Ukraiņu Dāvids uzvarēs krievu Goliātu
Odisejs Kostanda, Joahims Zīgerists05.05.2022.
Komentāri (135)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem kara noziedznieks Putins uzsāka “specoperāciju”. Plāns bija 96 stundās iekarot Ukrainu, paredzot, ka ukraiņu valdība bēgs, armija bez ierunām padosies, bet sajūsminātā Ukrainas tauta bučos “atbrīvotāju” tankus un sagaidīs tos ar ziediem un pīrāgiem. Ukraiņu varonīgā pretošanās apturēja šo murgaino ieceru īstenošanu par PSRS impērijas atjaunošanu un “krievu pasaules” iedibināšanu no Vladivostokas līdz Lisabonai.
Putinisms ir vissatrunējušākā un visprimitīvākā vara
Nav šaubu, ka, ātri uzveicot Ukrainu, sekotu uzbrukums Polijai, Baltijas valstīm un Zviedrijai ar mērķi iznīcināt Rietumu demokrātiju un NATO. Tomēr, lai kā Krievija gribēja parādīt savu pseidovarenību, šobrīd iluzorās “krievu pasaules” Potjomkina sādža brūk un plīst pa visām šuvēm.
Jāatceras, ka visi asiņainie diktatori - Kadafi, Huseins un citi - savu dzīvi beidza nožēlojami traģiski. Putins nebūs izņēmums - jau šobrīd visa civilizētā pasaule gaida viņa galu. Jautājums vien, cik lielā apmērā izaugs izsludinātā atlīdzība par bunkurā tupošā fīrera novākšanu un kurš būs tas, kas ne vien atbrīvos pasauli no šī asiņainā pundura, bet pie viena arī labi nopelnīs!
Eiropa atkal pieredz krievu barbaru plosīšanos
Šķiet, šodien pasaulē nav neviena, kurš nezinātu, kas ir Buča un Mariupole. Šīs Ukrainas pilsētas uz visiem laikiem cilvēces kolektīvajā apziņā tiks saistītas ar baisu slaktiņu, kurā krievu orki, t.i. krievu armija ar baudu izvaroja, nogalināja un spīdzināja visus ukraiņus pēc kārtas - arī mazus bērnus.
Diemžēl ne jau pirmo reizi Eiropa spiesta saskarties ar šo tumsonīgo necilvēku invāziju - 1945. gadā krievu armija Vācijā izvaroja vismaz 2 miljonus sieviešu vecumā no 8 līdz 80 gadiem. Līdzīgi tā rīkojās arī Ungārijā, Latvijā un citās valstīs, kas pieredzējušas krievu īstenoto “atbrīvošanu”.
Krievu vardarbībai ir arī gluži “materiālistiskas” saknes - kā vaņku marodieri laupīja Austrumprūsijā un Berlīnē, tā šodien tie to pašu dara Ukrainā. Netiek smādētas ne mikroviļņu krāsnis, ne televizori un pat ne sieviešu apakšveļa, tualetes podi un suņu būdas. Turklāt šo laupīšanu neveic kādi mistiski, nezin no kurienes uzradušies “indivīdi” - to veic regulārā Krievijas armija, kas tādējādi īsteno savas valsts varas apzināto politiku - masveida teroru un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Vistraģiskākais, ka daudzi krievi joprojām atsakās ticēt acīmredzamajam. Šķiet, ka tik ļoti ar propagandas aklumu sistai tautai nākotnes var arī nebūt, - tāds var izrādīties “krievu pasaules” celšanas plāna baisais atlikums.
Patiesības mirklis ir klāt arī Latvijā
Šis baisais karš ir parādījis, kas īsti ir kas arī Latvijā. Ja kvēlo putinistu jeb tā sauktās piektās kolonnas esamība īpašu pārsteigumu neradīja, tad kopējais nozombēto ļautiņu skaits, sevišķi Latgalē, ir šokējošs.
Paldies Dievam, ka mūsu valdībā vēl ir tādi vīri kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paldies Dievam, ka mūsu valdībā nav Gobzema vai Šlesera. Ar pārējiem valdības un Saeimas nīkuļiem un naudas izšķērdētājiem, kuri īpaši “izcēlās” COVID laikā, vēlētāji tiks galā pie rudenī gaidāmo vēlēšanu urnām.
Tikmēr neatslābsim, jo pašlaik notiek civilizācijas karš ar barbarismu. Krievijas agresijai ir jāatbrīvo mūs no egoisma un vienaldzības. Kaut uz laiku aizmirsīsim sīkos strīdus par to, vai saldējums jāsauc par melnīti vai baltīti, beigsim kašķēties par to, kurš ir vakseris, antivakseris, kovididiots, liberasts vai konservs. Esam vienoti, jūtam līdz un palīdzam Ukrainai, atbalstām tās armiju un sniedzam patvērumu kara bēgļiem.
Gļēvuļi un vienaldzīgie kļūst par vergiem, nākotne pieder brīviem un drosmīgiem cilvēkiem! Katra brīvību mīloša cilvēka ieguldījums ir svarīgs, citādi karš jau visā drīzumā var pieklauvēt pie mūsu namdurvīm.
Slava varoņiem! Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
