Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Recesijas ir pilnīgi dabīga parādība kapitālismā - tas bez tām nespēj pastāvēt. Nemalšu te visu teoriju, kāpēc, bet šis būs tāds neliels ieskats tajā, kādas pazīmes gan sabiedrībā, gan politiķu un analītiķu publiskotajos tekstos liecina, ka kaut kas briest. Dažas varbūt liksies mazsvarīgas un absurdas, bet apbrīnojami sakrīt ar laiku no 2007. līdz 2009. gadam.

Savulaik jau 2008. gadā rakstīju, ka tuvojas kaut kas, par ko veikli tiku nosaukts par muļķi - itin biežas frāzes argumentos bija, ka pilnas ielas jaunu māju, visur jauni auto, celtnieki un visādi kadri pelna tūkstošus (latos) un tad jau viss ir labākajā kārtībā. Un tā nonākam pie vienas no pirmajām pazīmēm, un tā ir - pašsaprotama stabilitāte.

Pašsaprotama stabilitāte Latvijā būtu normāla parādība, ja būtu ļoti spēcīga, eksportspējīga rūpniecība, izteikts vidusslānis - kas ir lielā mērā arī iemesls, kāpēc līdz šim Vācija labi noturējās pēc pēdējā finanšu kraha. Ko es pagaidām redzu, ir, ka nav vairs tik traki uzpūsta celtniecība, bet toties dažādāko pakalpojumu jomas. Ievērojamas summas ar’i ārvalstīs dzīvojošie sūta uz Latviju, kas papildus uztur virknei slāņu pirktspēju.

Otra pazīme ir, ka attiecīgas jomas pārstāvji jau kādu laiku iepriekš sāka brīdināt par Latvijas dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem (pieminēsim nu jau bēdīgi slaveno Rimšēviču) - lai gan sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju skaits kopumā liecina, ka Latvija stūrē straujiem soļiem uz demogrāfisku katastrofu, tomēr jāspēj celt atalgojumi valsts algotajiem darbiniekiem, jāspēj celt pensijas, vienlaikus valsts aparāta izmēri paliek tādi paši vien, un arī valsts sektorā jāspēj celt algas, parasti ar lozungu “citādi nepiesaistīsim profesionāļus” - jebkuram muļķim jau paliek skaidrs, ka ilgtermiņā tas nestrādā.

Trešā pazīme, kas var tikt likta kā papildinājums gan pirmajai, gan otrajai, ir pārlieku lielā atkarība no ES fondiem. Ir jau lieliski, ka ir ES līdzfinansējums un dažādas ekstras, bet jāņem vērā, ka ES pagaidām ir ļoti nestabils veidojums - ja ņem vērā, kādi spēki pakāpeniski nokļūst pie varas visapkārt, kādi protesti var pieņemties spēkā, kādas sekas radīs Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Un ne jau Latvija vienīgā dzīvo pāri saviem līdzekļiem, šobrīd jau skaļāk risinās domstarpības par Itālijas budžetu.

Parādu apjoms ES ir kopš 2008./2009. gada kraha ļoti krasi pieaudzis, protams, ka pēc “fiskālās disciplīnas” un tamlīdzīgu mehānismu ieviešanas tas ir nedaudz sarucis, bet joprojām ievērojami pārspēj pirmskrīzes līmeni, nemaz nerunājot par to, ar kādām bažām šobrīd tiek vērots ASV 22 triljonu dolāru parāds. Turklāt vēl ASV attiecības ar Ķīnu (kas, starp citu, ir lielākais ASV obligāciju turētājs) ir diezgan nestabilas, un tirdzniecības kara sekas jau ir jūtamas Ķīnas ekonomikā. Te piebilde, ka uz ES ļoti strauji parasti iedarbojas ASV tirgus svārstības.

Tātad uz ko stūrē tad Latvija, ja lielu daļu noteiktu slāņu pirktspējas nodrošina no ārvalstīm atsūtīta nauda (tie ir gan vecāki, gan mātes, kuras ar bērniem paliek Latvijā, kamēr vīri/civilvīri strādā ārvalstīs, gan arī cilvēki, kas saistīti ar ES fondu apguvi un tiem finansētajiem projektiem) - ja sāk šūpoties to valstu ekonomikas, kurās šie atrodas un kuras dod līdzekļus?

Te der atcerēties, kā bija ar Īriju līdz 2009. gadam, - liela daļa tur esošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo pārcēlās uz Lielbritāniju vai BeNeLux valstīm. Vēl viena piebilde, ka tomēr kopš 2009. gada arī tā pati Latvija ir kļuvusi vēl globālāka un attiecīgi lielāka apjoma cilvēku ienākumi ir tieši atkarīgi no ārvalstu tirgiem, starptautisku uzņēmumu performanci.

Ceturtā pazīme ir piesardzīgi optimistiski paziņojumi (iespējams, ka izrietot no pēdējiem faktiem), no dažādu banku analītiķu un ekspertu puses. Parasti tajos būs iekļauti teksti, ka “krīze nedraud” un “viss ir kārtībā” (dažādākajos locījumos) - nepārspīlējot, bet līdz pagājušā gada sākumam es šāda tipa retoriku netiku lasījis nedz ziņās vai dzirdējis oficiālos paziņojumos tikpat kā, bet tagad tas sāk aizvien biežāk figurēt.

Jāpiebilst, ka neloģiski ir par izaugsmi un potenciālām krīzēm jautāt komerciālo banku pārstāvjiem, kuriem ir svarīgi viņu amati un arī bankas vistiešākajā nozīmē turas uz kreditēšanas apjomiem un to pieaugumu (vēl fondu tirgi u.c.). Ja cilvēki izdomātu, ka kaut kas īsti nav kārtībā un nav īsti vēlams ķerties pie 50-70tk liela kredīta ņemšanas dzīvokļa iegādei, tad bankas zaudē potenciālo peļņu, kā arī bankas pārstāvja negatīvs paziņojums var izraisīt panikas ar kārtējām skriešanām pie bankomātiem.

Piektā pazīme, kas ir jau manis iepriekš pieminētais “it kā” absurds, ir tas, kā tiek aktualizēts “garīgums”, jeb visādas mazbūtiskas “veiksmes formulas”, visādas nodarbības, kas tiek popularizētas “izaugsmei”- es to skaidroju ar to, ka noteiktiem slāņiem ir iestājusies šī “pašsaprotamā stabilitāte” un ir laiks pievērsties kam citam, jo ar ienākumiem vien laimīgi nav palikuši, turklāt tās ir pēdējās instances, kurās cilvēki ieguldīs līdzekļus pēc visādām skaistumkopšanas procedūrām un izklaidēm. Turklāt arī tie ir slāņi, kuri var atļauties visādiem tādiem kursiem tērēt līdzekļus, tātad viņiem to brīvo līdzekļu ir daudz un samērā ātri radušies un nostabilizējušies, tātad - tie, kas ir lielākie ieguvēji kā privātpersonas no ekonomiskā cikla. Te arī var likt klāt visādus “dzīvesstila” populāros brīnumus, kuri tomēr prasa noteiktu ienākumu līmeni, piemēram, noteiktas, specifiskas pārtikas izvēle un tamlīdzīgi.

Prognozēt potenciālās krīzes ir daudzu analītiķu teju vai kā sports, jo konkrēto jomu, kura pirmā gāzīsies un to visu kā sniega bumbu pa pasauli izripinās, nevar paredzēt, bet toties grūti ir ignorēt visādas kopējās iezīmes, kādas tomēr allaž ir saskatāmas. Tāpat par to, ka sabruks nekustamo īpašumu tirgus ASV, kas ātri vien pārsviedās tālāk pēc 2008. gada, tikai daži vien minēja kā faktoru, bet nezināja, ka tas aizies kā panika fondu tirgos, līdzko viena banka aizgāja pa pieskari.

Novērtē šo rakstu:

127
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...