Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklātībā nonākot ziņām par 220 (330) miljonus eiro vērto iepirkumu NBS vajadzībām, rodas viela pārdomām par spēkā esošo publisko iepirkumu veikšanas kārtību šajā korumpētības ziņā visnotaļ progresīvajā zemītē.

Nav nekāds brīnums vai kāds noslēpums, ka pie šīs plašās siles barojas daudzi, sākot no valsts pirmajām amatpersonām, partijām, vietējiem vadoņiem un to padotajiem, kas vadības uzdevumā šīs siles pārpilnības organizēšanā veic konkrētas un krimināli sodāmas darbības, kuras atkal jau piesedz tie paši “saņēmēji”. Bezgalīgais stāsts. Plus iepirkumu organizēšanā ne tikai vēlāk tiek kaut kas kaut kam dalīts, bet jau paša procesa veidošanā tērēta zināma daļa budžeta dažādos atalgojumos neskaitāmu iepirkumu komisiju dalībniekiem.

Vēlaties paskaitīt, cik mums ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras veic iepirkumus… es neņemos skaitīt. Cipars būs fantastisks! Katrs no iepirkuma komisijas dalībniekiem papildus pie savas pamatdarba algas vēl saņem atalgojumu par dalību komisijā – kopumā valsts līmenī rodas neliels (uz miljardu fona) budžeta robiņš, ar kuru varētu pilnībā apmierināt gan skolotāju, gan mediķu u.c. prasības. Par pamatdarbu taču saņemta pilna samaksa, tostarp uz pamatdarba rēķina (laika un budžeta) tiek sēdēts šajās ar pamatpienākumiem nesaistītajās komisijās. Par ko saņemtā atlīdzība ir arī šis budžeta robiņš. Sīkums, taču nepieminēt nevaru. To sapratīsiet vēlāk.

Rodas dabisks jautājums, ko es te cepos. Gudri cilvēki sen jau visu izvērtējuši un nonākuši pie “pašiem labākajiem” risinājumiem. Es nu gan tā nedomāju. Šie “labākie” risinājumi ir veltīti labākai un drošākai savu kabatu piepildīšanai (pielaidei pie siles). Spilgts piemērs ir šis daudzmiljonu iepirkums NBS vajadzībām. Aizsargāts ar kaut kādiem tur valsts noslēpumiem.

Man sētā suņi smejas gaudodami savstarpējās nakts sarunās. Es saprastu, ka valsts noslēpums būtu, ja leviti un co. līdzīgi huseiniem vai homeiniem pa kluso ražotu atomieročus vai kādu ģifti. Tad jā. NOSLĒPUMS!!! Pārējo, kas šajā pundurvalstī ir it kā slepens, var uzzināt, palasot masu medijus, sociālos tīklus un vienkārši pasēžot dažos specifiskos krodziņos. Nu, bet lai paliek noslēpumi. Atgriezīsimies pie iepirkumiem.

Maza preambula. Politiskā partiju diktatūra ar katru jaunu sasaukumu veido jaunas valsts un arī pašvaldības institūcijas: ministrijas, departamentus, direkcijas, neskaitāmus centrus, aģentūras, padomes un komisijas. Katrā no tām labākajā gadījumā uz 5 darbiniekiem ir viens, kurš ir savā vietā – zina, ko darīt, kā darīt un pats arī dara. Pārējie tādi statisti vien ir budžeta celšanai vēl augstākā tēriņu līmenī.

Un gandrīz katrā (ar retiem izņēmumiem) no šīm iestādēm ir sava iepirkumu komisija. Un katra no šīm komisijām iestādes darba nodrošināšanai iepērk principā vienus un tos pašus produktus, preces, pakalpojumus (ne jau tikai pārtikas). Un katram no šiem iepirkumiem būs citādāka cena, citi piegādes (izpildes) nosacījumi un citi ekskluzīvi risinājumi. Cik nu to pieļauj Publisko iepirkumu likums.

Ar to likumu gan ir kā tajā krievu teicienā: zakon kak dišlo – kuda povernul, tuda i višlo! Neņemos spriest, cik un kas tām iestādēm pastāvēšanai vajadzīgs (iepirkt), taču no paša pieredzes zinu, ka piešķirto budžetu līdz gada beigām vajag iztērēt pilnībā… tad nu iet vaļā, pērkot visu, ko vien prāts var iedomāties, vajag vai nevajag.

Ko tad var darīt, lai tā nebūtu? Pastāvīgi valsts cenšas kaut ko uzlabot, lai korupcija it kā ietu mazumā, taču visas tās izmaiņas balstās uz to, lai vilki būtu paēduši un kazas paliktu dzīvas. Redziet! Mēs darām! Ha ha ha trīs reizes!

Tagad iedomāsimies utopiju, kurā valsts ir nodibinājusi veidojumu (piemēram, zem Valsts kases jumta), kurš VIENĪGAIS valstī nosaka kritērijus, cenas un procedūru publisko iepirkumu veikšanai no tualetes papīra iegādes ierēdņu pēcpusēm līdz norakstītām atomzemūdenēm NBS vajadzībām.

Ar fiksētām cenām VISIEM. Ar atrunātu iepirkuma kārtību VISIEM. Ar PROFESIONĀLU vērtētāju piesaisti. Ar efektīvu iepirkumu procesu kontroli. Neatkarīgi no iepirkuma līmeņa – bez vai ar NOSLĒPUMIEM. Ar darbiniekiem uz terminētu laiku ar ļoti labu atalgojumu un tiesībām līdzīgi kā tas ir ar tiesnešiem. Atlasītiem konkursa kārtībā. Profesionāliem ekonomistiem, juristiem un finansistiem. Ar piekļuvi valsts noslēpumiem. Un – galvenais – bez partejiskās piederības.

Varētu jau utopizēt vēl un vēl… Taču pietiks. Kā mana sieva saka: kurš gan tagad lasa garus tekstus…

Taču, ja šī utopija piepildītos, cik MILJARDU budžeta naudas paliktu Valsts kasē? Nevis kabatās, ofšoros, zeķēs vai izniekotās precēs un tml. Uz šo naudas plūsmu fona šādas iepirkuma sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas ir vienkārši nesalīdzinājamas – kā nevar salīdzināt vērdiņu ar zelta dālderi. Cik vienkāršāka kļūtu iepirkumu procedūra? Cik caurspīdīgāki nosacījumi? Cik kvalitatīvāki rezultāti? Es nespēju pat iedomāties – cik!!!

Iedomāties varat Jūs!

Papildinājums: aizmirsās vēl viena utopijas pozitīvā puse. Iespēja godīgam, spējīgam un darbīgam uzņēmējam bez kontiem ofšoros, bez spalvainas rokas partiju aprindās, bez nepieciešamības piedalīties dažādās skaidras naudas atmazgāšanas shēmās un vispār jebkādās “shēmās” – godīgi saņemt un realizēt valsts vai pašvaldības publiskos pakalpojumus.

Pārpublicēts no https://jonjs.lv/automatisks-iepirkumi/

Novērtē šo rakstu:

70
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi