Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem kara noziedznieks Putins uzsāka “specoperāciju”. Plāns bija 96 stundās iekarot Ukrainu, paredzot, ka ukraiņu valdība bēgs, armija bez ierunām padosies, bet sajūsminātā Ukrainas tauta bučos “atbrīvotāju” tankus un sagaidīs tos ar ziediem un pīrāgiem. Ukraiņu varonīgā pretošanās apturēja šo murgaino ieceru īstenošanu par PSRS impērijas atjaunošanu un “krievu pasaules” iedibināšanu no Vladivostokas līdz Lisabonai.
Putinisms ir vissatrunējušākā un visprimitīvākā vara
Nav šaubu, ka, ātri uzveicot Ukrainu, sekotu uzbrukums Polijai, Baltijas valstīm un Zviedrijai ar mērķi iznīcināt Rietumu demokrātiju un NATO. Tomēr, lai kā Krievija gribēja parādīt savu pseidovarenību, šobrīd iluzorās “krievu pasaules” Potjomkina sādža brūk un plīst pa visām šuvēm.
Jāatceras, ka visi asiņainie diktatori - Kadafi, Huseins un citi - savu dzīvi beidza nožēlojami traģiski. Putins nebūs izņēmums - jau šobrīd visa civilizētā pasaule gaida viņa galu. Jautājums vien, cik lielā apmērā izaugs izsludinātā atlīdzība par bunkurā tupošā fīrera novākšanu un kurš būs tas, kas ne vien atbrīvos pasauli no šī asiņainā pundura, bet pie viena arī labi nopelnīs!
Eiropa atkal pieredz krievu barbaru plosīšanos
Šķiet, šodien pasaulē nav neviena, kurš nezinātu, kas ir Buča un Mariupole. Šīs Ukrainas pilsētas uz visiem laikiem cilvēces kolektīvajā apziņā tiks saistītas ar baisu slaktiņu, kurā krievu orki, t.i. krievu armija ar baudu izvaroja, nogalināja un spīdzināja visus ukraiņus pēc kārtas - arī mazus bērnus.
Diemžēl ne jau pirmo reizi Eiropa spiesta saskarties ar šo tumsonīgo necilvēku invāziju - 1945. gadā krievu armija Vācijā izvaroja vismaz 2 miljonus sieviešu vecumā no 8 līdz 80 gadiem. Līdzīgi tā rīkojās arī Ungārijā, Latvijā un citās valstīs, kas pieredzējušas krievu īstenoto “atbrīvošanu”.
Krievu vardarbībai ir arī gluži “materiālistiskas” saknes - kā vaņku marodieri laupīja Austrumprūsijā un Berlīnē, tā šodien tie to pašu dara Ukrainā. Netiek smādētas ne mikroviļņu krāsnis, ne televizori un pat ne sieviešu apakšveļa, tualetes podi un suņu būdas. Turklāt šo laupīšanu neveic kādi mistiski, nezin no kurienes uzradušies “indivīdi” - to veic regulārā Krievijas armija, kas tādējādi īsteno savas valsts varas apzināto politiku - masveida teroru un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Vistraģiskākais, ka daudzi krievi joprojām atsakās ticēt acīmredzamajam. Šķiet, ka tik ļoti ar propagandas aklumu sistai tautai nākotnes var arī nebūt, - tāds var izrādīties “krievu pasaules” celšanas plāna baisais atlikums.
Patiesības mirklis ir klāt arī Latvijā
Šis baisais karš ir parādījis, kas īsti ir kas arī Latvijā. Ja kvēlo putinistu jeb tā sauktās piektās kolonnas esamība īpašu pārsteigumu neradīja, tad kopējais nozombēto ļautiņu skaits, sevišķi Latgalē, ir šokējošs.
Paldies Dievam, ka mūsu valdībā vēl ir tādi vīri kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paldies Dievam, ka mūsu valdībā nav Gobzema vai Šlesera. Ar pārējiem valdības un Saeimas nīkuļiem un naudas izšķērdētājiem, kuri īpaši “izcēlās” COVID laikā, vēlētāji tiks galā pie rudenī gaidāmo vēlēšanu urnām.
Tikmēr neatslābsim, jo pašlaik notiek civilizācijas karš ar barbarismu. Krievijas agresijai ir jāatbrīvo mūs no egoisma un vienaldzības. Kaut uz laiku aizmirsīsim sīkos strīdus par to, vai saldējums jāsauc par melnīti vai baltīti, beigsim kašķēties par to, kurš ir vakseris, antivakseris, kovididiots, liberasts vai konservs. Esam vienoti, jūtam līdz un palīdzam Ukrainai, atbalstām tās armiju un sniedzam patvērumu kara bēgļiem.
Gļēvuļi un vienaldzīgie kļūst par vergiem, nākotne pieder brīviem un drosmīgiem cilvēkiem! Katra brīvību mīloša cilvēka ieguldījums ir svarīgs, citādi karš jau visā drīzumā var pieklauvēt pie mūsu namdurvīm.
Slava varoņiem! Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
