Ukrainas kriminālprocesā figurē arī Meļņika saistību raksts par 50 miljoniem dolāru
PIETIEK19.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā izmeklētajā kriminālprocesā par šīs valsts kompānijas līdzekļu izlaupīšanu 1,7 miljardu grivnu apjomā, kura ietvaros Ukrainas tiesa nolēmusi uzlikt arestu Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika mantai un kapitāldaļām, figurē arī kāds īpaši interesants dokuments – pēc visa spriežot, paša Meļņika parakstīts saistību raksts, apņemoties kādam Ukrainas uzņēmējam aptuveni 50 miljonus dolāru.
Šis ar roku rakstītais saistību raksts ir datēts ar 2012. gada 25. decembri, un tajā minēts, ka kāda persona "garantē nodrošināt ne mazāk kā trīs līdzekļu pieņemšanas finanšu kompānijas un līdzekļu atlikuma nosūtīšanu pēc kontrakta līdz 30.12.2012. Prasības attiecībā uz kompānijām - dažādas jurisdikcijas, dažādas bankas un ne Latvijā".
Savukārt Meļņiks, kā izriet no šī saistību raksta, no savas puses ir apņēmies veikt iespaidīgu finanšu līdzekļu pārskaitījumu: "Meļņiks V.I. apņemas veikt visu līdzekļu pārvedumu, apmēram, 50 miljonus dolāru, līdz 05.02.2013. Sastādīts ... klātbūtnē. ... V.I. Meļņiks."
Kāda tieši loma šim dokumentam ir Ukrainā notiekošajā izmeklēšanā, droši nav zināms. Taču oficiāli apliecināts ir fakts, ka jau 2016. gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija saņēmis tiesiskās palīdzības lūgumu no Ukrainas Ģenerālprokuratūras prokuroru grupas procesuālā vadītāja K. Kuļika, kurš izteicis interesi tieši saistībā ar uzņēmēju Meļņiku.
Kā medijos jau iepriekš aprakstīts, pēdējos gados labi zināmā Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami problēmas ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm sākās pēc tam, kad viņš pēc savu tuvu paziņu lūguma sācis pieprasīt uzņēmējam ar iniciāļiem V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.
"Pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas," – šādi pirms trim gadiem Pietiek publicētajā detalizētajā lasītāja vēstulē bija aprakstīts, kā pēc šī gadījuma sākušās Gulami problēmas ar Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm.
Saistībā ar tā saukto "Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu", kurā iesaistīts Gulami, procesi sākotnēji bija notikuši civiltiesiskā līmenī, taču pēc Gulami "draudzīgā atgādinājuma" Meļņikam par nepieciešamību pildīt saistības "pārvērtās" kriminālprocesā un notiesājošā spriedumā pirmās instances tiesā.
"Šī ir tipiska Meļņika metode - rīkoties caur trešajām un ceturtajām personām, pašam paliekot ēnā. Vajag atrisināt problēmu ar kādu nevēlamu cilvēku? Tiek iedarbināti kontakti valsts līmenī, vieni cilvēki prezidenta ēnā "kārto lietas", citi tikmēr nokārto, lai rodas vajadzīgie iesniegumi un lai iesniegumiem attiecīgajās tiesībsargāšanas struktūrās tiek dota zaļā gaisma - un attiecīgais "problemātiskais cilvēks" uz ilgu laiku aizmirsīs kaut kādu tur naudas atprasīšanu, viņš būs aizņemts ar paša problēmām," Pietiek skaidroja kāds izbijis Meļņika uzņēmumu "drošības speciālists".
Taču līdz ar pēdējām Ukrainas Ģenerālprokuratūras aktivitātēm pastāv iespēja, ka jaunās problēmas Meļņika metodēm var izrādīties arī neatrisināmas. Ukrainas tiesa ir Meļņikam paziņojusi, ka viņš tiek turēts aizdomās par virkni smagu noziegumu – sveša īpašuma iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli organizētas grupas sastāvā; uzrādīto naudas līdzekļu legalizāciju; ar iepriekšēju nodomu maldīgu dokumentu sastādīšanu un izdošanu, kā arī ar iepriekšēju nodomu maldīgu ziņu ietveršanu dokumentos organizētas grupas sastāvā.
Saistībā ar atmazgāšanu visbiežāk ir minēti aptuveni 40 miljoni dolāru, kas skandalozajā Ukrainas naftas platformas iegādes un piegādes darījumā 2011.-2013. gadā varētu būt tikuši atmazgāti un nozagts Rīgas kuģu būvētavas faktiskā saimnieka Meļņika virsvadībā.
Runa ir par šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka.
2011. gada novembra sākumā Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam ar piegādes termiņu 2012. gada decembrī un līguma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.
Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afēras organizētāju kabatās kopā varēja būt iegūluši pat 220 miljoni dolāru.
Faktiski visa iespaidīgā naudas summa bija plūdusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darījumam bija iegādājies Meļņiks ar Rīgas kuģu būvētavasstarpniecību. Lielākā daļa naudas aizplūda citiem starpniekiem un darbu veicējiem, savukārt Rīgas kuģu būvētavai 2012. gada beigās kontos bija naudas līdzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmērā.
Jau trīs mēnešus vēlāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arī britu "čaulas uzņēmumā" līdzekļi nav palikuši, bet aizplūduši vēl tālāk - uz grūtāk atšifrējamiem uzņēmumiem un to kontiem.
Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitīti nepazīstamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuģu motoru remonta jomā.
Faktiski nav šaubu, ka šādā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistībā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
