Urbanovičs cenšas noliegt saistību ar ofšoru un dīvainības īpašumu shēmās
PIETIEK.02.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar darījumu partnera izvirzītiem nosacījumiem, nevis paša slēpšanos aiz necaurspīdīgas uzņēmumu struktūras vai ārzonas kompānijas Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs skaidro aizdomīgās īpašumu shēmas, par kurām Pietiek rakstīja pirms dažām dienām. Pretrunas tobrīd un tagad sniegtajos skaidrojumos politiķis skaidro ar aizmāršību un neiedziļināšanos darījumu juridiskajās niansēs, kas nu esot atkārtoti pārrunātas ar juristu.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti rada priekšstatu, ka aiz ofšora Intex L.L.C., kuram caur citiem uzņēmumiem Urbanovičs no sākuma pārdevis, bet vēlāk par daudzkārt lielāku naudu atpircis sev piederošos zemes un nekustamos īpašumus Latgalē, kā patiesais labuma guvējs varētu būt slēpies nevis pats politiķis vai viņa ģimenes locekļi, bet viņa kādreizējais darījumu partneris Roberts Binde.
Līdzdalību Intex Urbanovičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis, savukārt pats Binde, kurš 2002. gadā oficiāli ziedojis 3760 latus partijai PCTVL laikā, kad tajā vēl darbojās Urbanovičs, Pietiek atteicās atbildēt uz jautājumiem par darījumu jēgu starp sev piederošajiem uzņēmumiem un Urbanoviču. Viņš aicinot iepazīties ar publiskajos reģistros pieejamo informāciju.
Iepriekš politiķis atteicās skaidrot, kas vēl aiz šī uzņēmuma stāv bez Bindes, kuru viņš pazīstot personīgi vēl kopš laikiem, kad Binde bijis pionieris, bet Urbanovičs – komjaunietis.
Tagad, pēc sarunas ar savu juristu Urbanovičs sakās esam atsvaidzinājis atmiņā pirms vairākiem gadiem veiktos darījumus un apgalvo, ka tāds esot bijis Bindes nosacījums – iesaistīties politiķa viesu mājas biznesā netālu no Rēzeknes kā juridiskai personai caur Intex L.L.C..
Bindes valsts amatpersonas deklarācijas, kurs viņš laikā no 2003. līdz 2007. gadam iesniedzis kā SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētāja vietnieks, rāda, ka viņam piederējušas 10 daļas SIA Reviteko 200 latu vērtībā. To apliecina arī Uzņēmumu reģistra dati. Taču nevienā no oficiālajiem reģistriem un arī viņa amatpersonas deklarācijās neparādās tas, ko saka Urbanovičs, - ka tieši Bindem piederējusi ārzonas kompānija Intex L.L.C.
Laikā no 2001. līdz 2005. gadam Urbanovičs ar šo SIA Reviteko slēdzis vairākus darījumus, kuru rezultātā vesela virkne nekustamo īpašumu sākotnēji pārgājuši no politiķa pie firmas, bet pēc dažiem gadiem atpirkti par vairākkārt lielāku naudu. Firmai Reviteko Urbanovičs 2002. gadā šos īpašumus pārdevis par nedaudz vairāk kā 95 tūkstošiem latu, bet gadu vēlāk vēl vienu īpašumu par 36 tūkstošiem latu. Bet jau 2005. gadā Urbanovičs šos pašus īpašumus no SIA Reviteko atpircis jau par kopumā vairāk nekā 311 tūkstošiem latu.
Pirms gandrīz nedēļas Urbanovičs skaidroja, ka SIA Reviteko bijis šī objekta apsaimniekotājs „uz absolūti transparentiem pamatiem”. Savu māsu Mariju Ločmeli, kura, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2002. gadā bijusi SIA Reviteko izpilddirektore ar paraksta tiesībām, politiķis šajā uzņēmumā iekārtojis darbā, bet tas nenozīmējot, ka aiz Reviteko stāv Urbanovičs vai viņa ģimene.
Tomēr Urbanovičs nepieminēja, ka 2001. gadā, formāli „pārdodot” īpašumus Reviteko, viņš tos faktiski daļēji pārdevis pats sev. Kā rāda Lursoft datu bāze, jau kopš 2001. gada sākotnēji 95%, vēlāk 90%, pašlaik jau visi 100% Reviteko kapitāldaļu pieder tikpat mazpazīstamai SIA Reference Vitalis. Savukārt šīs SIA līdzīpašnieks laikā, kad notika pirmie zemes pārdošanas darījumi kompānijai Reviteko, bijis pats Urbanovičs.
Tātad faktiski politiķis zemesgabalus daļēji pārdevis pats sev un, iespējams, pēc dažiem gadiem arī nopircis pats no sevis: kopš 2002. gada septembra SIA Reference Vitalis īpašnieki ir paslēpušies ārzonā – kompānijas vienīgais īpašnieks ir nezināmām personām piederošs ofšors Intex L.L.C. Urbanoviča amatpersonas deklarācijās līdzdalība ārzonas kompānijā Intex, kā jau minēts, nav norādīta.
Tagad, pēc konsultēšanās ar savu juristu, Urbanovičs atminas, ka ar Reviteko tomēr bijis saistīts. SIA Reviteko caur sev daļēji piederošo SIA Reference Vitalis politiķis 2001. gada novembrī nodibinājis kopā ar savu juristu un vēl diviem partneriem.
Kā tagad visas šīs sarežģītās darījumu ķēdes jēgu skaidro Urbanovičs, tas ticis darīts, lai viņam piederošajā viesu nama biznesā piesaistītu investīcijas, ar kurām nācis Binde. 2001. gada jūnijā Binde par 49 973 latiem atpircis no Urbanoviča nekustamos īpašumus, bet nākamajā gadā par 5 000 latu arī politiķim piederošās daļas SIA Referance Vitalis un līdz ar to arī tai piederošo SIA Reviteko.
2005. gadā Urbanovičs no Bindes savu biznesu savukārt atpircis. Politiķa amatpersonas deklarācija rāda, ka 2005. gadā viņš slēdzis rokas naudas līgumu ar Bindi par 93 tūkstošiem latu, bet šo naudu saņēmis tikai pēc gada – 2006. gadā – jau ASV dolāros (198 tūkstošus).
Īpatnos darījumus ar SIA Reviteko Urbanovičs skaidro ar nepieciešamību piesaistīt biznesam naudu un pārkreditēties. „Pārdodot īpašumu, varēja saņemt lielāku kredītu, pārkreditēties,” skaidro Urbanovičs. Kredīts, kā rāda arī zemesgrāmatas, ņemts Latvijas Hipotēku un zemes bankā (pirms tam uz brīdi – VEF bankā).
Galu galā 2008. gadā Urbanovičs zemi kopā ar viesu namu par 318 tūkstošiem latu pārdevis miljonāram, Holdinga kompānijas Felix (pieder, piemēram, Rīgas Vagonbūves rūpnīca) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim. Šo soli Urbanovičs skaidro ar finansiālām grūtībām – neesot pieticis rocības, lai segtu aptuveni 2000 latu lielos ikmēneša kredītmaksājumus. (Tiesa, no amatpersonas 2007. gada deklarācijas izriet, ka aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksai mēnesī tērēti tikai aptuveni 1300 latu.)
„Tā bija tīra biznesa interese,” uz Pietiek jautājumu, vai vairāk nekā 300 tūkstošu latu kredītsaistību uzņemšanās par viesu namu Latgalē nav pakalpojums politiķim Urbanovičam, uzsvēra Ločmelis. Uzņēmējs uzskata, ka īpašums ir vērtīgs un izvietots labā vietā, turklāt 2008. gadā, kad darījums slēgts, nekustamo īpašumu tirgus vēl plaucis un zēlis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
