Uz Dombrovski krīt jauna ēna saistībā ar viņa personisko ieinteresētību uzturēšanās atļauju biznesā
PIETIEK28.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tāpēc atteikties no tām nebūtu vēlams. Tikai dažas stundas pēc šīs uzstāšanās Dombrovska ģimenes biznesa partnere un viņa padomniece Sandra Bukane, kuras ģimenes finansiālā labklājība tāpat kā premjeram pēdējā gada laikā bijusi būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa, "nejauši" pusdienoja (attēlā) ar vienu no Latvijas zināmākajiem nekustamo īpašumu tirgotājiem, SIA Latio saimnieku Edgaru Šīnu. Dombrovskis trešdien atteicās no jebkādiem komentāriem par šīm draudzīgajām pusdienām.
Kā zināms, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ir publiski paziņojis - apvienība informējusi koalīcijas partnerus, ka "uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšana" esot būtiska Nacionālās apvienības prioritāte. Citi apvienības pārstāvji pat apgalvojuši - Nacionālā apvienība esot gatava bloķēt nākamā gada budžeta pieņemšanu, ja netiks pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā.
Taču premjers Dombrovskis diezgan kategoriski ir iestājies pret šādu risinājumu: trešdien intervijā telekompānijai LNT viņš paziņoja, ka pilnīga uzturēšanās atļauju piešķiršanas atcelšana atstātu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tā ka vajadzētu meklēt "fiskāli neitrālu risinājumu, piemēram, investīciju piesaistīšanas sadārdzināšanu.
Tikai dažas stundas pēc šīs Dombrovska diezgan stingrās uzstāšanās viņa padomniece Sandra Bukane bija vērojama, darba laikā draudzīgi pusdienojot ar miljonāru, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio īpašnieku Edgaru Šīnu, kura biznesa redzes lokā tāpat būtisku lomu ieņem ārvalstnieki, kurus īpašuma iegāde Latvijā interesē tieši saistībā ar "komplektā" iegūstamo ES uzturēšanās atļauju.
Ministru prezidents kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek trešdien uzdoto jautājumu - kā viņš pašlaik aktuālā uzturēšanās atļauju jautājuma kontekstā var komentēt savas padomnieces un ģimenes biznesa partneres Bukanes pusdienošanu ar Šīnu. Tāpat Pietiek neizdevās uzzināt premjera skaidrojumu, vai Bukanes tikšanās ar Šīnu notikusi ar viņa ziņu un vai pusdienu laikā apspriestas arī Bukanes un Dombrovska ģimeņu uzņēmējdarbības izredzes, - kā Pietiek jau informējis, tā ir būtiski atkarīga tieši no uzturēšanās atļauju biznesa.
Kā rāda Dombrovska pēdējā amatpersonas deklarācija un Lursoft dati, savus ievērojamākos personiskos līdzekļus - 178 788 eiro premjers aizdevis SIA Land Development. Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un viņa padomnieces Sandras Bukanes dzīvesbiedrs Indulis.
Land Development mēģina pārdot tā neveiksmīgā laikā un vietā uzbūvētās rindu mājas un kļuvis slavens ar valstij piederošās Hipotēku bankas īpaši saudzīgo attieksmi pret šo uzņēmumu. Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas.
Šā gada sākumā Pietiek jau informēja, ka milzīgos parādos iekritušo un nekustamo īpašumu krīzes smagi skarto Dombrovska ģimenes uzņēmumu Land Development no draudošā bankrota vismaz uz laiku paglābis pēdējā laikā Latvijā uzplaukušais uzturēšanās atļauju bizness, - uzņēmumam izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot šādas atļaujas tīkotājam no Āzijas.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Land Development par 67 047 latiem izdevies pārdot vienu no rindu mājām – oficiāli 159,7 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, kas izdalīts kā atsevišķs īpašums Vējziedi – 6. Īpašumu iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms Pietiek, Indijas pilsonis.
Turklāt Sivahs no Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus. Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai ārvalstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
