Iesaki rakstu: 
“Ja ukraiņu rīcībā jau būtu viss iepriekš pieminētais, tad pat bērnudārzniekam ir skaidrs turpmāko notikumu scenārijs - ukraiņi atkāpjas dziļāk savā teritorijā, ievilinot pretinieku un piespiežot to izstiept loģistiku. Tiek veikts māņu pretuzbrukums citā virzienā. Tam seko trieciens ar HIMARS, izmantojot arī ATACMS raķetes pa pretinieka noliktavām un komandcentriem. Ar tanku ķīļu palīdzību tiek aplenkts pretinieka grupējums vai grupējumi (atkarībā no situācijas), vienlaicīgi nogriežot tos to apgādes līnijām. Tad artilērija un aviācija sāk metodiski iznīcināt aplenkto grupējumu līdz pēdējam okupantam.”
Tas ir fragments no mana šī gada februārī Pietiek.com publicēta raksta ar virsrakstu “Pulkstenis tikšķ Donbasā”. (https://pietiek.com/raksti/pulkstenis_tiksk_donbasa/). Atzīšos, ka cerēju gūt estētisku baudu, vērojot, kā NATO apmācīti un apbruņoti ukraiņu spēki veic pretinieka aizsardzības pārrāvumu, kas rezultējas vienā vai vairākos operatīvajos aplenkumos, vai, ja spēki to atļauj, veic stratēģiska līmeņa aplenkumu ar sekojošu pretinieka iznīcināšanu - kaut kas līdzīgs Vērmahta operācijām pirmajos mēnešos pēc apsteidzoša uzbrukuma PSRS.
Diemžēl realitāte ienesa savas korekcijas. Šajā sakarā vēl viens izraksts no iepriekš pieminētā raksta: “Izlasot šo, lasītājam var rasties jautājums - kāpēc tāda steiga ar smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un tikai tagad. Faktiski tagad ir runa par to, kurš pirmais paspēs - Kremļa žurka vai ukraiņi.” Izskatās, ka pirmie paspēja iebrucēji. Pieļauju, ka krievu ģenerālštābs cītīgi seko maniem rakstiem Pietiek.com, tāpēc arī savlaicīgi izveidoja dziļi ešelonētu aizsardzības līniju visā frontes garumā. Attiecībā uz pirmo daļu tas, protams, ir joks, bet pārējais atbilst realitātei. Arī Kahovskas HES tika uzspridzināta, lai aizkavētu ukraiņu uzbrukumu virzienā Hersona-Azovas jūras piekraste, kas no militāra viedokļa bija pareizs solis.
Šeit rodas loģisks jautājums - kāpēc Ukrainas sabiedrotie nedeva smago bruņojumu jau pēc agresora Kijivas ieņemšanas operācijas izgāšanās, kad kļuva skaidrs, ka nekāda partizānu kara nebūs, bet būs pilna mēroga karš ar visa veida bruņojuma pielietošanu? Ja šis bruņojums būtu savlaicīgi piegādāts, tad šodien ukraiņiem nenāktos “grauzties” nocietinātās pretinieka pozīcijās. Ar raķešu ATACMS un F-16 lidaparātu piegādi nav skaidrības pat šodien.
Pastāv viedoklis, ka ASV nav ieinteresēta Krievijas ātrai sagrāvei Ukrainas teritorijā, bet cer pakāpeniski novājināt Kremļa režīmu līdz tā sabrukumam. Šim viedoklim varētu piekrist, ņemot vērā to, ka Kremļa “gopņiks” ar savu kodolrungas vicināšanu ir parakstījis sev nāves spriedumu, turklāt cita loģiska izskaidrojuma “gumijas vilkšanai” ar bruņojuma piegādi vienkārši nav (par to, ka visas atrunas attiecībā uz F-16 piegādi ir baltiem diegiem šūtas, biju jau rakstījis iepriekš- https://pietiek.com/raksti/kapec_ukrainai_nedod_f-16/?nomob).
Šādos apstākļos ukraiņu ģenerālštābs ir izvēlējies nogaidīšanas taktiku, taupot dzīvā spēka resursus un necenšoties par katru cenu pārraut pretinieka aizsardzību, bet tā vietā izmantot savas priekšrocības izlūkošanā un augstas precizitātes artilērijā.
Saskaņā ar vairuma analītiķu pausto Ukrainas BS uzbrukuma “karstā fāze” bija sākusies 05.06.2023. Līdz tam tika veikti izlūkošanas reidi nelielu grupu sastāvā (līdz rotai). Sākot no 5.jūnija, tika iesaistīti jau lielāki spēki bataljonu taktisko grupu sastāvā, un uzbrukumi tika veikti 3- 4 virzienos praktiski visā frontes garumā, turklāt atsevišķos virzienos nedēļas laikā pretinieks tika atspiests līdz 5 km attālumā. Vēlāk gan šīs virzības ātrums samazinājās, kas ļāva KF AM runasvīram Konošenkovam muldēt par to, ka Ukrainas armija ir kārtējo reizi pilnīgi iznīcināta. Savukārt Kremļa žurka Pēterburgas forumā paziņoja saviem viesiem no Āfrikas, ka esot iznīcināti pieci no diviem uz to brīdi ukraiņu rīcībā esošajiem Patriot kompleksiem.
Šajā fāzē ukraiņu uzdevums acīmredzot ir uztaustīt vājās vietas pretinieka aizsardzībā, lai tad veiktu pārrāvumu aizsardzības dziļumā, novirzot tur stratēģiskās rezerves ar sekojošu izeju operatīvajā telpā un uzbrukuma izvēršanu. Vienlaikus tas liek pretiniekam “izšķīdināt” savas rezerves paliekot neziņā par ukraiņu plānoto galvenā trieciena virzienu. Tanī pat laikā atsevišķās vietās, piemēram, pie apdzīvotās vietas Velika Novosilka un Bahmutā, kur pretiniekam bija izveidojušies izvirzījumi ar izstieptiem flangiem, ukraiņu spēki, veicot flangu triecienus, ir radījuši krieviem operatīvā aplenkuma draudus. Kā uzskata daži analītiķi, tad kopumā dotajā periodā kaujās tika iesaistītas 3 ukraiņu brigādes no tām 12, kas tika sagatavotas un apbruņotas atbilstoši NATO standartiem, gatavojoties vasaras ofensīvai.
Lai aiztaupītu kreņķi maniem kritiķiem - dažādiem nelgām un dīvānā pirdējiem, nobeigumā atzīmēšu, ka raksts ir tapis 17.06.2023 un uz tā publicēšanas brīdi var būt notikušas būtiskas izmaiņas kara laukā. Sekojam līdzi. Un vēl - viss šeit sarakstītais ir simtprocentīgs atstāsts tam, ko 30 gadus atpakaļ prognozēja un savā YouTube blogā izklāstīja pazīstamais analītiķis un ex-čekists Jurijs Švecs, atsaucoties uz savu insaideru LV ZS štābā majoru Jāni Slaidiņu.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
