Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem kara noziedznieks Putins uzsāka “specoperāciju”. Plāns bija 96 stundās iekarot Ukrainu, paredzot, ka ukraiņu valdība bēgs, armija bez ierunām padosies, bet sajūsminātā Ukrainas tauta bučos “atbrīvotāju” tankus un sagaidīs tos ar ziediem un pīrāgiem. Ukraiņu varonīgā pretošanās apturēja šo murgaino ieceru īstenošanu par PSRS impērijas atjaunošanu un “krievu pasaules” iedibināšanu no Vladivostokas līdz Lisabonai.
Putinisms ir vissatrunējušākā un visprimitīvākā vara
Nav šaubu, ka, ātri uzveicot Ukrainu, sekotu uzbrukums Polijai, Baltijas valstīm un Zviedrijai ar mērķi iznīcināt Rietumu demokrātiju un NATO. Tomēr, lai kā Krievija gribēja parādīt savu pseidovarenību, šobrīd iluzorās “krievu pasaules” Potjomkina sādža brūk un plīst pa visām šuvēm.
Jāatceras, ka visi asiņainie diktatori - Kadafi, Huseins un citi - savu dzīvi beidza nožēlojami traģiski. Putins nebūs izņēmums - jau šobrīd visa civilizētā pasaule gaida viņa galu. Jautājums vien, cik lielā apmērā izaugs izsludinātā atlīdzība par bunkurā tupošā fīrera novākšanu un kurš būs tas, kas ne vien atbrīvos pasauli no šī asiņainā pundura, bet pie viena arī labi nopelnīs!
Eiropa atkal pieredz krievu barbaru plosīšanos
Šķiet, šodien pasaulē nav neviena, kurš nezinātu, kas ir Buča un Mariupole. Šīs Ukrainas pilsētas uz visiem laikiem cilvēces kolektīvajā apziņā tiks saistītas ar baisu slaktiņu, kurā krievu orki, t.i. krievu armija ar baudu izvaroja, nogalināja un spīdzināja visus ukraiņus pēc kārtas - arī mazus bērnus.
Diemžēl ne jau pirmo reizi Eiropa spiesta saskarties ar šo tumsonīgo necilvēku invāziju - 1945. gadā krievu armija Vācijā izvaroja vismaz 2 miljonus sieviešu vecumā no 8 līdz 80 gadiem. Līdzīgi tā rīkojās arī Ungārijā, Latvijā un citās valstīs, kas pieredzējušas krievu īstenoto “atbrīvošanu”.
Krievu vardarbībai ir arī gluži “materiālistiskas” saknes - kā vaņku marodieri laupīja Austrumprūsijā un Berlīnē, tā šodien tie to pašu dara Ukrainā. Netiek smādētas ne mikroviļņu krāsnis, ne televizori un pat ne sieviešu apakšveļa, tualetes podi un suņu būdas. Turklāt šo laupīšanu neveic kādi mistiski, nezin no kurienes uzradušies “indivīdi” - to veic regulārā Krievijas armija, kas tādējādi īsteno savas valsts varas apzināto politiku - masveida teroru un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Vistraģiskākais, ka daudzi krievi joprojām atsakās ticēt acīmredzamajam. Šķiet, ka tik ļoti ar propagandas aklumu sistai tautai nākotnes var arī nebūt, - tāds var izrādīties “krievu pasaules” celšanas plāna baisais atlikums.
Patiesības mirklis ir klāt arī Latvijā
Šis baisais karš ir parādījis, kas īsti ir kas arī Latvijā. Ja kvēlo putinistu jeb tā sauktās piektās kolonnas esamība īpašu pārsteigumu neradīja, tad kopējais nozombēto ļautiņu skaits, sevišķi Latgalē, ir šokējošs.
Paldies Dievam, ka mūsu valdībā vēl ir tādi vīri kā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Paldies Dievam, ka mūsu valdībā nav Gobzema vai Šlesera. Ar pārējiem valdības un Saeimas nīkuļiem un naudas izšķērdētājiem, kuri īpaši “izcēlās” COVID laikā, vēlētāji tiks galā pie rudenī gaidāmo vēlēšanu urnām.
Tikmēr neatslābsim, jo pašlaik notiek civilizācijas karš ar barbarismu. Krievijas agresijai ir jāatbrīvo mūs no egoisma un vienaldzības. Kaut uz laiku aizmirsīsim sīkos strīdus par to, vai saldējums jāsauc par melnīti vai baltīti, beigsim kašķēties par to, kurš ir vakseris, antivakseris, kovididiots, liberasts vai konservs. Esam vienoti, jūtam līdz un palīdzam Ukrainai, atbalstām tās armiju un sniedzam patvērumu kara bēgļiem.
Gļēvuļi un vienaldzīgie kļūst par vergiem, nākotne pieder brīviem un drosmīgiem cilvēkiem! Katra brīvību mīloša cilvēka ieguldījums ir svarīgs, citādi karš jau visā drīzumā var pieklauvēt pie mūsu namdurvīm.
Slava varoņiem! Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
