Un atkal kārtējais pierādījums, ka Latvijas partijas ir absolūts ļaunums, kas izposta mūsu valsti
Alvis Hermanis03.01.2025.
Komentāri (184)
Iesaki rakstu: 
Un atkal kārtējais pierādījums, ka Latvijas partijas ir absolūts ļaunums, kas izposta mūsu valsti. 60 000 cilvēkiem izbojāti vasaras plāni, un tagad viņi stāsta, ka prasīs nākamos dažus simtus miljonus no mūsu ģimenes budžetiem, lai glābtu savu shēmu.
Ja pie varas nebūtu partiju/ierēdņu zirnekļtīkls (kuri arī šai gadījumā piesedz viens otru), bet bezpartejiski profesionāļi, tad šodien mēs ziņās lasītu par visu atbildīgo personu (gan politiķu, gan ierēdņu) arestiem un kriminālapsūdzībām. Tieši tā - viņi visi pret vakaru būtu rokudzelžos un aiz restēm.
Naivi ticēt, ka mūsu valsts arī visās pārējās nozarēs tiek pārvaldīta kaut kā citādāk, nekā viņi to dara airBaltic vai Rail Baltica projektos (kur nodokļu maksātājiem jau oficiāli nozagti daži miljardi). Citādāk viņi nemaz neprot un dieviņš ar nav devis.
Īstenībā astoņkāja priekšniekam (tam, kurš pie eglītes runāja aizvakar) vienīgais veids, kā pašam saglabāties, būtu - atlaist Saeimu un izsludināt jaunas vēlēšanas nekavējoties. Jo vēl pēc gada (kura laikā tas neveiksminieku un muļķu bars vēl ne to vien sastrādās) tā būs lavīna, kas viņus visus apraks.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
