Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušā gada rudenī faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, kurš amatu zaudēja pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistīts tā sauktajās „Taureņu sarunās".
Kā rāda Ā. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par būtiski īsāku laika periodu, - lai gan deklarācijā minēts, ka Ā. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrī, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informēja, ka no amata viņš šķīries jau 30. oktobrī.
Tas nozīmē, ka visa 2019. gada laikā Ā. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mēnešiem jau daudz iespaidīgāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprēķini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ā. Žīgurs saņēmis 75 tūkstošus eiro.
Šāda izmaksa būtu pieņemama, ja Latvenergo valdes priekšsēdētājs amatu zaudētu akcionāra – Latvijas valsts – pārstāvju politisku vai ekonomisku lēmumu rezultātā. Taču šajā reizē situācija ir bijusi cita – Ā. Žīguram amatu nācās pamest tāpēc, ka atklājās – viņš ir aktīvi piedalījies tā sauktajās „Taureņu sarunās”.
Tā arī precīzi neatklātā statusā Ā. Žīgurs figurēja vienā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo gadu skaļajiem izgāztajiem kriminālprocesiem, kas balstījās uz biroja ierakstītām uzņēmēju un politiķu sarunām Taureņu pirtī.
No to fragmentiem izrietēja, ka Latvenergo vadītājs 2015. gadā ar kriminālu slavu ieguvušo uzņēmēju Māri Martinsonu Taureņu pirtī pārrunājis Latvenergo iepirkumus, iespējas amatos iecelt M. Martinsonam uzticamus un vēlamus cilvēkus, kā arī iespēju piedāvāt kukuli toreizējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Kriminālprocess tika sākts 2018. gadā, taču tāpat kā citus uz noklausītām sarunām balstītos procesus KNAB izgāza arī šo un 2020. gada augusta beigās bija spiests to bez rezultātiem izbeigt.
Vēl formālāka bija Latvenergo padomes sāktā pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015. gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.
Rezultāts bija – pārbaude neesot „sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu”. Taču Latvenergo padome paziņoja, ka „iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu”.
Tā nu korporatīvās ētikas principus pārkāpušais vai vismaz aizdomās par šādu normu pārkāpšanu turētais Ā. Žīgurs ir no amata nevis atlaists, bet aizgājis „pēc paša vēlēšanās” un ar dāsnu kompensāciju bankas kontā. Tā ir samaksāta no visu Latvenergo klientu kabatas.
Latvenergo skaidro, ka kompensācija sastāvējusi no divām daļām - algas par trim mēnešiem un kompensācijas par neizmantotām 166 atvaļinājuma dienām (kaut likums aizliedz tik ilgu atvaļinājuma neizmantošanu).
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
