Uz bremzēm nolikta arī pārbaude par iespējamo tieslietu ministra Bērziņa kukuļošanu

12.04.2012. PAR ŠO KRIMINĀLO TĒVIŅU TĒVZEMES NODEVĒJU!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

vai Saeima ir lēmusi par budžeta apgrūtināšanu ar konkrētām saistībām? Ja mani atmiņa neviļ, tad konkrētaja gadījumā rosījās konsultanti un valdības vīri, apelejot pie paplašinātajām abstraktajām pilnvarām.

Atbildēt

http://www.ir.lv/2012/4/17/airbaltic-kreditesanai-speciali-dibinati-uznemumi

Jā tā ir kā rakstīts rakstā: "Saskaņā ar aviokompānijas akcionāru noslēgto vienošanos, valsts atzinusi "airBaltic" saistības pret vairākiem finansētājiem aptuveni 70 miljonu latu apjomā."

Kas ir tie finansētāji? Vai saistības reāli pastāv?

Ja valsts ir atzinusi saistības, kuru legalitāte ir apšaubāma - fiktīvās firmas, kas "aizdevušas" no nezināmiem avotiem nākušu naudu, ja vispār aizdevušas, jo papīrs jau ļauj rakstīties...tad, piedodiet, tas ir veids kādā no Latvijas valsts budžeta reāli noziedzīgā ceļā iegūst līdzekļus, vienlaicīgi tos legalizējot!

Shēma baisa.Bet labākais ir tas, ka Airbaltic labi apmaksātos darbos, kā runā, salikti mums labi zināmās juristes Solvitas Āboltiņas pazīstami cilvēki, kas no lidmašīnām neko nejēdz. Visi ārzemēs dzīvojošie latvju izcelsmes juristi to jau zina, tikai pie mums izliekas, ka nekas nav noticis.

Kas nav atļauts vērsim, tas ir atļauts Zevam. KNAB "savējos" neaiztiek, vai ne? Tai ir labais un sliktais mafijas grupējums, vai ne?

Par muļķiem var uzskatīt, kas neko nezina. Bet ne jau juristus, kas savā starpā visu pārrunā un daudz ko zina. Tuvojas Juristu dienas un arī tur daudz jauna varēs uzzināt.

Paldies Dievam, ka nekas nav mūžīgs. Arī mafija un viņu ielikteņi tiesu sistēmā nebūs mūžīgi. Agri vai vēlu Latvijā tiesiskums tiks atjaunots.

Atbildēt

Nacionālie zagļi ir visas nācijas vērtība , tādēļ aizsargājami un lolojami visādos veidos!

Atbildēt

Biedrības "Par godīgumu tiesu varas sistēmā "Temīda"" 2007. gada vēstule. Tagad ir 2012. gads. Vai Latvija palikusi tiesiskāka?

Tiesnešu privilēģija palikt nesodītiem – vai būs mūžīga?

Ja kāds no mums – pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem “reņģu ēdājiem” – atļautos slikti strādāt, tad tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka es esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, kalpotu uzreiz par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli.

Taču tiesnešiem viss ir savādāk.
Par to pārliecinājies būs katrs, uz kura nekustamo īpašumu aci ir metis turīgs mafiozi, vai tiesā skatīta tikusi cita lieta, kurā pretējā puse tiesnesim var izteikt mājienu par “interesi”. Jūs pēkšņi ieraugāt, ka tiesnese paliek kurla un akla, un vispār neredz jūsu piesauktos likuma pantus. Spriedums ir tik dīvains, ka jūsu paziņas juristi vien groza galvas. Ja notiek brīnums, un pret šo tiesnesi tomēr uzsāk disciplinārlietu, tad tiesnešu disciplinārkolēģija par nelikumību vien maigi pabužinās galvu. Nejēga esot apzinājusies savu nejēgšanu, tāpēc neesot vajadzības izteikt aizrādījumu! Pietiekot ar apspriešanu.
Piebilstams, ka nesaņemtais sods būtu “bargs” – piezīme vai rājiens. Salīdzināsim. Dažas minūtes vieglu izbaiļu tiesnesim. Un pretī – jums nodarītas ciešanas ilgu gadu garumā. Jūsu veselības sabendēšana, laika un naudas tēriņi! Šos resursus jūs labprāt ieguldītu pats savā nākotnē, bet jums to neļauj. Turpretī tiesnese un viņas ģimene dzīvo komfortā un kļūst arvien turīgāki.
Katru nedēļu mēs uzzinām par kādu jaunu negodīgumu un patvaļu tiesās. Taču disciplinārlietas vai Ģenerālprokurora rīcība nez kāpēc neseko.

Kriminālprocesa likums paredz pienākumu uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz ir saņemtas ziņas, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Ja pārbaudē ziņas neapstiprinās, tad kriminālprocesu izbeidz. Likums nosaka, ka lietas par tiesnešiem izskata personiski Ģenerālprokurors. Varētu domāt, ka likums tiek pildīts un kriminālprocesu pēc 291.panta ir tikpat daudz, cik ir sūdzību par klaji nelikumīgiem tiesas nolēmumiem.
Gadījumā, ja neiegūst pierādījumus, ka nelikumīgais nolēmums taisīts apzināti (kurš būs tāds muļķis, ka atzīsies?), kriminālprocesu izbeidz. Tad pārkāpumu nodod izspriešanai disciplinārkolēģijā (nelikumība taču ir bijusi). Tādu secību paredz likums.

Dzīvē gan notiek savādāk.
Pirmkārt, iesniegumi par nelikumībām uz J.Maizīša galda nemaz nenonāk. Kā jau ir piedzīvots, tos vispirms “pārķer” virsprokurora Jura Pēdas departaments (ar šaubīgiem lēmumiem tajā ir izcēlusies prokurore Ramona Bērziņa) un “aizfutbolē” labi tālu. Nākamais “filtrs”, kurš neļauj dokumentiem nonākt uz J.Maizīša galda, ir tiesās izskatāmo lietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeijers.
Otrkārt, ja dokumenti par tiesnešu nelikumībām arī nonāk pie Ģenerālprokurora, tad “ieslēdzas” padomnieki. (Pat gribēdams, Ģenerālais pats nespēj izskatīt visu ienākošo sūdzību blāķus). Kā tas redzams grāmatā par aizkulišu telefonsarunām, pasūtīt Ģenerālprokurora parakstītu atzinumu, ka tiesneša izdarītais noziegums nav noziegums, ir bijusi ierasta prakse.
Sūdzības par tiesnešu nelikumīgiem lēmumiem ir vai ik dienas, bet Ģenerālprokurora uzsāktu kriminālprocesu pēc KL 291.panta kā nav tā nav. Izskatās, ka sūdzības vispār netiek pārbaudītas. Kāpēc ?

Dīvainu spriedumu pavadonis ir intereses. Precīzāk, kukulis. Kad to skaidri pateica Valsts prezidente V.V.Freiberga, sekoja īpatnēja M.Bičkoviča un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu reakcija. Visi Latvijas tiesneši esot svēti! Kad KNAB tomēr pieķēra pie rokas B.Tāleri un I.Poļikarpovu, tiesnešu pārraugi un vadītāji saskatīja, ka kukuļņemšana nav pietiekams pamats, lai abas atbrīvotu no tiesneša amata!
Pēdējo septiņu gadu laikā tiesnešu disciplinārkolēģija ir ieteikusi atbrīvot no amatiem tikai septiņus tiesnešus. Vidēji pie vienam gadā. Pamatā par dzeršanu. Kā Hipolits Miks. Parasts mirstīgais līdzīgā situācijā jau sen būtu cietumā, bet H.Miks gadiem turpināja savus “varoņdarbus”.
Tiesnešu pašpārvalde ir gaužām bezzobaina. Tā padara par muļķiem tos tiesu priekšsēdētājus, kuri cenšas panākt likumību un ierosina disciplinārlietas. Nupat izskanēja fakts, ka visrupjāko cilvēktiesību pārkāpumu – pēdējā vārda nedošanu apsūdzētajam – tiesnešu disciplinārkolēģija uzskata par ievērības necienīgu sīkumu. Ja brutālu necieņu pret Eiropas Savienības likumiem un Latvijas starptautiskiem līgumiem atļaujas AT senatori, tad ko no viņiem var mācīties studenti ?

Turklāt tiesnešu nelikumību lielākā daļa līdz disciplinārlietai nemaz nenonāk. Ja kāds ir lūdzis ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, tam ir zināms Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta direktores Dzintras Kullas un viņas vietnieces Tatjanas Bormanes stils: pataisīt melnu par baltu, un pat visrupjāko nelikumību pasniegt tik gludi samudžinātu, ka soda par patvaļu vietā vainīgajam būtu piešķirami eņģeļa spārniņi.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns saka skaidri – viņa pamatuzdevums esot aizstāvēt tiesnešus. Tā kā sūdzību par klajām nelikumībām Rīgas apgabaltiesā ir bezgala daudz, J.Stukāns ir sācis bēguļot, un ir atteicies no sākotnēji tik braši uzsāktās pilsoņu uzklausīšanas pirmdienās. Kā visi pārējie tiesu vadītāji, arī J.Stukāns norobežojas no tautas ar necaursitamu sekretāru sienu – lai tikai nebūtu jādzird par patvaļīgu tiesnešu radīto postu.
Tieslietu ministrija iet vēl tālāk un skaidro, ka likums par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību uz tiesu priekšsēdētājiem neattiecas. Pilsoņu sūdzības par nelikumībām tiem neesot jāuzklausa. Ja kādam nav naudas nolīgt advokātu rakstiskas sūdzības sastādīšanai, tad kāpēc lai tādu nabagu ņemtu vērā!
Otra konceptuālā nostādne, ko īsteno Dz.Kulla un T.Bormane: tiesneša nelikumību izskatīšana disciplinārkolēģijā esot nepieļaujams spiediens uz tiesneša neatkarību. Tāpēc disciplinārlietas ierosināt nedrīkst! Ja kāds ir izdarījis KL 291.pantā paredzētu noziegums, esot jānogaida gads vai divi! Reaģēt uz tiesneša patvaļu drīkstot tikai pēc tam, kad Augstākās Tiesas Senāts būs pieņēmis lietā īpašu blakus lēmumu par nepieciešamību uzsākt disciplinārlietu.
Lielāku cinismu ir grūti iedomāties. Likums jau tā garantē tiesnešu praktisku nesodāmību – ja disciplinārlieta nav uzsākta un izskatīta trīs mēnešu laikā (!) no pārkāpuma atklāšanās (sūdzības iesniegšanas) dienas, iestājas noilgums un tiesnesi sodīt nedrīkst. Nav zināms arī, ka Latvijas vēsturē kāds tiesnesis uz savu iniciatīvu būtu uzņēmies rakstīt ieteikumu, ka otrs tiesnesis ir sodāms !?

Taču viss nostājas vietās, ja pavēro ceļus, no kurienes parādās jauno tiesnešu kandidāti. Atlasi veic T.Bormane (pēc vairākiem faktiem spriežot, viņa ir faktiskā noteicēja departamentā, kurā Dz.Kulla skaitās direktore).
To, kādi cilvēki tiek virzīti par tiesnešiem, saskaņo kabinetu klusumā. Varam tikai zīlēt, vai izvērtēšana ir nopietna. Kur garantijas, ka pēc telefonieteikuma netiek virzīti “vajadzīgie”, bet godīgos un spējīgos atstājot “aiz borta” ? Dīvaini, ka tiesnešus izrīko Cēsu kolonijas bijusī uzraudze, atsauksmes par kuru nav glaimojošas.

Absurdi, bet tik svarīgajos tiesnešu amatos, turklāt uz mūžu, Saeima ieceļ vispār bez apspriešanas un pat neprasot, kas ir šie cilvēki!

Ja kāds tic, ka plānotā tiesnešu konference spēs ko mainīt, tad tam būtu jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Godīgi cilvēki ir arī tiesnešu starpā. Tāpēc pirmais – izveidosim “balto sarakstu”! Lai sabiedrība zina, kuri no tiesnešiem ir taisnīgi, un ir ar nevainojamu reputāciju. Otrais. Cietušajiem no tiesu patvaļas vajadzētu turēties kopā. Trešais. Būtu jānosauc to tiesnešu un prokuroru vārdi, ar kuriem saistās klaji nelikumīgi lēmumi un netaisnīgi spriedumi.
Gribētos cerēt, ka A.Guļāns un J.Maizītis spēs atbrīvoties no “galminiekiem”, kuriem telefona zvans aizstāj likumu. Būtu labi, ja Saeima atceltu trīs mēnešu noilgumu, kas padara tiesnešu disciplinārlietas bezjēdzīgas.

Latvijā tiesnešu vairākums ir vēl kompartijas iecelti. Šķiet, tiem ir grūti pieņemt jauno ES domāšanu. Līdzšinējo draugu būšanu varētu novērst, ja disciplinārlietas par pārkāpumiem izlemtu komisija, kurā ietilptu arī ar “tiesnešu brālību” nesaistīti cilvēki.
Rēķinoties ar sliktāko, ka arī šis tiesu skandāls beigsies kā parasti, “reņģu ēdājiem” vēl paliek iespēja iesniegt sūdzības Eiropas institūcijās.
Ostaps Benders teica: slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!

Atbildēt

Ja atradīs, ka vainīgs, tad VL paši viņu noņems. Par to nu gan variet neuztraukties.

Atbildēt

Gan jau patiesība nāks gaismā un plikpaurim būs jāatbild!

Atbildēt

tad tādām lietām,kā "stipendiāti" var būt noilgums?Kur mēs dzīvojam,kaut kādā ārprata Valstī,neviens ne par ko neatbild!

Atbildēt

LV 16.04.2012. 12:50
_______________________________

Doma varbūt laba, bet kas un kad to īstenos mūsu "demokrātijā"? Tie jaunie mācās no vecajiem un nekas nemainās, jo sistēma ir sapuvusi. Nevar neko celt uz sapuvušiem pamatiem. Tas ir pierādījies ne tikai tautas un Zatlera vienotībā par Saeimas atlaišanu, pēc kā nekas nemainās un notiek arī jauno politiķu degradēšanās, jo politiskās partijas ar savām vēlēšanu listēm 4 turpmākos gadus jūtas droši. Laiks grozīt Satversmi un pāriet uz Saeimas ievēlēšanas mažoritāro sistēmu (Latvija sadalīta vēlēšanu apgabalos atbilstoši Saeimas deputātu skaitam, no katra apgabala ievēl vienu deputātu). Lai tad partiju politiķi cīnās katrs atsevišķi par deputātu vietām. Turklāt jāparedz pietiekami saprotama deputātu atskaitīšanās vēlētājiem sistēma un tautas tiesības atsaukt ievēlētos deputātus. Tikai tā varēs izvirzīties labākie politiķi un viņi būs spiesti darboties valsts un tautas interesēs.

Atbildēt

Kamēr pati sabiedrība pati neatgriezīsies pie garīgajām vērtībām, tai skaitā: Tev nebūs zagt u.t.t., tikmēr nekas šaja valstī nemainīsies, jo tā paaudze, kas patreiz ir pie varas no padomijas laikiem pieradusi pie tukšas vavuļošanas, neatbildēšanas pēc būtības, KP un citu institūciju darboņi tad dzīvoja uz valsts reķina un turpina ta dzīvot, zaga lielos un mazos apjomos, kas vien varēja un tagad turpina to pašu. Domaju, ka vienīgā izeja ir nākamajām paaudzēm dot ļoti labu izglītību un sabiedrībai pilnībā mainīt savu attieksmi pret morāli un tikumiem, jo ar vienu ekonomisko attīstību labklājību neuzcelt. Ja VL jaunie nesabojājies, tad ir neliela cerība kaut ko mainīt

Atbildēt

apkaunojums Nacionālajai apvienībai, kas deleģējusi ministra amatam cilvēku ar tik apšaubāmu reputāciju. Tas vien, ka Bērziņš darbojies vienā valdībā ar Kalvīti izsaka visu!

Atbildēt

Sorry, Puķīti V.

Atbildēt

Bērziņš ir nelietis par to vien, ka atjaunoja amantā korumpēto Puļīti, kas cietumos rīko.

Atbildēt

te jau pat staļina laika troika pateiktu- baumām nav pamata. tikai pēc tam gan sodītu ziņu pienesēju. latvijā, turpretī, var izplatīt baumas nesodīti.

Atbildēt

bet, nevar taču atzīt, ka valdošas politmafijas klanu kloākas nacistiskā klana TB/LNNK darbonītis gaidis Bērziņs ir kārtējio noziegumu izdarījis....

Atbildēt

Kur palicis zvirbulēns - Bērziņa tuvais draugs un bijušais prokurors Guntis Akmeņkalns?

Atbildēt

Kā bez konkrētiem faktiem, ar ar murgainiem tekstiem var salikt kopā "Lemberga stipendiātus", "drošības likumu grozījumus" un Bērziņu kā tieslietu ministru. Ja LL tā rakstītu savu versiju par Reihstāga dedzināšanu, varētu saprast, bet te ir pagājuši tikai 5 gadi un viss notika Latvijā. Par viedo ekspertu šai smērējumā pat ir piesaukts Kalvītis. Pasmaidīsim. Manuprāt jau sen ir konstatēts, ka par "drošības likumu grozījumu" autoru tiek saukts Raimonds Lazdiņš (tā laika Kalvīša padomnieks, bet tagad lidostas "Rīga" drošības dienesta šefs). Iespējams, ka palīgi viņam bija Brēķis un Co (bija mums tāds Kalvītim pakļauts Informācijas analīzes dienests). Tieslietu ministram padotie - Tieslietu ministrija un SAB no pirmās dienas savu iespēju robežās uzstājās pret šiem grozījumiem. Vai kādam liekas, ka VVF bija gaišreģe un demokrātijas-drošības speciāliste? Izteikšu minējumu, ka tas bija SAB "darba" rezultāts pēc tam, kad trio Šķēle-Lembergs-Šlesers grozījumus izdzina caur Saeimu. Paliek jautājums raksta autoriem - kurā brīdī tad tieslietu ministrs Bērziņš par drošības likumu grozījumiem to Lemberga stipendiju saņēma?
P.S. Ja vēl paskatās komentārus (neviens sakarīgs), tad tiešām liekas, ka pasaules gals Latvijā tiešām drīz būs.

Atbildēt

Kungi,Jus esat uz pareiza cela !!

Atbildēt

jenoti-vislabākie ..shēmotajiieriebēji

2012-04-16 09:43:43

Stipendiātu lieta raisījusi aizdomas, ka ar Lemberga gādību, iespējams, pirktas tādas varas partijas kā Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, demokrātiskā partija Saimnieks, Zaļo un Zemnieku savienību veidojošās Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība. Tāpat, iespējams, arī Einara Repšes veidotā partija Jaunais laiks, kā arī vairākas sīkpartijas.

------Bet TP neviens nekad nemēģināja uzpirkt, jo vini bija neuzperkami /pat lembis nespēja nopirkt tos/

Visas partijas ,ieskaitot JL,t.i. Vienotību ,visus 20 gadus dancoja pēc ventaspils saimnieka stabules,bet TP bija visgodīgākā, ,visgudrākā, visneuzpērkamākā partija,

tādēļ to 1 milj. parādu jenoti izzīda no pirksta/lai iznīcinātu TP/

bet reāli nevienam TP nebija parādā ,jo nekāda nauda nekur reāli nefigurēa, tas bija jenotu plāns kā tikt vaļā no visgudrākās, visneuzpērkamākās partijas

Atbildēt

Ja visus blēžus arestēs mēs taču varam palikt bez valdības un saimas kā tad dzīvosim tākāk?

Atbildēt

Pie lupatām nevar būt valsts,šeit ir republika - publika.Lupatas spēj saprast tikai otru lupatu,tāpēc tādas ,,valsts,, iestādes nevarētu ņemt par ,,pilnu,, ,tāpēc Lapsas k-ga cīņa ar vējdzirnavām iet tukšgaitā un ceļ lupatu ,,kvalitāti,,.

Atbildēt

[informācija II]
SERIĀLS. VIII DAĻA
Latvijas Republikas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam,
Brīvības ielā 36, LV-1536,
[adrese]
sūdzība.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesnese M.Šalta ar sekretāri M.Miezi piedaloties man (kā prasītājam) un SIA „Rīgas satiksme” atbildētāja pārstāvim Ervīnam Dakšam, zvērinātai advokātei Inesei Nikuļcevai 2011.gada 22.februārī un aprīlī izskatīja atklātās tiesas sēdēs Daugavgrīvas ielā 58. Rīgā civillietu Nr.C28444910, C2510/11-5 manā prasībā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma piedziņu.
Šī procesa ietvaros Tiesneses Maritas Šaltas, 3.maija spriedumā (piel.1) rakstītajā:
„...noklausoties manus, atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudot visus lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā...”,
Tālāk apgalvotais, ka neesmu attaisījis autobusa priekšējās durvis, un, ka es un lieciniece (pasažiere) S.[..], neesam to nolieguši, ir nepatiess (ja neteiktu melīgs), jo - tiesai tieši otrādi - gan es biju apgalvojis, ka priekšējās durvis biju vienmēr atvēris, kad pa tām iekāpa vai izkāpa pasažieri, kas bija izteikts sekojoši - apelācijas sūdzības pielikumos iesniegtajās audio ierakstu liecībās:
„Tiesneses jautājums: „Jums ir uzteikums izsniegts par to, ka Jūs neatvērāt autobusa salona priekšējās durvis?”
Es: „Pilnīgi noliedzu, ...bet ja runājam par priekšējām durvīm tad viņas bija atvērtas.””,
gan arī lieciniece (pasažiere) S.[..] nekad nebija teikusi, ka autobusa durvis pieturā nebija atvērtas, ko apliecina sekojoša liecinieces nopratināšanas liecība:
„Jautā atbildētāja pārsāvis Ervīns Dakša „...un vai šoferis atvēra priekšējās durvis?”
Atbild lieciniece S.[..]: „...Zinu, ka tur stāvēja pie priekšējām durvīm. Tur bija tāda tantīte veca, ko pavadīja viens vīrietis un viņa pēc tam bija autobusā. Tātad durvis atvēra. Gaidīja iekāpšanu. Es nepētīju tās durvis.””.
Tiesnese Marita Šalta gan manis dotās liecības, gan liecinieces S.[..] liecināto, ka durvis pieturā bija atvērtas, nav fiksējusi 22.02.2011. (piel.2) un 7.aprīļa (piel.3) tiesu sēžu protokolos, kas acīm redzami norāda, ka, izskatot lietu pēc būtības, Marita Šalta, ierakstot savus izdomājumus, kuri neatbilst patiesībai, veidoja protokolos, pēc mana ieskata, melīgus faktus.

Manis attēlotā augšminētā epizode liecina par tiesneses Maritas Šaltas apzināti ieinteresētību nepatiesu pierādījumu radīšanā, kas materializējās nepatiesa sprieduma veidošanā, kas tiek kvalificēta pēc Krimināllikuma 289.panta „Pierādījumu viltošana”: „(1) Par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs.”

Lūdzu rakstiski man atbildēt par pieņemtajiem mēriem par šo Maritas Šaltas pārkāpumu.

Pielikumā:
1. sprieduma noraksts no 03.05.2011.g., kopija, 7lp.;
2. protokols no 25.02.2011.g., kopija, 4lp.;
3. protokols no 12.04.2011.g., kopija, 7lp.
2012.gada 3.janvārī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] / [..] /

[informācija I]
SERIĀLS. VII DAĻA
Latvijas Republikas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam
Brīvības ielā 36, LV-1536
[..]
sūdzība.
2011.gada 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese L.Pliča Rīgā Brīvības bulvārī 34, pārbaudot materiālus manā prasībā pret Rīgas pašvaldība sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikumu atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, sakarā ar manu apelācijas sūdzību, kura tika izskatīta š.g. 26. un 28.septembrī, nolēma sevi atstatīt (piel.1): Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesi Lidiju Pliču no civillietas (lieta Nr.C28444910 (CA_3935/20, 2011.g.)) materiālu manā prasībā pret Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar manu apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 19.aprīļa izskatīšanas, kur, kā iemeslu minot, ka es ārpus tiesas sēdes vairāk kārt esmu izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau kādreiz izskatīto civillietu manā prasībā.
Tiesneses apgalvojums, ka neuzticos viņas objektivitātei ir patiess, bet viņas atstatīšanās motīvs, ka tas būtu par iemeslu, ka jāatstatās, ir nepatiess, kas ir melīgs piesegs tam, ka tiesnese Lidija Pliča 28.septembra tiesas sēdē tika pieķerta Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa: „3. KANONS. Tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi: tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes;”, ko apliecina 7.oktobrī manis iesniegtās piezīmēs pie protokola (piel.2) uz galda atstātajā diktofonā fiksētās (00:24:33 – 00:27:30) tiesas sastāva sarunas ar otru lietas dalībnieku par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu, kamēr mēs ar advokāti uz četrām minūšu pārtraukumā bijām izgājuši no tiesas zāles, bet tiesas sastāvs to nepameta.
Lūdzu izvērtēt tiesneses Lidijas Pličas rīcību šajā procesuālo normu pārkāpumā.
Pielikumā:
1. Lēmums no19.10.2011.g., kopija, 2lp.;
2. Piezīmes pie protokola no 06.10.2011.g., kopija, 5lp.
2011.gada 28.decembrī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] /../

[informācija III]
SERIĀLS. IX DAĻA
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pr-jam Jānim Grīnberga kgam,
Brīvības ielā 34,
[..]
sūdzība.

2011.gada 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese Lidija Pliča Rīgā, Brīvības bulvārī 34, pārbaudot civillietas materiālus manā prasībā, Lēmumā (piel.1) runājot par visu kaut ko citu - arī konstatēja: „...Pēc konkrētās civillietas saņemšanas tiesneses Lidijas Pličas lietvedībā, prasītājs [mans vārds] ārpus tiesas sēdes vairāk kārt ir izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar jau izskatīto civillietu viņa prasībā.”, un nolēma atstatīt sevi no civillietas materiālu manā prasībā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu darba kavējuma laiku piedziņu sakarā ar manu apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas (tiesnese - Marita Šalta) 2011.gada 19.aprīļa sprieduma izskatīšanas.

2011.gada 16.novembrī Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” advokāte Inese Nikuļceva, Kaļķu ielā 7, savā paskaidrojumā (piel.2) rakstā - „Par Juridiskās palīdzības sniegšanu [mans vārds]”, starp visu citu raksta, ka: „...attiecības starp klientu un zvērinātu advokātu pamatojas savstarpējā uzticībā un izpratnē, pretējā gadījumā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā. Savukārt [mans vārds] diemžēl ir demonstrējis neuzticēšanos man, turklāt savstarpēju izpratni panākt nav iespējams...”, un tādēļ atteica man juridisko palīdzību un manu interešu pārstāvību tiesā.

Nav vērts runāt par to, ka Inese Nikuļceva no Kaļķu ielas 7 uz tiesas sēdēm ieradās nesagatavota, nepārzinot prasības pieteikuma būtību, putrojot, vai nezinot lietā par disciplinārsoda atcelšanu DSK saņemšanas datumu, kā rezultātā tiesai (kaut gan biju izteicis Maritai Šaltai neuzticību, bet tiesnese sevi neatstatīja), tika radīta iespēja mainīt manas prasības būtību, kura noraidīja manu prasību par disciplinārsoda atcelšanu.
Nav vērts arī runāt par to, ka man ir radies iespaids, ka šādas - it kā kļūdas, ir apzinātas, pat sarunātas ar pretējo pusi vai ar tiesu.
Šobrīd:
ir - mazsvarīgi arī apspriest to, ka Inese Nikuļceva rakstā „Par Juridiskās palīdzības sniegšanu [mans vārds]” runā nepatiesību, sakot, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību, lietā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu darba kavējuma laiku piedziņu, bija sniegusi tādā apjomā, kāds norādīts Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojumā, jo nebija sniegusi paredzētajā apjomā, man šīs lietas ietvaros bija tiesības vēl izmantot neizmantoto juridisko palīdzību, viena procesuālā dokumenta sastādīšanā un pārstāvību tiesā 31 stundu apjomā, kuras Inese Nikuļceva atteicās izmantot (piel.3),
ir – tik pat mazsvarīgi runāt par to, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Inese Nikuļceva nebija sniegusi pilnā mērā arī lietā pret atbildētāju SIA „Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kur sniedzamā juridiskā palīdzība vēl bija paredzēta vienu stundu juridiskās konsultācijas sniegšanai, viena procesuālā dokumenta sastādīšanai un pārstāvību tiesā 36 stundu apjomā, kurās arī Inese Nikuļceva man nesniedza juridisko palīdzību pilnvērtīgi, bet
ir - svarīgi pievērst uzmanību gan Lidijas Pličas atstatīšanās faktā minētajam iemeslam, kā - mana neuzticība tiesnesei, gan Ineses Nikuļcevas atteikuma faktam, kā - it kā manis demonstrētā neuzticēšanās advokātei, turklāt it kā uz neiespējamo savstarpējo izpratnes atrašanas iespējamību manu interešu pārstāvībā tiesā un juridiskās palīdzības sniegšanā, un
ir - svarīgi norādīt, ka es nekad, nekur nebiju ticies ar Lidiju Pliču, tādēļ nekad man nebija bijusi iespējas viņai neuzticību izteikt, pie kā
ir - svarīgi paskaidrot, ka 26. un 28.septembra tiesas sēdes iespaidā Inesei Nikuļcevai konsultācijās pateicu, ka man radušās bažas par Lidijas Pličas godprātību un objektivitāti, kas, acīm redzami, no Ineses Nikuļcevas mutes, bija nonācis Lidijas Pličas ausīs, tādēļ
ir - nepieciešams novērst precedentu situācijai, ka tiesas varētu uzsākt masveida atstatīšanos no tiesvedībām, kur par iemeslu tiktu minēts iespējamos, kā izsakās advokāte Inese Nikuļceva – „klienta” - t.i. manus, kaut kādus izteicienus par neuzticību, ja advokāts(-e), tiekoties ar tiesnesi, vai kā citādi, ir izpaudis(-usi) to, kas viņam(-ai) kļuvis zināms no klienta, sniedzot klientam palīdzību, jo šīs izpausmes manī uzjundī priekšstatu par Aleksandra (nenosaucot uzvārdu) ielas meitenēm un viņu klientu attiecībām...
Manā uztverē advokāte Inese Nikoļceva ir pārkāpusi: Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.3. panta (Konfidencialitāte), 2.panta (attiecības ar klientu) 2.1.panta (veicot aizstāvību vai pārstāvību lietā, advokātam aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt aizstāvamā vai pārstāvamā interesēm), 2.2.panta, (advokātam jāsniedz attiecīgā juridiskā palīdzība arī gadījumos, ja advokāts sniedz juridisko palīdzību pēc nozīmējuma) un 2.5.panta, (no lietas vešanas, kuru tas uzņēmies, advokāts var atteikties tikai pēc klienta vēlēšanās un vienojoties ar to, bet vienošanās par pārtraukšanu palīdzībā par lietas vešanu ar Inesi Nikuļcevi starp mums nebija), prasības, tādēļ lūdzu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi ierosināt disciplinārlietu pret Inesi Nikuļcevu par zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu augstāk minēto iemeslu dēļ.

Pielikumā:
1. Pličas lēmuma noraksts no 19.10.2011.g., kopija, 2lp.;
2. Nikuļcevas raksts par juridiskās palīdzības sniegšanu no 16.11.2011.g., kopija, 1lp.;
3. iesniegums juridiskās palīdzības administrācijai 05.12.2011.g., kopija, 4lp.
2012.gada 11.janvārī.
Paraksts: [sia „Rīgas satiksme” autobusa vadītājs] /../

Atbildēt

Šis ministrs visu laiku "klusē lupatiņā".Vai viņš vispār ir?

====

Tu visticamāk nezini, ka lielai naudai nepatīk liela uzmanība?

Atbildēt

Kāpēc tiesneses uzskata Bērziņu par īsto džentlmeņi? Tāpēc, ka Bērziņš saprot, ka nekas pats par sevi nenotiek.

Kāpēc tiesneses uzskata Bērziņu par īsto vīrieti? Jo Bērziņš labi zina, ka jau kā advokāts kādreiz var satikties ar tiesnesi arī tiesas sēžu zālē.

Kāpēc tiesneses bija sajūsmā, kad Bērziņš tika apstiprināts TM amatā? Jo Bērziņš šīs nelāgas tiesneses krišo.

Atbildēt

Lai nu kā,bet nu jau no politiskās skatuves aizgājušā TP nekur nav ieraugāma šo stipendiātu sarakstos,par ko tas liecina?

Atbildēt

Šis ministrs visu laiku "klusē lupatiņā".Vai viņš vispār ir?

Atbildēt

paija

15.04.2012. 20:25

Ja nepierādīja sākumā , tad tagad jau jauni pieradījumi neuzradīsies. Kalnmeiers pareizi dara,ka izbeidz tēret izmeklēšanas spēkus un līdzekļus vecās lietās, kurām nav tiesas perspektīvas.

Atbildēt

Bērziņ atkāpies.

Atbildēt