Urā, Eiropas fantastiski drosmīgās rīcības rezultātā Krievija jau ir faktiski iznīcināta un lien mūsu priekšā uz vēdera!
Inese Vaidere, Jaunā Vienotība08.01.2026.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Nupat decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vēsturisku vienošanos - neatgriezenisku ceļu uz Krievijas gāzes un naftas pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu. Tas ir daudz vairāk nekā tikai tehnisks regulējums; tā ir Eiropas izvēle par labu drošībai, vērtībām un suverenitātei, nevis šantāžai. Pateicoties mūsu stingrajai nostājai, dalībvalstis no 2027. gada sākuma nedrīkstēs tieši vai netieši pirkt sašķidrināto dabasgāzi, savukārt no 2027. gada 30. septembra - cauruļvadu gāzi no Krievijas.
Šī vienošanās ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskajai drošībai, gan ES kopējai drošībai. Pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes, ES sāk jaunu posmu, kurā tā vairs nebūs atkarīga no viena, neuzticama stratēģisko resursu piegādātāja.
Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai: beidzas laikmets, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes.
Tajā pat laikā ir svarīgi, lai enerģētiskā neatkarība būtu taisnīga. Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupā mēs ilgstoši esam pauduši, ka Krievijas enerģijas pārtraukšana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju vai Eiropas rūpniecības rēķina. Enerģētiskā neatkarība ir veiksmīga tikai tad, ja tā iet roku rokā ar pieejamību un drošību.
Tāpēc mēs esam centušies panākt, lai šī atteikšanās stiprinātu Eiropas drošību, vienlaikus saglabājot stabilas un prognozējamas enerģijas cenas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Atteikšanās ir ekonomiski un morāli svarīgs lēmums, kas jāveic ekonomiski ilgtspējīgi visiem. Par laimi, pieejamu alternatīvu Krievijas gāzei pasaulē ir gana.
Jāpiezīmē, ka ES vienošanās neaprobežojas tikai ar gāzi. Parlaments panāca arī Eiropas Komisijas apņemšanos 2026. gada sākumā iesniegt tiesību aktus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegtu Krievijas naftas importu. Šis panāktais lēmums aizpilda vienu no bīstamākajām nepilnībām ES sankciju sistēmā - Eiropa nedrīkst maksāt Krievijai par enerģiju vairāk, nekā tā sniedz palīdzību Ukrainai. Katrs eiro, kas nonāk Maskavā, baro kara mašīnu, un katra diena, kurā Eiropa turpina pirkt no Krievijas, maksā dzīvību kādam Ukrainā.
Tāpat kā gāzes, arī naftas tirdzniecība Kremļa kara mašīnai nes miljardiem eiro. Pat ja naftas imports pašlaik ir ierobežots ar sankcijām, ir nepieciešams pastāvīgs un juridiski pamatots risinājums, lai nodrošinātu ES enerģētisko neatkarību un drošību.
Jaunie noteikumi ieviesīs arī stingras un saskaņotas sankcijas pret tiem, kuri mēģina apiet aizliegumu, sākot ar nepārskatāmajām tā sauktajām "ēnu flotēm" līdz pat neskaidrai importētās gāzes izcelsmei. Importētājiem tagad būs jāiesniedz uzticami pierādījumi par to, no kurienes nāk piedāvātā enerģija, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropa netiks maldināta par patieso un faktisko piegādātāju. Lai to panāktu, ir ieviestas pastiprinātas izcelsmes pārbaudes, tāpat, īpaša uzraudzība ir paredzēta, lai slēgtu netiešos maldinošos piegādes maršrutus.
Panāktais jaunais regulējums ir skaidrs pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments var rīkoties ātri un vienoti - tikai dažu mēnešu laikā galvenās politiskās grupas vienojās par stingrāku, skaidrāku un stratēģiskāku nostāju nekā sākotnēji Eiropas Komisija bija piedāvājusi.
Krievijas gāzes un naftas ēra Eiropā ir beigusies. Eiropa par savu atkarību ir samaksājusi augstu cenu — ekonomiski, politiski un morāli. Tagad, pateicoties šim jaunajam regulējam, mēs beidzot varam atvērt jaunu lappusi. Tas nav tikai jautājums par enerģētiku, tas ir pierādījums, ka Eiropa spēj aizstāvēt savus iedzīvotājus pret ārvalstu manipulācijām un apdraudējumiem.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
