Ukrainas kriminālprocesā figurē arī Meļņika saistību raksts par 50 miljoniem dolāru
PIETIEK19.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā izmeklētajā kriminālprocesā par šīs valsts kompānijas līdzekļu izlaupīšanu 1,7 miljardu grivnu apjomā, kura ietvaros Ukrainas tiesa nolēmusi uzlikt arestu Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika mantai un kapitāldaļām, figurē arī kāds īpaši interesants dokuments – pēc visa spriežot, paša Meļņika parakstīts saistību raksts, apņemoties kādam Ukrainas uzņēmējam aptuveni 50 miljonus dolāru.
Šis ar roku rakstītais saistību raksts ir datēts ar 2012. gada 25. decembri, un tajā minēts, ka kāda persona "garantē nodrošināt ne mazāk kā trīs līdzekļu pieņemšanas finanšu kompānijas un līdzekļu atlikuma nosūtīšanu pēc kontrakta līdz 30.12.2012. Prasības attiecībā uz kompānijām - dažādas jurisdikcijas, dažādas bankas un ne Latvijā".
Savukārt Meļņiks, kā izriet no šī saistību raksta, no savas puses ir apņēmies veikt iespaidīgu finanšu līdzekļu pārskaitījumu: "Meļņiks V.I. apņemas veikt visu līdzekļu pārvedumu, apmēram, 50 miljonus dolāru, līdz 05.02.2013. Sastādīts ... klātbūtnē. ... V.I. Meļņiks."
Kāda tieši loma šim dokumentam ir Ukrainā notiekošajā izmeklēšanā, droši nav zināms. Taču oficiāli apliecināts ir fakts, ka jau 2016. gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija saņēmis tiesiskās palīdzības lūgumu no Ukrainas Ģenerālprokuratūras prokuroru grupas procesuālā vadītāja K. Kuļika, kurš izteicis interesi tieši saistībā ar uzņēmēju Meļņiku.
Kā medijos jau iepriekš aprakstīts, pēdējos gados labi zināmā Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami problēmas ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm sākās pēc tam, kad viņš pēc savu tuvu paziņu lūguma sācis pieprasīt uzņēmējam ar iniciāļiem V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.
"Pa īstam viss sākās, kad G.Gulami pēc savu tuvu paziņu lūguma sāka pieprasīt V.M. atdot ļoti ievērojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierēdņiem atrada savu "zelta iespēju", kā radīt G.Gulami problēmas un novērst no naudas atprasīšanas," – šādi pirms trim gadiem Pietiek publicētajā detalizētajā lasītāja vēstulē bija aprakstīts, kā pēc šī gadījuma sākušās Gulami problēmas ar Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm.
Saistībā ar tā saukto "Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu", kurā iesaistīts Gulami, procesi sākotnēji bija notikuši civiltiesiskā līmenī, taču pēc Gulami "draudzīgā atgādinājuma" Meļņikam par nepieciešamību pildīt saistības "pārvērtās" kriminālprocesā un notiesājošā spriedumā pirmās instances tiesā.
"Šī ir tipiska Meļņika metode - rīkoties caur trešajām un ceturtajām personām, pašam paliekot ēnā. Vajag atrisināt problēmu ar kādu nevēlamu cilvēku? Tiek iedarbināti kontakti valsts līmenī, vieni cilvēki prezidenta ēnā "kārto lietas", citi tikmēr nokārto, lai rodas vajadzīgie iesniegumi un lai iesniegumiem attiecīgajās tiesībsargāšanas struktūrās tiek dota zaļā gaisma - un attiecīgais "problemātiskais cilvēks" uz ilgu laiku aizmirsīs kaut kādu tur naudas atprasīšanu, viņš būs aizņemts ar paša problēmām," Pietiek skaidroja kāds izbijis Meļņika uzņēmumu "drošības speciālists".
Taču līdz ar pēdējām Ukrainas Ģenerālprokuratūras aktivitātēm pastāv iespēja, ka jaunās problēmas Meļņika metodēm var izrādīties arī neatrisināmas. Ukrainas tiesa ir Meļņikam paziņojusi, ka viņš tiek turēts aizdomās par virkni smagu noziegumu – sveša īpašuma iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli organizētas grupas sastāvā; uzrādīto naudas līdzekļu legalizāciju; ar iepriekšēju nodomu maldīgu dokumentu sastādīšanu un izdošanu, kā arī ar iepriekšēju nodomu maldīgu ziņu ietveršanu dokumentos organizētas grupas sastāvā.
Saistībā ar atmazgāšanu visbiežāk ir minēti aptuveni 40 miljoni dolāru, kas skandalozajā Ukrainas naftas platformas iegādes un piegādes darījumā 2011.-2013. gadā varētu būt tikuši atmazgāti un nozagts Rīgas kuģu būvētavas faktiskā saimnieka Meļņika virsvadībā.
Runa ir par šajā zemē bēdīgi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darījumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesībā „pazudusī” summa bija daudz lielāka.
2011. gada novembra sākumā Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam ar piegādes termiņu 2012. gada decembrī un līguma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.
Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afēras organizētāju kabatās kopā varēja būt iegūluši pat 220 miljoni dolāru.
Faktiski visa iespaidīgā naudas summa bija plūdusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darījumam bija iegādājies Meļņiks ar Rīgas kuģu būvētavasstarpniecību. Lielākā daļa naudas aizplūda citiem starpniekiem un darbu veicējiem, savukārt Rīgas kuģu būvētavai 2012. gada beigās kontos bija naudas līdzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmērā.
Jau trīs mēnešus vēlāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arī britu "čaulas uzņēmumā" līdzekļi nav palikuši, bet aizplūduši vēl tālāk - uz grūtāk atšifrējamiem uzņēmumiem un to kontiem.
Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitīti nepazīstamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuģu motoru remonta jomā.
Faktiski nav šaubu, ka šādā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistībā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontēti un pēc tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
