Ušakovam nevajag rezultātus, viņam vajag aktivitātes šķietamību
Valdis Liepiņš, publicists16.05.2025.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova partija vērsās Eiropas tiesā ar prasību pārskatīt iepriekš pieņemto likumu par politiskās aģitācijas aizliegumu krievu valodā. Kāpēc šī ir tikai vēl viena vēlēšanu ideja un nekas vairāk?
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2025. gada 13. februārī atzina šo likuma normu par atbilstošu Satversmei. Tajā pašā laikā runa bija par apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju. Tas nozīmē, ka, ja jūs kā politiskās partijas vadītājs vadāt savus sociālos tīklus krievu valodā, no juridiskā viedokļa jūs neko nepārkāpjat. Tas attiecas arī uz pašreklāmu savos sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs.
Apskatīsim dažus piemērus. Partijai “Stabilitātei!”, kas orientēta uz krievvalodīgajiem vēlētājiem, ir tīmekļa vietne, facebook, tiktok un telegram. Sociālie tīkli ir krievu valodā, jo tos vada personīgi Roslikovs. Tīmekļa vietnes saturs ir latviešu valodā, jo acīmredzot šīs vietnes administratoram tiek maksāta alga. Un tas ir diezgan loģiski, nav pretrunu ne ar likumu, ne no morāles viedokļa, jo partija atklāti runā par savu orientāciju uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Šlesera partija arī neslēpj, ka krievvalodīgo iedzīvotāju balsis viņiem ir svarīgas. Tajā pašā laikā visi sociālie tīkli tiek vadīti latviešu valodā, taču ir arī mājaslapas versija krievu valodā. Publikācijas tur tiek publicētas krievu valodā. Tas nekādā veidā nav pretrunā ar likumu, ja kāds partijas biedrs ir iesaistīts tīmekļa vietnes administrēšanā uz brīviem, ideoloģiskiem pamatiem.
Bet paskatīsimies, kas notiek partijā “Saskaņa”. Mājas lapa, telegram kanāls, facebook konts, youtube kanāls — viss ir krievu valodā. Rodas jautājums: “Ko jūs vēl gribat, kungi?” Šobrīd šī partija ir ceturtajā vietā to partiju reitingā, kas piedalās vēlēšanās Rīgā. Viņiem nav daudz, ko gaidīt. Priekšvēlēšanu kampaņa krievu valodā ir notikusi un notiek, kāda problēma?
Vai Ušakovs vienkārši ir noguris no savu sociālo tīklu vadīšanas? Vai arī „Saskaņa” vēlas pa visu Rīgu izkārt karogus ar krievu lozungiem? Acīmredzot tas nenotiks, jo visi zina, kāda ir mūsdienu krievija. Ko tad Ušakova kungs vēlas? Viņam nevajag rezultātus, viņam vajag aktivitātes šķietamību. Manuprāt, tas izskatās nožēlojami, jo visi atceras, kas viņš ir.
Atkārtoju, ka tagad gandrīz visur brīvi notiek priekšvēlēšanu kampaņas krievu valodā. Jā, ir daži ierobežojumi, bet kopumā aizliegumu nav. Paskatieties uz Latvijas krievvalodīgāko reģionu — Latgali. Šobrīd Daugavpilī vēlēšanām ir iesniegti 10 saraksti, un vismaz seši no tiem aģitē krievu valodā. Un neviens par to netiek sodīts, lai gan ir atsevišķi pārkāpumi.
Piemēram, nesen es saņēmu vēstuli no Daugavpils novada partijas, kurā viņi man piedāvāja balsot par viņiem krievu valodā. Es nedzīvoju Daugavpilī, un mani šī partija neinteresē, tādā gadījumā kā viņi ieguva manu e-pastu? Te rodas jautājums: “Kā var noteikt, vai reklāma ir apmaksāta vai ne?” Piemēram, šis izskatās pēc apmaksāta informatīvā biļetena, bet, vai tas tāds ir, nav skaidrs. Lai novērstu šādus gadījumus nākotnē, es ieteiktu pilnībā aizliegt jebkādu kampaņu krievu valodā, bet tas ir cits stāsts.
Īsāk sakot, Nils Ušakovs daudz runā, bet patiesībā nodarbojas ar populismu. Aicinājums uz Eiropas tiesā ir tikai farss, pateicoties kuram partija “Saskaņa” vēlas pacelt savus reitingus, kas, manuprāt, viņiem neizdosies.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
