Iesaki rakstu: 
Cik zinu, Latvijas sabiedrības vairums, sekojot Rietumu masu medijos dominējošajam viedoklim, uzskata, ka Kijevas militārajiem spēkiem (huntai) esot visas tiesības bliezt ar artilēriju un aviāciju pa separātiski noskaņotajām Austrumukrainas pilsētām, kuras, kā zinām, nevēlas tikt eiropistiskā modē izlaupītas un paverdzinātas vēl vairāk, nekā jau paspēts Ukrainas "neatkarības" laikos pēdējās divās desmitgadēs.
Un tagad pēkšņi iedomāsimies identisku situāciju Latvijā, kur Latgales iedzīvotāji, kuriem beidzot līdz brošai pieriebusies mūsu zaglīgās, korumpētās, nekompetentās, ASV valdībai un Briselei glumi iztapīgās valdības izdarības, ko viennozīmīgi var nosaukt par prettautiskām un līdz ar to arī pretvalstiskām, kā arī, neredzot ne mazāko sabiedrības vairuma atbalstu un vēlēšanos šīs situācijas drīzai mainīšanai uz labo pusi, - ņem, un pieprasa referendumu, kurā pieprasa Latgales izstāšanos gan no nekam vairs nederīgās, "brīvās (no pilsoņiem)" Latvijas, gan viennozīmīgi kaitnieciskās Eiropas Savienības....
Vārdu sakot, pieņemsim, ka tālāk notiek visai līdzīga notikumu virzība, kur mūsu krietnā natoviskā armija ar visiem saviem un palīgā no kaimiņvalstīm pieprasītajiem militārajiem resursiem vienotas Latvijas idejas vārdā sāk bombardēt Rēzekni, Daugavpili, Krāslavu, Ludzu, par mazajiem ciematiem nemaz nerunājot! Sakiet man, lūdzu, jūs joprojām uzskatītu, ka tas ir normāls, cilvēka cienīgs risinājums, jeb tomēr ļautu citādāk domājošiem un runājošiem cilvēkiem ar referenduma palīdzību izvēlēties sev tīkamāko politiski un saimnieciski ejamo ceļu, pat, ja Jums tas nebūtu gluži pa prātam?
Manuprāt, ir pēdējais brīdis sākt domāt ar veselo saprātu un sirdsapziņu vienlaicīgi, nevis kā akliem nelgām kārtējo reizi ieskriet neliešu izliktajās lamatās! Maz mums tamlīdzīgu piemēru, vai! Cik no jums - kas vecāki par 35 gadiem - pavisam vēl nesen bija svētā pārliecībā, ka Ļeņins un Staļins esot labākie cilvēki pasaulē!? Esat jau aizmirsuši, kā jutāties, kad uzzinājāt patiesību? Gribat to piedzīvot vēlreiz, vai!? Vēlaties kādudien kolektīvi pārliecināties, ka atkal esat tikuši pa smalko iznesti cauri!? Sevišķi jau tagad, kad informācijas dažādība internetā ir uz delnas - acu priekšā!?
Tik tik atliek kā ieklausīties savā sirdī, kas lieliski apzinās, kas ir saprātīgi un cilvēciski un kas savukārt nav! Zinu, ka šajā masu psihozes laikmetā nepavisam nav viegli būt ar mazākuma viedokli. Visi vēlas justies pasargāti no vairākuma izsmiekla un nikniem oponentu uzbrukumiem. Bet tāpēc jau nevajag kļūt par vienu no tādiem pūļa viedokļa tiražētājiem un zobus atņirgušiem uzbrucējiem, kam nepamanīts paslīd garām cilvēcības iztrūkums brīvības kaldināšanas manevros, kas pats par sevi ir absurds, taču ikdienā diemžēl skadri saskatāms absurds!
Tāpēc lūdzu jūs visus - esiet vērīgāki, loģiski domājošāki un cilvēciskāki! Pretējā gadījumā ziepes būs lielas! Un pavisam jau drīz! Ticiet man, nav nekā stulbāka kā raudāt rūgtas asaras tur, kur skanēja lērums brīdinājumu! (Tas neattiecas uz ļaundaru sūtītiem brīdinājumiem tiem, kas nebaidās runāt patiesību un pretoties nelietībām. Neviens īsts cīnītājs par patiesām vērtībām nemēdz nožēlot izdarīto, kad nokļuvis neliešu nagos, kuri saka: "Bet mēs taču tevi brīdinājām, lai aizveries vienreiz!")
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
