Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

„Under pressure”

Jānis Urbanovičs
24.07.2023.
Komentāri (91)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vieni izliekas neredzam, otri krīt svētā sašutumā - pārsvarā tāda ir mediju un politiskās elites reakcija uz Fridriha Eberta fonda pētījumu par Latvijas krievu minoritātes uzskatiem sakarā ar Krievijas karu Ukrainā (UNDER PRESSURE - An Analysis of the Russian-Speaking Minority in Latvia), kura ietvaros gan tiešās intervijās, gan interneta formātā š.g. aprīlī tika aptaujāts 2021 Latvijas iedzīvotājs.

Abos gadījumos šāda reakcija ir liekulīga un tuvredzīga. Mūsu politiskā elite izdarīja visu, lai līdzās notiekoša kara apstākļos Latvijas sabiedrība būtu sašķelta un polarizēta, tāpēc pētījuma rezultāti nu nekādi nevar pārsteigt. Latviešu un krievu vidē ir būtiski atšķirīgi viedokļi par turpmāko atbalstu Ukrainai, par Latvijas dalību NATO, sankcijām pret Krieviju, starpetnisku konfliktu iespējamību mūsu valstī uc. jautājumos. 

Tā, piemēram, Krievijas prezidenta V.Putina darbību joprojām pozitīvi vērtē 25% Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju, bet 22% izvēlas atbildi "grūti pateikt". Izteikumam "Krievijai bija tiesības lietot militāru spēku pret Ukrainu, lai novērstu tās pievienošanos NATO" piekrīt vai drīzāk piekrīt 23% no šīs auditorijas, bet 24% izvairās atbildēt.  NATO ārvalstu vienību klātbūtni mūsu valstī atbalsta 26% krievvalodīgo, bet negatīvi vai drīzāk negatīvi to novērtē 44%.

Turklāt 70% krievvalodīgo respondentu uzskata, ka Latvijā nav iespējams brīvi paust uzskatus par Krieviju, ja tie atšķiras no valsts oficiālās nostājas. Tas liek domāt, ka reālā situācija ir vēl daudz daudz nopietnāka. 

Taču, ja nu kādā aspektā vērojama uzskatu vienotība un līdzīgas tendences, tad tas ir jautājums par  starpetniskajām attiecībām Latvijā. To, ka kopš Ukrainas kara sākuma ir pasliktinājusies latviešu attieksme pret krieviski runājošajiem, atzīst 63% krievu un 62% latviešu. Nopietnu etnisku konfliktu iespējamību Latvijā pieļauj 28% krieviski runājošo un 22% latviešu. Atbildi "ir iespējams, bet maz ticams" izvēlas 51% respondentu no krieviski runājošām ģimenēm, un 54% no latviski runājošām. 

Un ko gan citu var sagaidīt, kad traktors mīca ziedus pie pieminekļa? Kad "atkrieviskošana" saņem valsts augstākās amatpersonas pagodinājumus? Kad Puškins pa nakts melnumu tiek novākts kā impērijas noziegumu vaininieks? Kad tūkstošiem cilvēku, kuri pārsvarā savu darba mūžu atdevuši Latvijai, draud izmest no viņu mājām? 

Pētījuma rezultāti nepārprotami signalizē, ka Latvija var kļūt par vājo punktu kolektīvās drošības sistēmā. Var stiprināt ES ārējo robežu, vēl vairāk līdzekļu atvēlēt aizsardzības vajadzībām, izprasīt modernāku bruņojumu un papildu NATO kontingentu, bet tas nenovērš iekšējos draudus, ko rada Latvijas pilsoņu polarizēšanās pretējās ierakumu pusēs. 

Tas, ko atklāj šis pētījums, nevienā punktā nav pārsteigums. Taču tā rezultātus nedrīkst mierīgi paslaucīt zem paklāja un turpināt tādā pašā garā. Eberta fonda vadītājs Baltijā Reinhards Krums medijiem esot uzsvēris, ka viņam, diemžēl, neesot rekomendācijas, ko šādā situācijā iesākt. Uzņemšos atbildību apgalvot, ka man dažas ir.

Visus gadus, kurus esmu darbojies Latvijas politikā, esmu centies harmonizēt latviešu vairākuma un krieviskās minoritātes attiecības. Esmu cīnījies pret šīm sarkanajām līnijām, kas ir žņaugs mūsu valsts attīstībai. Un esmu sapratis, ka parlamentā un ar politiskām metodēm nekas nav panākams. Politiķiem pārāk vilinoša ir etniskās sašķeltības kārts un parazitēšana uz tās nestajiem īstermiņa panākumiem katrās nākamajās vēlēšanās. Man vairs nav ilūziju, ka pārskatāmā nākotnē Saeima iegūs pietiekamu viedumu, lai varētu integrācijas jautājumus risināt bez dusmām un aizspriedumiem. Tāpēc šai problemātikai ir nepieciešama sava  institūcija – nopietns un autoritatīvs integrācijas lietu sekretariāts. Ar speciālistiem, kuru zināšanas un pieredze būtu starptautiski atzīta un  cienījama. Ar  sociālo jautājumu pētniekiem, tiesiskuma ekspertiem.

Šīs institūcijas rezolūcijai vajadzētu būt uz katra likumprojekta, kas specifiski skar krievus un citas mazākumtautības. Integrācijas lietu institūcijai vajadzētu izstrādāt vispārējus principus, tostarp ētiskus, kas nedrīkst tikt pārkāpti attieksmē pret cittautiešiem. Kā viens no svarīgākajiem – viņu pašu iesaiste, kā tas pieņemts  pilsoniskā sabiedrībā. 

Šādu institūciju jāveido izpildvarā - Valsts kancelejas, Ministru prezidenta vai kādas ministrijas pārraudzībā, tas pat nav tik svarīgi. Izceļot problēmu analīzi un lēmumu sagatavošanu no politizētas vides Saeimā, ir iespēja plānveidīgam darbam un profesionālai pieejai. Tajā pašā laikā  iesaistīties integrācijas problēmu risināšanā varētu visa spektra politiskie spēki. Katrs dot savu pienesumu atbilstoši savam profilam.

Pētījuma rezultāti ir kārtējais trauksmes zvans par Latvijas iekšējās drošības situāciju, nu jau ar starptautisku vērtējumu. Laiks rīkoties!

Novērtē šo rakstu:

57
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...