Ušakovs pats iedevis Pūcem rokās izšķirošo pamatojumu Rīgas mēra atlaišanai
Imants Liepiņš02.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem prettiesiski atlaistā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha, kuru tiesa pilnībā atjaunoja darbā, demonstratīvā pazemināšana par ielas transporta kontrolieri iedevusi ministram Jurim Pūcem tieši rokās pēdējo līdz šim trūkstošo juridisko argumentu, lai beidzot atlaistu no amata Nilu Ušakovu.
Likuma “Par pašvaldībām” XII nodaļā “Domes un tās priekšsēdētāja atlaišana” ar 91. panta 1. daļu noteikts: “Saeima var atlaist domi, ja tā [...] atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.”
Tā kā aizvadīto mēnešu laikā mediju publicētie fakti arvien uzskatāmāk norādījuši, ka Rīgas domē konstatētās nelikumības (korupcija, nesaimnieciskums, “vajadzīgo cilvēku” pieņemšana darbā Rīgas kapitālsabiedrībās par nekā nedarītājiem utt.) sakrājušās tieši tajos pašvaldības uzņēmumos, kas ir mēra Nila Ušakova tiešā kontrolē (viņš tajos ir pašvaldības kapitāldaļu turētājs), tad šobrīd ir skaidrs, ka tiesisks pamats ir atlaist ne visu domi kopumā, bet mēru vienu pašu, jo no ierindas deputātiem šīs shēmas tikušas slēptas — tāpat kā no parastajiem rīdziniekiem.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas veic pašvaldību pārraudzību un iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda laikā jau sagatavoja lēmuma projekta uzmetumu par domes atlaišanu un jaunu (ārkārtas) vēlēšanu nozīmēšanu Rīgā, pieiet N. Ušakova iespējamajai atlaišanai ar maksimālu nopietnību. Iemesls — kādreizējā ministra Edmunda Sprūdža mēģinājums bez cieti pierādītiem likumpārkāpumiem atlaist Ventspils mēru Aivaru Lembergu beidzās ar to, ka tiesa rīkojumu par A. Lemberga atstādināšanu pilnībā anulēja, savukārt politiskā karjera ir galā nevis tam, kuru atlaida, bet gan tam, kurš bija atlaišanas organizators. VARAM nevēlas piedzīvot tādu pašu iznākumu ar N. Ušakova atlaišanu.
Minētā likuma 93. pants, aprakstot domes priekšsēdētāja atlaišanu, cita starpā nosaka: “Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. [...] Domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem.”
Līdz šim mēra atbalstītāji ir varējuši argumentēt, ka Rīgas Satiksmē vai pārējās kapitālsabiedrībās visādus nanoūdeņus un tamlīdzīgas afēras taisa citi, tāpat Saskaņai vajadzīgās personas par “konsultantiem” pieņem darbā nevis N. Ušakovs personīgi, bet citi atbildīgie. Tomēr, nepielaižot darbā ar tiesas spriedumu amatā atjaunoto Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, bet pazeminot viņu par velorikšu un taksometru kontrolieri, ir principiāli citāda situācija — šāds lēmums ir pieņemts N. Ušakova līmenī, nevis to izdarījušas kādas citas padotās personas.
Kā LNT Ziņām pastāstīja V. Reinbahs, viņš no darba nekaunas, lai kāds arī tas nebūtu: “Protams, es strādāšu šo darbu kā vecākais kontrolieris. Tas mani nebiedē. [...] Es mērķtiecīgi cīnījos visu šo dīkstāves laiku, lai strādātu, nevis sēdētu dīkstāvē! Mana izvēle bija strādāt, bet Ušakovs neļāva.”
V. Reinbahs tika atlaists no Satiksmes departamenta direktora amata pirms trim gadiem — it kā lai kādu sodītu par jūkli ielu remontdarbos. Viņa vietā par pienākumu izpildītāju iecēla Emīlu Jakrinu, taču viņa laikā ielu remontdarbi kļuvuši vēl lēnāki, bedru skaits audzis vēl katastrofālāk.
Tiesas līdz pat kasācijas instancei atzina, ka N. Ušakovam nav taisnība: V. Reinbahs padzīts bez pamata, turklāt prettiesiskā procedūrā, tāpēc nekavējoties atjaunojams darbā.
Tieši ar tiesas sprieduma nepildīšanu un V. Reinbaha neatjaunošanu darbā, bet pazemināšanu par satiksmes kontrolieri N. Ušakova vadītā dome ir beidzot iedevusi rokā ministram Jurim Pūcem neapstrīdamu pierādījumu: N. Ušakovs nepilda spēkā stājušos tiesas spriedumu — viens no trim gadījumiem, kad mērs ir jāatlaiž. Mēra uzskatu, ka viņam it kā esot iespēja vai tiesības pazemināt darbinieku amatā, nevar salīdzināt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu — tam piemīt likuma spēks.
Turklāt Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums nosaka: departaments ir tieši pakļauts Rīgas domes priekšsēdētājam, vienlaikus domes Satiksmes un transporta lietu komiteja realizē deputātu kontroli pār Satiksmes departamenta darbību. Satiksmes departamentu vada tā direktors, kuru ieceļ amatā vai atbrīvo no darba Rīgas dome pēc Satiksmes un transporta lietu komitejas ieteikuma.
2016. gada augustā domes sēdē ticis plānots skatīt jautājumu par V. Reinbaha atlaišanu, taču N. Ušakovs to pēdējā brīdī noņēmis no dienaskārtības. Tātad V. Reinbahs ticis atlaists nelikumīgi, jo tādu lēmumu drīkst pieņemt tikai dome, bet tā par šo jautājumu vispār balsojusi nav. Tāpat domes sēdē nav skatīts pienākumu izpildītāja iecelšanas jautājums, bet pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās šajā gadā dome nav balsojusi vispār ne par kādu vadības maiņu Satiksmes departamentā, jo direktora amatā, kā to nosaka tiesas spriedums, jāatgriežas V. Reinbaham.
Tā kā V. Reinbahs pazemināts amatā, tādā veidā apzināti nepildot tiesas spriedumu, neatjaunojot V. Reinbahu darbā un neļaujot viņam pildīt tiešos darba pienākumus, tad N. Ušakovs pats tagad izdarījis to, kas visu laiku pietrūka J. Pūcem, lai iedarbinātu likuma “Par pašvaldībām” 93. pantu un atlaistu N. Ušakovu — konstatēts neapgāžams gadījums, kad netiek izpildīts spēkā stājies tiesas spriedums.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
