ir maz sakara ar morāli starptautiskajās attiecībās. Ķīna piedzīvoja uz savas ādas Japānas militāristu agresiju Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi, kā PSRS piedzīvoja nacistiskās Vācijas iebrukumu. Karš deva abām komunistiskajām valstīm nonākt tur, kur tām nav nekādu morālu iemeslu būt – ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu grupā. Abas valstis ir staigājušas pa līķiem, būvējot kreiso utopiju. Krievija nomainīja fasādi un turpina staigāt pār līķiem Ukrainā – valstī, kura jau izcieta Golodomoru un citus padomju "jaukumus", ko piegādāja maskavieši. Neskatoties uz to, turpinās absurds starptautisko tiesību īstenošanā, jeb pareizāk – neīstenošanā, proti, agresoram, kas atbalsta (lasi – īsteno!) terorismu, ir veto tiesības ANO DP.

Šajā rakstā turpinu divās publikācijās iesākto analīzi par ANO nepieciešamajām reformām, šoreiz koncentrējoties uz to, ko pati Ukraina drīzumā varētu darīt starptautiskajā arēnā. Mērķis nav pamācīt Ukrainu (kura varonīgi cīnās visas brīvās pasaules labā), drīzāk – vairot atbalstu Kijivai brīdī, kad tā spers nepieciešamos soļus ANO reformu iniciēšanā. Turklāt par daļu no rakstā minētā Ukraina jau ir paudusi savu nostāju. Viena no tādām epizodēm Kijivas diplomātijā ir Ukrainas pastāvīgā pārstāvja ANO Sergija Kisļica uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas plenārsēdē par darba kārtības 123. punktu "Jautājums par taisnīgu pārstāvību un dalībnieku skaita palielināšanu Drošības padomē un citi jautājumi, kas saistīti ar DP" 2021. gada 16. novembrī.

Kur Tu biji, kad Ukraina dibināja ANO?

Ukraina ir viena no ANO dibinātājvalstīm, un tā jau četras reizes bijusi ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle. Pirmos divus termiņus 1948. – 1949.g. un 1984. –1985.g. valsts vēl atradās PSRS sastāvā, taču tas netraucēja UPSR ārlietu ministram Dmitro Manuiļskim kļūt par ANO Pirmās komitejas priekšsēdētāju un piedalīties ANO Statūtu preambulas un 1. nodaļas "Mērķi un principi" izstrādē. Ukrainas trešais termiņš kā Drošības padomes nepastāvīgai loceklei no 2000. līdz 2001. gadam ir vēl viens apliecinājums tam, ka Ukraina ir starptautiski atzīta neatkarīga valsts, kurai tika piešķirtas pilnvaras starptautiskā miera un drošības uzturēšanā. Šo vienkāršo un fundamentālo patiesību apstrīd agresorvalsts Krievija un tās vadonis.

Par Ukrainas statusu kā Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2015. gada 15. oktobrī balsoja 177 dalībvalstis, kā rezultātā Ukraina šo statusu ieguva uz diviem gadiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri. Ukrainas ceturtais termiņš ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles statusā kļuva par precedentu, kad galvenajā starptautiskajā miera un drošības uzturēšanas organizācijā vienlaicīgi atrodas gan agresors, gan agresijas upuris.

Reģionālās kvotas

Tieši reģionālo kvotu jautājums ir Ukrainas nostājas prioritāte, runājot par reformām ANO Drošības padomē. Kijiva ir norādījusi, ka atbalsta Drošības padomes paplašināšanu ar jaunām dalībvalstīm, izmantojot formulu 2+8, t.i. tai pievienotos divas pastāvīgās locekles (Vācija un Japāna) un astoņas nepastāvīgās locekles. Nepastāvīgo locekļu statusu piešķirtu valstīm pēc reģionālā principa: četras vietas Āzijas un Āfrikas valstīm, divas vietas Latīņamerikas un Karību jūras valstu grupai, viena vieta Rietumeiropas un citu valstu grupai un viena vieta Austrumeiropas valstu grupai.

Turklāt šīs astoņas nepastāvīgās locekles mainītos rotācijas kārtībā no 24 vai 32 valstu vidus, kas aktīvi piedalās miera atbalstīšanā, iegulda nozīmīgus finanšu līdzekļus un pārstāv lielāko daļu pasaules iedzīvotāju. Katra reģionālā grupa pati noteiktu Drošības padomes locekļu rotācijas biežumu, kamēr esošo desmit nepastāvīgo locekļu rotācija notiktu saskaņā ar pašreizējo kārtību.

Ukrainas politiskais svars Eiropā pieaugs

ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas laikā Petro Porošenko sacīja, ka Ukraina atbalsta pakāpenisku "nogalināšanas atļaujas" ierobežošanu un tās atcelšanu nākotnē, kā arī Francijas un Meksikas iniciatīvu humanizēt Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu veto tiesības. Ukrainai kā valstij, kas saņēmusi drošības garantijas no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un kā valstij, kas pašreiz cieš no vienas no šo valstu agresijas vajadzēja jau iepriekšējos gados pulcināt ap sevi ANO dalībvalstis, kas arī atbalsta organizācijas reformēšanu un stiprināšanu. Ukrainas pozīcija ir jāizstrādā un jāstiprina nekavējoties, un tai ir jākļūst par vienu no impulsiem, kam jānoved pie ANO stiprināšanas un spiediena izdarīšanas un agresoru. Ukrainai ir morālas tiesības būt par reformu iniciatoru.

Uzstājoties ANO Drošības padomes ministru līmeņa atklātajās debatēs par tēmu "Starptautiskā miera un drošības nodrošināšana: konflikti Eiropā" 2017. gada 22. februārī, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins teica: "Drošības padomei ir jāspēj atbilstoši reaģēt uz asiņainiem konfliktiem neatkarīgi no tā, vai viena no konfliktā iesaistītajām pusēm ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. […] Krievijas agresijas pret Ukrainu mērķis ir sagraut Eiropas un transatlantisko vienotību kā globālās drošības stūrakmeņus. Pasaules atgriešana ceturtdaļgadsimtu atpakaļ laikā pirms Padomju Savienības sabrukšanas jau sen ir Kremļa galvenā apsēstība. Krievija ekspluatē citu vājības, un viena no šādām institucionālām vājībām ir veto tiesības Drošības padomē un konsensa princips EDSO. Tajā pašā laikā konkrēts mehānisms agresora saukšanai pie atbildības vēl nav izstrādāts." Varam tikai piekrist Ukrainas ministra teiktajam un domāt, ko darīt tālāk.

Izkustinām lielus un apsūnojušus akmeņus, kuri neatrodas savā vietā

Praktiskie soļi varētu būt šādi:

1) Uzdot Drošības padomes un citu ANO institūciju dalībvalstīm jautājumu par to, cik leģitīma ir Krievijas no Padomju Savienības mantotā vieta Drošības padomē, un ierosināt apturēt Krievijas dalību Drošības padomē līdz šī jautājuma atrisināšanai;

2) Ņemot vērā esošos procesuālos mehānismus (tajā skaitā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju "Vienoti mieram"), aktualizēt ANO Ģenerālās asamblejas sēdē jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti; ja tas dod rezultātus, izvirzīt konkrētu projektu izskatīšanai ANO Ģenerālajā asamblejā;

3) Izvirzīt ANO dalībvalstīm izskatīšanai – individuāli vai grupās ar partneriem – priekšlikumu ar mērķi oficiāli izskatīt ANO Drošības padomes reformēšanu; sasaukt konferenci, kurā izskatītu, apstiprinātu un izvirzītu ANO dalībvalstīm ratifikācijai saskaņotu sarakstu ar izmaiņām, kas veicamas ANO Statūtos.

Katram no šiem soļiem nepieciešama atsevišķa īstenošanas stratēģija, politiskas iniciatīvas un atbilstoša argumentācija. Piemēram, valdība var izmantot ANO Starptautiskās tiesas palīdzību, lai iesniegtu sūdzību par Krievijas pastāvīgās locekles statusu ANO Drošības padomē. Šajā kontekstā būtu jānoskaidro, saskaņā ar kādiem starptautisko tiesību aktiem Krievijas Federācija vispār tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā. Dalību ANO nosaka Statūtu 2. nodaļa "Organizācijas dalībvalstis". Apskatot ANO Statūtu 3. un 4. pantu, iespējams izdarīt secinājumus:

ANO dalībvalstis ir tās valstis, kas bija organizācijas sastāvā tās izveides brīdī (3. pants), vai valstis, kas organizācijai pievienojās atbilstoši 4. panta nosacījumiem; lai valsts varētu pievienoties ANO, tai jāatbilst konkrētām prasībām, t.i. tai jābūt "miermīlīgai valstij" un jāuzņemas pildīt ANO Statūtos noteiktos pienākumus; jebkuras valsts uzņemšana organizācijas dalībvalstu sastāvā notiek ar Ģenerālās asamblejas lēmumu pēc Drošības padomes rekomendācijas (4. panta 2. punkts). Taču Krievija nav sākotnējā ANO dalībvalsts (atšķirībā no Ukrainas vai Baltkrievijas), tā netika uzņemta organizācijā ar Ģenerālās asamblejas lēmumu pēc Drošības padomes rekomendācijas un tā nekādā gadījumā nav uzskatāma par miermīlīgu valsti. Tāpat ANO Statūti neparedz iespēju kļūt par organizācijas dalībvalsti saskaņā ar tiesību pēctecības principu.

Tieši šī iemesla dēļ bijušajām Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) valstīm pēc DSFR sabrukšanas nācās individuāli pieteikties dalībai ANO. Tāpat bija jārīkojas arī Krievijai pēc PSRS sabrukšanas, jo saskaņā ar ANO Statūtiem citu veidu, kā kļūt par dalībvalsti, tai nebija. Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu vadītāju 1991. gada 21. decembrī pieņemtajā rezolūcijā visas dalībvalstis (izņemot Gruziju) piekrita pagarināt PSRS dalību ANO, taču šāda rīcība neatbilst ANO Statūtiem.

Secība

Saskaņā ar ANO Statūtu 96. panta 1. punktu Ģenerālā asambleja vai Drošības padome var pieprasīt no Starptautiskās tiesas konsultējošus slēdzienus jebkurā juridiskā jautājumā. Krievijas gadījumā var sākt ar to, ka tā uzbruka neatkarīgai valstij, kurai pati sniedza drošības garantijas, un ka tā pašreiz ne tikai okupē daļu tās teritorijas, bet arī pastrādā kara noziegumus tās teritorijā, kā rezultātā tā pārkāpj Drošības padomes galveno funkciju – sargāt mieru un drošību. Tāpat būtu loģiski, ja Ukraina norādītu uz šī jautājuma juridiskajām problēmām un paziņotu, ka tā neatzīst NVS rezolūciju, ar kuru Krievija tika atzīta par PSRS mantinieci. Jārēķinās, ka Ukrainas diplomātiem nāktos savākt milzīgu daudzumu dalībvalstu balsu un sniegt pārliecinošus argumentus par šādu Kijivas soli.

Lai izmantotu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju "Vienoti mieram", kas ļautu Ģenerālās asamblejas sēdē izskatīt jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti, ir nepieciešams Drošības padomē iesniegt vairākus rezolūciju projektus, kurus Krievija neizbēgami bloķētu ar savām veto tiesībām. Tieši šī Krievijas veto virkne ļautu jautājumu izvirzīt Ģenerālajai asamblejai, jo kļūtu skaidrs, ka Drošības padome nespēj rīkoties, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo integritāti un sodītu agresoru.

Noslēgumā

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Sergijs Kisļics, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas plenārsēdē trāpīgi norādīja: "Pasaules karte ir krasi mainījusies, un tādas mākslīgas vienības kā Padomju Savienība tagad ir pagātne. Tā pazuda no pasaules kartes, bet joprojām ir ANO Statūtos. Tas nozīmē, ka pašreizējā redakcijā ANO Statūti neatspoguļo mūsdienu pasauli ne de facto, ne de iure."

Ja ANO Drošības padome piedzīvotu reformas, Ukraina varētu tajā lobēt savas intereses, nebaidoties no agresora reakcijas. Tas ļautu Drošības padomei pieņemt rezolūciju un atzīt Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kā arī spert konkrētus soļus starptautiskajā arēnā, lai pretdarbotos šai agresijai. Tā kā vēl nav noteikts mehānisms, kā reformēt Drošības padomi, būtu atbalstāmi, ja tieši Ukraina iesniegtu savu redzējumu organizācijas reformēšanā, balstoties uz tās neatliekamo nepieciešamību nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Daļa minēto ideju varbūt var likties grūti izpildāmas, tomēr nedarīt neko nav labākā izvēle. Vēlos uzsvērt, ka rakstā minētais nav skatāms kā alternatīva Ukrainas militārajiem soļiem – uzvara pār agresoru – Krieviju kaujas laukā būs efektīvāka par vissmalkāko diplomātiju. Viss minētais drīzāk ir skatāms kā "atbalstošā diplomātija", kam jāpalīdz uzvarēt terorismu balstošo Krieviju, kurai nav vietas ANO Drošības padomē. Savukārt, skatoties plašākā un tālāk – veiksmīga Drošības padomes reformēšana atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticību starptautiskajām tiesībām. Latvija ir ieinteresēta, ka pasaulē valda visiem (labas gribas cilvēkiem) pieņemami un obligāti izpildāmi (arī tiem, kuriem nav labu nodomu) noteikumi. Normatīvais un pragmatiskais Latvijas gadījumā ir viens un tas pats.

Novērtē šo rakstu:

38
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...