Uz grāmatnīcām dodas Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa
Izdevēji28.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz grāmatnīcām Rīgā un pēc tam arī visā Latvijā šodien ir devusies Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” pirmā daļa. Romāns ir jau ceturtais „Baiļu” sērijā, kuras iepriekšējie trīs romāni „Bailes”, „Vara” un „Nauda” iepriekšējos gados nekavējoties pēc iznākšanas ir kļuvuši par vispieprasītākajām grāmatām Latvijā.
Šoreiz autora iecere ir bijusi tik grandioza, ka romānu nācās dalīt divās daļās. Pirmā daļa jau nonāk grāmatnīcās, bet otrā ir sarakstīšanas procesā un tiks pabeigta tuvāko pāris mēnešu laikā.
Uz to, kāda pretdarbība ir bijusi jaunā romāna iznākšanai, uzskatāmi norāda uzraksts uz tās vāka „Grāmata, kuras dēļ notika kratīšanas pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas”. Savukārt par to, cik tieši grandioza ir romāna iecere, liecina kaut vai tā „varoņu” nepilnīgs uzskaitījums.
Pāvels Rebanoks. Juta Sviķe. Egils Melits. Romāns Vamzovičs. Baiba Pļautmane. Andris Feikmanis. Jānis Mīzītis. Ilze Piņķele. Jānis Mordāns. Ēriks Melnmeiers. Zelma Labkrance. Einārs Epše. Leonīds Zoginovs. Valdis Bebrovskis. Ralfs Jamiro. Tālis Puškaits. Edgars Jaunpups. Gatis Miglītis. Krišjānis Goldmans. Juris Durašs. Jānis Mīkstenbergs. Pēteris Negaušs. Āris Švīkurs. Atis Āpsis. Krišjānis Knariņš. Normunds Mežmiets. Armands Nufs. Juris Sūkāns. Daniels Pāvuts. Sarmīte Šķēlerte. Jānis Kožaciņš. Gints Peders. Aldis Pabiriks. Juris Cūce. Uģis Pumpis. Ilmārs Būrītis. Dina Zavodska. Juris Ņedovoščikovs. Andrejs Leibermans. Maigonis Sviķis. Edgars Zilēvičs. Aldis Podzems. Mārtiņš Moskvičs. Jānis Damsons. Rūdolfs Veroni. Ieva Kaunzeme. Andris Mazoliņš. Jēkabs Trauma. Mārtiņš Stūķis. Ilze Slotiņa. Vilnis Pirsis. Un vēl, un vēl, un vēl.
„Viņiem visiem blakus soļo Nāve. Vai mirs konkrēti cilvēki vai visa Latvijas valsts? Pareizāk sakot, jautājums gan nav – vai mirs? Jautājums ir – kad un kāpēc mirs?” jaunā romāna pēcvārdā raksta Indriķis Latvietis.
Protams, „Nāves” lasītāji paši savas labsajūtas vārdā jau tradicionāli tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar.
Iespējams, lasītājiem nozīmīgs var šķist fakts, ka izdevēji ir veikuši nopietnas pārrrunas ar grāmattirgotājiem un uzkāpuši uz rīkles paši savai alkatībai, lai grāmatas mazumtirdzniecības cena grāmatnīcās nepārsniegtu 10 eiro atzīmi. Cerams, mums tas būs izdevies.
Izdevēji arī aicina lasītājus – ja Jums gadījumā ir zināms kas interesants par personām, kuras varētu būt jaunā romāna „varoņu” prototipi, lūdzu, atrakstiet uz e-pasta adresi [email protected]: šai informācijai ir visas iespējas parādīties „Nāves” otrajā daļā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
