Ušakovam nevajag rezultātus, viņam vajag aktivitātes šķietamību
Valdis Liepiņš, publicists16.05.2025.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova partija vērsās Eiropas tiesā ar prasību pārskatīt iepriekš pieņemto likumu par politiskās aģitācijas aizliegumu krievu valodā. Kāpēc šī ir tikai vēl viena vēlēšanu ideja un nekas vairāk?
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2025. gada 13. februārī atzina šo likuma normu par atbilstošu Satversmei. Tajā pašā laikā runa bija par apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas nozīmē, ka, ja jūs kā politiskās partijas vadītājs vadāt savus sociālos tīklus krievu valodā, no juridiskā viedokļa jūs neko nepārkāpjat. Tas attiecas arī uz pašreklāmu savos sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs.
Apskatīsim dažus piemērus. Partijai “Stabilitātei!”, kas orientēta uz krievvalodīgajiem vēlētājiem, ir tīmekļa vietne, facebook, tiktok un telegram. Sociālie tīkli ir krievu valodā, jo tos vada personīgi Roslikovs. Tīmekļa vietnes saturs ir latviešu valodā, jo acīmredzot šīs vietnes administratoram tiek maksāta alga. Un tas ir diezgan loģiski, nav pretrunu ne ar likumu, ne no morāles viedokļa, jo partija atklāti runā par savu orientāciju uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Šlesera partija arī neslēpj, ka krievvalodīgo iedzīvotāju balsis viņiem ir svarīgas. Tajā pašā laikā visi sociālie tīkli tiek vadīti latviešu valodā, taču ir arī mājaslapas versija krievu valodā. Publikācijas tur tiek publicētas krievu valodā. Tas nekādā veidā nav pretrunā ar likumu, ja kāds partijas biedrs ir iesaistīts tīmekļa vietnes administrēšanā uz brīviem, ideoloģiskiem pamatiem.
Bet paskatīsimies, kas notiek partijā “Saskaņa”. Mājas lapa, telegram kanāls, facebook konts, youtube kanāls — viss ir krievu valodā. Rodas jautājums: “Ko jūs vēl gribat, kungi?” Šobrīd šī partija ir ceturtajā vietā to partiju reitingā, kas piedalās vēlēšanās Rīgā. Viņiem nav daudz, ko gaidīt. Priekšvēlēšanu kampaņa krievu valodā ir notikusi un notiek, kāda problēma?
Vai Ušakovs vienkārši ir noguris no savu sociālo tīklu vadīšanas? Vai arī „Saskaņa” vēlas pa visu Rīgu izkārt karogus ar krievu lozungiem? Acīmredzot tas nenotiks, jo visi zina, kāda ir mūsdienu krievija. Ko tad Ušakova kungs vēlas? Viņam nevajag rezultātus, viņam vajag aktivitātes šķietamību. Manuprāt, tas izskatās nožēlojami, jo visi atceras, kas viņš ir.
Atkārtoju, ka tagad gandrīz visur brīvi notiek priekšvēlēšanu kampaņas krievu valodā. Jā, ir daži ierobežojumi, bet kopumā aizliegumu nav. Paskatieties uz Latvijas krievvalodīgāko reģionu — Latgali. Šobrīd Daugavpilī vēlēšanām ir iesniegti 10 saraksti, un vismaz seši no tiem aģitē krievu valodā. Un neviens par to netiek sodīts, lai gan ir atsevišķi pārkāpumi.
Piemēram, nesen es saņēmu vēstuli no Daugavpils novada partijas, kurā viņi man piedāvāja balsot par viņiem krievu valodā. Es nedzīvoju Daugavpilī, un mani šī partija neinteresē, tādā gadījumā kā viņi ieguva manu e-pastu? Te rodas jautājums: “Kā var noteikt, vai reklāma ir apmaksāta vai ne?” Piemēram, šis izskatās pēc apmaksāta informatīvā biļetena, bet, vai tas tāds ir, nav skaidrs. Lai novērstu šādus gadījumus nākotnē, es ieteiktu pilnībā aizliegt jebkādu kampaņu krievu valodā, bet tas ir cits stāsts.
Īsāk sakot, Nils Ušakovs daudz runā, bet patiesībā nodarbojas ar populismu. Aicinājums uz Eiropas tiesā ir tikai farss, pateicoties kuram partija “Saskaņa” vēlas pacelt savus reitingus, kas, manuprāt, viņiem neizdosies.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
