Iesaki rakstu: 
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Steigā mēģina salabot vienīgo baseinu visā novadā… jā, to pašu, kuru gadiem ilgi “neredzēja” ne būvvalde, ne atbildīgie.
Tagad pēkšņi visiem skaidrs: baseins nav tikai flīzes un hlorūdens — tie ir arī vēlētāji ar bērniem.
Un vēlēšanas nāk. Jākustas! Vismaz jāizskatās, ka kaut kas notiek.
Jo kā tas izskatīsies, ja baseins būs ciet, bet afišas jau pielīmētas pie katras pieturas?
Kas patiesībā notika?
Baseina pārbūves laikā būvnieki izvēlējās nepareizus materiālus, pieļāva rupjas kļūdas, bet būvvalde ar 21 darbinieku nespēja vai negribēja to pamanīt.
Kad sertificēts būvspeciālists Māris Arnavs vēl 2023. gada pavasarī skaidri brīdināja: “Veiciet steidzami remontu – maksās 10–20 tūkstoši eiro,” pašvaldība izvēlējās izlikties, ka viss kārtībā. Turpināja lietot. Līdz griesti sapuva.
Īsumā – kas bija norādīts tehniskās apsekošanas atzinumā: baseina ēkas jumta konstrukcijas ir bojātas mitruma dēļ – koka elementi ir bojāti (iespējama trupe), siltumizolācija (minerālvate) ir samirkusi un zaudējusi funkcionalitāti. Esošā tvaika plēve un hidroizolācija nav nodrošinājusi aizsardzību. Pastāv defektu padziļināšanās risks, ja netiek veikti steidzami remontdarbi.
Piedāvātas risinājums bija:
Demontēt bojātās apdares, plēves un mitro siltumizolāciju;
Izžāvēt koka konstrukcijas, nodrošinot to mitrumu < 20%;
Atjaunot koka konstrukcijas, tās impregnējot pret trupi, sēnēm un kukaiņiem;
Uzstādīt jaunu tvaika izolāciju un siltinājumu, izmantojot pēc iespējas sauso minerālvati;
Nodrošināt pareizu tvaika un mitruma izolāciju, ventilāciju;
Nepieciešamības gadījumā nomainīt bojātos koka apdares dēļus.
Rezultāts?
2024. gada janvārī baseins tiek slēgts uz nenoteiktu laiku.
2025. gada pavasarī — brīnums! — tiek izsludināts, ka baseins tiks izremontēts, BET jau par 309 000 līdz 549 000 eiro, atkarībā no pretendentu iesniegtā piedāvājuma.
Un bērni?
Ziemā brauc uz citiem novadiem. Pēc tam slimo.
Bet Ropažos viss kārtībā — vainīgo nav.
Nolaidīgās gaidīšanas rezultātā remonta izmaksas no 20 tūkstošiem pieaugušas gandrīz līdz pusmiljonam! Baseina nav. Un, būsim godīgi — nebūs arī 2025. gadā.
Kur skatās vara? Kur skatās domes vadība?
Vai kāds vēl tic, ka Būvvalde ar 21 cilvēku nesaprot, kas notiek pāri ielai?
Ko viņi dara par algu, kas bieži vien pārsniedz skolas direktora atalgojumu?
Šis nav tikai baseins. Šis ir simbols.
Simbols bezatbildībai un tukšām priekšvēlēšanu solījumu burbuļvannām.
Varbūt tiešām laiks nomainīt ne tikai filtrus baseinā — bet arī filtrus Ropažu novada domē.
Attēlā - Ropažu novada pašvaldības vadītāja Vita Paulāne.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
