Ukrainas “olu Minhauzeni” ofšorizējas Kiprā: aizdomas par biznesa pārdošanu Krievijai
Imants Liepiņš22.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Firma Gallusman, kas ar 3000 eiro statūtkapitālu, bez aktīviem, bez darbiniekiem un bez pieredzes bija apņēmusies būvēt 45 līdz 50 miljonus vērtu olu rūpnīcu un putnkopības megakompleksu vai nu Tukuma, vai Ogres novadā, vai pie Valkas, bet varbūt tomēr Inčukalnā, nonākusi necaurredzama Kipras ofšora kontrolē.
Ja agrāk 2015. gadā dibināto SIA Gallusman kontrolēja Nīderlandē reģistrēts holdings, tad šī gada maijā dalībniekos parādījusies Kiprā reģistrēta t.s. “čaulas kompānija” ar nosaukumu Ovostar Public Company Limited, reģistrēta Kipras galvaspilsētā Nikosijā.
Kā tās divi lielākie patiesā labuma guvēji uzrādīti Ukrainas pilsoņi Vitālijs Veresenko un Boriss Bjelikovs, kas savas īpašumtiesības tur caur vēl vienu Kipras “čaulas kompāniju” Prime One Capital Limited. Attiecībā uz pēdējo nav zināms vispār nekas.
Ja Gallusman mātesuzņēmuma atrašanās Nīderlandē vēl bija saprotama (šī valsts izsenis bijusi pazīstama ar intensīvo lauksaimniecību, tajā skaitā ar lopkopību un ar lauksaimniecības tehnikas vai iekārtu izgatavošanu visvisāda veida fermām), tad tagad 89% kapitāldaļu nonākšana dubultā Kipras uzņēmumu “ķēdītē” apliecina: šeit nevienu brīdi nav bijusi runa par eiropeiskām investīcijām Latvijas lauksaimniecībā.
Turklāt Kipras ofšoru izmantošana rada aizdomas, ka viens no scenārijiem varētu būt tāds, kurā it kā “Ukrainas olu ražotāji”, izmantojot Latvijas tautas vispārējo labvēlību un līdzjūtību pret Kremļa agresijas skartajiem ukraiņiem, iegūst zemi Latvijā un varbūt pat nodokļu atlaides, apsoloties veikt investīcijas ražošanā, tomēr vēlāk Gallusman firmas mātesuzņēmumu, par kādu šobrīd kļuvusi Kipras nerezidentu kompāniju ķēde, nopērk sankcijām pakļauti Krievijas oligarhi.
Šāda pavērsiena iespējamību stiprina statistika, ka Ukrainas uzņēmējiem nekad nav bijis raksturīgs izmantot Kipras ofšorus — tie ukraiņu uzņēmumi, kam kļūst aktuāla darbošanās Eiropas Savienības tirgū, parasti izmantojuši vai nu netālās Austrijas labvēlīgo nodokļu režīmu, vai reģistrē holdingu Nīderlandē tirdzniecībai un savu produktu noietam Eiropas Savienības iekšienē, vai pielieto ļoti vienkāršo un ērto komercsabiedrību dibināšanas veidu Apvienotajā Karalistē.
Pat Latvija un Lietuva ukraiņu uzņēmēju acīs ir populārākas valstis reāla biznesa veidošanai ES iekšienē nekā Kipra. Turpretī Kipras “čaulas kompāniju” izmantošana ir populāra Krievijas naudas mazgātāju un sankciju apgājēju vidū, jo mazā, ekonomiski ne pārāk stabilā Kipra piever acis uz Krievijas pārkāpumiem apmaiņā pret tās aizdomīgāko naudas plūsmu apkalpošanu.
Tātad var izteikt varbūtību, ka viens no izskaidrojumiem, kāpēc t.s. “ukraiņu investori” pārgājuši no respektablās Nīderlandes jurisdikcijas uz visai “pelēko” (lai neteiktu vairāk) Kipru, ir iespējamība bez uzraugošo institūciju pārbaudēm un atļaujām pārdot sankciju skartās Krievijas kapitālam savus ieguldījumus, vienlaikus izvairoties arī no sabiedriskās domas nosodījuma un SBU izmeklēšanas pašā Ukrainā (pēc Krimas aneksijas un separātistu ārdīšanās Donbasā jebkāda tirgošanās ar ienaidniekiem ukraiņu sabiedrībā, protams, tiek uztverta klaji negatīvi).
Nesen sabiedriskās apspriešanas noslēgumā Ogres novada Madlienas pagastā, kur plānots būvēt jauno Gallusman objektu, šīs firmas vadītājs un 11% līdzīpašnieks Arnis Veinbergs bija gatavs žurnālistiem ilgi skaidrot savus plānus un to, kā viņš bez naudas un bez aktīviem spēšot uzbūvēt milzīgu putnkopības kompleksu, kā arī to, kur viņš olas liks (Latvija jau tagad saražo olas un vistu gaļu daudz lielākos apjomos, nekā spēj patērēt — putnkopības nozarē ir viens no mūsu ekonomikas nedaudzajiem īstajiem veiksmes stāstiem, turklāt mūsu iekšējā tirgū jau daudzus gadus valda nikna konkurence), taču pēc ilgas runāšanas ar žurnālistiem A. Veinbergs beigās aizliedza jebko no viņa teiktā citēt.
Gallusman sākot zemes iegādi Madlienas pagastā un solot projektēt megafermu pie pagrieziena uz Zādzeni, pavisam neapskaužamā situācijā nonākusi Tukuma dome. Pirms gada, opozīcijai balsojot pret vai atturoties, tā ar vienas balss pārsvaru apstiprināja nodomu protokolu, kurā apņēmās par savu naudu uzbūvēt asfaltētu ceļu līdz Jaunsātu grantsbedrēm, pie kurām esošu, pašvaldībai piederošu lauksaimniecības zemi Gallusman gribēja privatizēt par mākslīgi samazinātu cenu — 3000 eiro vietā par 780 eiro hektārā.
Shēma izgāzās, taču ne tāpēc, ka tā bija shēma — pirms nodomātās izsoles atklājās, ka “vajadzīgais” pretendents ir nobijies un nav pieteicies, toties pieteikušies divi ceļubūves uzņēmumi, kas gatavi tālāk izstrādāt padomju laika karjerus un kam vajadzīga grantsbedre, nevis lauksaimniecības zeme, tālab izsoli pēdējā brīdī atcēla.
Nākamajā domes sēdē atcēla arī par šo shēmu atbildīgo vicemēru (pamatojums tieši tā arī skanēja — deputāti izbalsoja vicemēru “par shēmu lobēšanu” un vietā ievēlēja opozīcijas pārstāvi), tomēr unikālā situācija saglabājusies līdz pat šim brīdim: Tukuma domei ir spēkā esoša nodomu vienošanās par to, ka Tukuma novads cita starpā apņemas uzbūvēt Gallusman vajadzībām asfaltētu ceļu līdz Jaunsātiem.
Paradokss ir tāds, ka pēc izsoles atcelšanas šī firma attiecībā uz konkrēto zemesgabalu nav nekas (firma nav ne zemes īpašniece, ne nomniece, ne blakus īpašumu saimniece, ne tai par labu reģistrēts jebkāds apgrūtinājums uz šī zemesgabala — Gallusman te nav nekas), taču saglabājas situācija, kurā Kipras “čaulas kompāniju” kontrolē esoša firma var pieprasīt Tukuma novadam: “Būvējiet mums ceļu, jo mēs apsolām radīt darbavietas!”
Tā kā valsts atsakās būvēt ceļu Jaunsātu pagastā par savu vai Eiropas naudu jau 25 gadus, Tukuma novadam nāktos šādu prasību izpildīt pašam — šim nolūkam, protams, līdzekļi aptuveni 12,5 miljonu eiro apmērā novada budžetā nav atrodami.
VIDEO no Madlienas apspriedes:
https://nra.lv/latvija/280993-atkal-uzpeldejusi-olu-rupnicas-minhauzeni-soreiz-madliena.htm
Iepriekšējie raksti:
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
