“Ušakova naudas” zaudēšana padarījusi “Delfus” par hronisku nodokļu parādnieku?
Pietiek lasītājs23.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka vismaz daļējā Rīgas domes struktūru finansējuma zaudēšana ir smagi iedragājusi Konstantīna Kuzikova un Ingus Bērziņa vadītās AS Delfi un tāda paša nosaukuma ziņu portāla saimniecisko labklājību. Vai gan citādi Delfi jau mēnešiem ilgi gandrīz nepārtraukti būtu valsts nodokļu parādnieku sarakstā?
Par to, ka ar igauņu kapitālam piederošo uzņēmumu un tā finansēm kaut kas galīgi nav lāgā, varēja noprast jau pagājušajā vasarā, kad Lursoft atrodamais gada pārskats uzskatāmi apliecināja – strādājot ar nedaudz vairāk nekā četru miljonu eiro apgrozījumu, Delfi iedzīvojušies 444 tūkstošu eiro zaudējumos.
Kas sagājis dēlī? Vadības lielummānija, kam bijušas smagas sekas, vai arī neafišētu ienākumu zudums? Skaidrs ir viens – līdz ar Nila Ušakova un viņa iedibinātās sistēmas krišanu uzņēmums ir vismaz daļēji zaudējis neafišētos ienākumus no Rīgas pašvaldības struktūrām, un tie nebija nekādi mazie. Pat tikai jau noskaidrotās summas bija gandrīz 200 tūkstoši eiro četros gados, - cik vēl tādu, kuras bija izdevies noslēpt?
Jau drīzumā 2019. gada pārskats rādīs, kā lielajam medijam būs klājies pērn, taču zināmu ieskatu jau tagad sniedz Valsts ieņēmumu dienesta divreiz mēnesī apkopotie dati par nodokļu parādiem valstij, - Delfu gadījumā šie skaitļi runā skaidru valodu: desmiti tūkstošu, ko uzņēmums atkal un atkal nav laikus samaksājis valstij, ir ikdienišķa lieta.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
