Ušakovs ar Ameriku prasījuši Jerošenko nolikt mandātu, iespējamais iemesls - spiediens no malas
PIETIEK20.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušās apvienības Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai vadītāji, galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks uzstājīgi piedāvājuši līdzšinējam pilsētas attīstības komitejas vadītājam Vadimam Jerošenko atteikties no deputāta mandāta, vietā solot iespēju saglabāt līdzšinējos amatus vai ieņemt jaunus. Viens no iespējamiem šāda piedāvājuma iemesliem - uzstājīgs spiediens no malas.
Par to, ka jau tūlīt pēc vēlēšanām uzvarētāju nometnē varētu sākties "nomedītā lāča" ādas dalīšana un gribētāju varētu būt vairāk nekā dalāmā, dažādi ar Saskaņas centru netieši saistīti avoti Pietiek bija apgalvojuši jau pirms pāris mēnešiem.
Nu izrādījies, ka par pirmo šīs dalīšanas upuri kļuvis Jerošenko, kurš līdz šim reizē ar komitejas vadītāja posteni ieņēma arī amatus Rīgas brīvostas valdē un līdzšinējā pašvaldības uzņēmējsabiedrībā Ceļu pārvalde.
Līdz pat vēlēšanām nekādi redzami signāli par Jerošenko iespējamu krišanu nežēlastībā nebija manāmi, - viņš apvienības vēlēšanu sarakstā bija iekļauts pirmajā desmitniekā, arī nekādi publiski vai mazāk publiski pārmetumi viņam nebija izteikti.
Taču jau pirms nedēļas avoti Rīgas domē Pietiek informēja, ka Jerošenko pozīcijas nopietni sašķobījušās, un tika minēti divi iespējamie iemesli. Viens no tiem - viens vai vairāki Ušakovam ļoti vajadzīgi cilvēki palikuši ārpus Rīgas domes, un, izvērtējot iespējamos kandidātus, kuri varētu nolikt mandātu, Jerošenko izvēlēts kā ļoti perspektīvs - viņam varētu norādīt uz iespējamu ienesīgo amatu zaudēšanu.
Savukārt otrs iespējamais iemesls - kāds Amerikam īpaši tuvs neoficiālais finanšu avots bijis tik ļoti nemierā ar Jerošenko darbību attīstības komitejā, ka pēc vēlēšanām, redzot, ka Jerošenko, visticamākais, var palikt līdzšinējā postenī, izmantojis iespēju "uzspiest" uz Ušakovu un Ameriku.
Vēl trešais iespējamais iemesls bija - frakcijā Jerošenko vienmēr bijis ar savu atšķirīgu, individuālu nostāju, līdz ar ko nav īsti "iekļāvies kolektīvā". Tā kā viņš vēlēšanās no 10. vietas sarakstā "nobalsots" uz trešo desmitnieku, tas uztverts kā pietiekams iemesls, lai beidzot viņu "noliktu pie vietas".
Rezultātā Jerošenko jau ceturtdien ir paziņojis par izstāšanos no Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai frakcijas, kas noticis ar pašas frakcijas lēmumu, vienlaikus apliecinot, ka no mandāta, neraugoties uz spiedienu un "piedāvājumiem", negatavojas atteikties. Domājams, ka jau piektdien Jerošenko varētu zaudēt līdzšinējo vietu Rīgas brīvostas valdē, - to Pietiek ceturtdien apliecināja arī Ušakovs.
Ušakovs Pietiek atzina, ka Jerošenko skaidrs piedāvājums patiešām ticis izteikts, taču tas noticis, lai atbilstoši frakcijas viedoklim precīzāk izmantotu deputāta kapacitāti un spējas. Citas versijas Ušakovs noliedza.
Saskaņā ar Jerošenko stāstīto viņam izteiktie piedāvājumi bijuši dažādi - ja viņš tikai atteiktos no Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amatu, ienesīgo vietu Rīgas brīvostas valdē viņš varētu saglabāt; savukārt, noliekot mandātu, viņš tiktu pie posteņa Rīgas satiksmes valdē.
Kā zināms, šie amati to ieņēmējiem vidēji nodrošina 25-40 tūkstošu latu ienākumus gadā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
