Urā! Veipus pērk mazāk! Toties cigaretes gan arvien vairāk un vairāk. Urā! Urā! Urā!

Politiķi arī sita plaukstiņas, ka samazināsies smēķēšana sabiedrībā, jo jaunā paaudze uz pīpošanas takas tiekot uzsēdināta ar dažādām garšiņām tā dēvētajās veipošanas ierīcēs. Aizliedzam cigaretes un citus smēķus ar aromatizētājiem un garšām, un viss darīts – jaunieši iet cigarešu un citu pīpju veikaliem ar līkumu. 

Likuma anotācijā sastopams arī šāds teksts: “Līdz ar regulējuma paredzēšanu tabakas aizstājējproduktiem, tiks ierobežota šādu produktu brīva pieejamība sabiedrības mazaizsargātajām grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem, kā arī nodrošinātas prasības, lai tirgū esošie aizstājējprodukti būtu droši un sabiedrība būtu informēta par to negatīvo ietekmi uz veselību.” 

Un tagad paskatīsimies oficiālos datos, kas tad īsti ir noticis ar cigarešu un citu smēķēšanas ierīču un nikotīna produktu tirgu

Kā rāda jaunākie tirgus izpētes dati, šā gada pirmajā ceturksnī karsējamās tabakas vienību, kurus lielākoties izplata “Iqos”, pārdošanas apjomi ir nedaudz pieauguši. 

Skatoties tabakas karsēšanas vienības kopā ar klasiskajām cigaretēm un cigarillām, pārdoto vienību skaits ir pieaudzis par 15%. Tātad faktiski ir noticis tieši tas, par ko smēķēšanas produktu ražotāji brīdināja vēl pirms likuma pieņemšanas, – nevis smēķētāju kļūs mazāk un samazināsies smēķēšanas apjomi, bet gan cilvēki pāries uz tradicionālajiem tabakas produktiem (cigaretes, cigarillas,  cigāri, karsējamās tabakas vienības), kurās bez kaitīgā nikotīna papildus nāk klāt arī viss iespējamais degšanas produktu ieelpošanas ļaunums. 

Turklāt arī veipu ražotāji nevis pēc aizlieguma ierāva asti kājstarpē un ielīda aliņā apraudāt savu zaudējumu, bet bija motivēti nodoties radošam procesam (tātad šis likums deva stimulu veipu ražotājiem pilnveidot savas smadzenes un veidot jaunus neironu savienojumus) un atrast veidu, kā jaunā likuma regulējuma ietvaros tomēr aplaimot savus klientus ar veipiem ar visām iespējamām garšām. 

Viens veids ir iespēja piedāvāt iespēju pasūtīt veipus ar visām garšām no citām valstīm, tai skaitā Igaunijas, Zviedrijas, Slovākijas utt., jo tur ierobežojumu nav. 

Skatoties uz smēķētājiem pilsētas ielās, arvien biežāk var redzēt tādus, kuriem rokās ir nevis palielāka flomastera izmēra veipojamais,  kurā ietilpst atļautie divi mililitri jeb 600 ieelpas,  bet daudz lielākas, teju diktofona vai pleijera izmēra ierīces, kuru tilpums ir vairākas reizes lielāks, nekā vispār atļauj Eiropas Savienības regula "Tabakas produktu direktīva". 

Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs,  ka tiek lietoti nelegāli iegādāti smēķi, kuru kvalitāte un drošība oficiāli Eiropas Savienībā nav  pārbaudīta, par tiem netiek maksāti nekādi nodokļi.  Te der atgādināt likuma anotācijā rakstīto par tabakas aizstājproduktu drošības paaugstināšanu līdz ar jaunajiem ierobežojumiem. 

Jautāsiet – kā tie nonāk Latvijā un kādēļ tos neizķer uz robežas? Gauži vienkārši – pie katra pakomāta nikotīnožā apmācītus muitas suņus blakus nenoliksi… 

Patiesībā jau ar nelegālo tabakas aizstājējproduktu problēmu saskaras visa Eiropas Savienība. Tiek lēsts, ka nelegālais tirgus esot ap 30-40%. Un kas no tā īsti ir ieguvējs?
Vienīgie izmērāmie ieguvumi no likuma ir cigarešu un cigarillu, kā arī tabakas karsēšanas produktu noieta ievērojams palielinājums, bet vienlaikus zaudējumi valsts budžetā no tiem nikotīna smēķēšanas produktiem, kuri Latvijā ieceļo puslegāli – it kā jau aizliegts ievest nav, bet tai pat laikā nav arī atļauts, it kā, ja ved pašpatēriņam, tad muita un akcīze nav jāmaksā, bet pašpatēriņa vai tālākpārdošanas ievedumus izkontrolēt arī īsti nav iespējams. 

Bet jaunieši, kas iepriekš pie pīpojamiem ar visām saldajām, gardajām zemeņu, melleņu, arbūzu, mango un citām “garšiņām” tika, iegādājoties tos legālajos veikalos, kur pārdevēji cītīgi pārbaudīja, vai viņi sasnieguši vecumu, kurā drīkst iegādāties tabakas un tabakas aizstājējproduktus, tagad kā jau visnotaļ advancēta paaudze ir faktiski “aizstumti” uz nelegālo tirgu.

Novērtē šo rakstu: