“Ušakova naudas” zaudēšana padarījusi “Delfus” par hronisku nodokļu parādnieku?
Pietiek lasītājs23.02.2020.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka vismaz daļējā Rīgas domes struktūru finansējuma zaudēšana ir smagi iedragājusi Konstantīna Kuzikova un Ingus Bērziņa vadītās AS Delfi un tāda paša nosaukuma ziņu portāla saimniecisko labklājību. Vai gan citādi Delfi jau mēnešiem ilgi gandrīz nepārtraukti būtu valsts nodokļu parādnieku sarakstā?
Par to, ka ar igauņu kapitālam piederošo uzņēmumu un tā finansēm kaut kas galīgi nav lāgā, varēja noprast jau pagājušajā vasarā, kad Lursoft atrodamais gada pārskats uzskatāmi apliecināja – strādājot ar nedaudz vairāk nekā četru miljonu eiro apgrozījumu, Delfi iedzīvojušies 444 tūkstošu eiro zaudējumos.
Kas sagājis dēlī? Vadības lielummānija, kam bijušas smagas sekas, vai arī neafišētu ienākumu zudums? Skaidrs ir viens – līdz ar Nila Ušakova un viņa iedibinātās sistēmas krišanu uzņēmums ir vismaz daļēji zaudējis neafišētos ienākumus no Rīgas pašvaldības struktūrām, un tie nebija nekādi mazie. Pat tikai jau noskaidrotās summas bija gandrīz 200 tūkstoši eiro četros gados, - cik vēl tādu, kuras bija izdevies noslēpt?
Jau drīzumā 2019. gada pārskats rādīs, kā lielajam medijam būs klājies pērn, taču zināmu ieskatu jau tagad sniedz Valsts ieņēmumu dienesta divreiz mēnesī apkopotie dati par nodokļu parādiem valstij, - Delfu gadījumā šie skaitļi runā skaidru valodu: desmiti tūkstošu, ko uzņēmums atkal un atkal nav laikus samaksājis valstij, ir ikdienišķa lieta.
Seko mums 
Tāda izskatās mana vīra Ivara Krastiņa, Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītāja, ikdiena. Ilgi šaubījos, vai ko teikt šai Covid sakarā, bet ziniet - ārsti par sevi paši nestāstīs, ne par savu smago darbu, ne par reālām cīņām nāves ēnā... viņi to neuzskata par varoņdarbu, bet gan par savu sirds PIENĀKUMU - glābt Tevi un Mani. Un katru dienu es pavadu savu vīru KARĀ - karā ar šo sasodīto ligu, karā, no kura var arī nepārnākt...
2020. gada noslēgumā visā krāšņumā tiek atklāti politiskās elites mērķi, kuri masu plašsaziņas līdzekļos vēl pirms dažiem mēnešiem tika dēvēti par sazvērestības teorijām. Taču šodien politiskā elite savus plānus vairs neslēpj. Tie ir skaidri redzami ikvienam cilvēkam, kurš ir atmodies – politiskā elite vēlas sagraut ekonomiku, salauzt cilvēku garu un pakļaut cilvēci totālai kontrolei. 
Eiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Vispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Saeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Politika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Ar vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Reaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
