Uz grāmatnīcām dodas Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa
Izdevēji28.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz grāmatnīcām Rīgā un pēc tam arī visā Latvijā šodien ir devusies Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” pirmā daļa. Romāns ir jau ceturtais „Baiļu” sērijā, kuras iepriekšējie trīs romāni „Bailes”, „Vara” un „Nauda” iepriekšējos gados nekavējoties pēc iznākšanas ir kļuvuši par vispieprasītākajām grāmatām Latvijā.
Šoreiz autora iecere ir bijusi tik grandioza, ka romānu nācās dalīt divās daļās. Pirmā daļa jau nonāk grāmatnīcās, bet otrā ir sarakstīšanas procesā un tiks pabeigta tuvāko pāris mēnešu laikā.
Uz to, kāda pretdarbība ir bijusi jaunā romāna iznākšanai, uzskatāmi norāda uzraksts uz tās vāka „Grāmata, kuras dēļ notika kratīšanas pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas”. Savukārt par to, cik tieši grandioza ir romāna iecere, liecina kaut vai tā „varoņu” nepilnīgs uzskaitījums.
Pāvels Rebanoks. Juta Sviķe. Egils Melits. Romāns Vamzovičs. Baiba Pļautmane. Andris Feikmanis. Jānis Mīzītis. Ilze Piņķele. Jānis Mordāns. Ēriks Melnmeiers. Zelma Labkrance. Einārs Epše. Leonīds Zoginovs. Valdis Bebrovskis. Ralfs Jamiro. Tālis Puškaits. Edgars Jaunpups. Gatis Miglītis. Krišjānis Goldmans. Juris Durašs. Jānis Mīkstenbergs. Pēteris Negaušs. Āris Švīkurs. Atis Āpsis. Krišjānis Knariņš. Normunds Mežmiets. Armands Nufs. Juris Sūkāns. Daniels Pāvuts. Sarmīte Šķēlerte. Jānis Kožaciņš. Gints Peders. Aldis Pabiriks. Juris Cūce. Uģis Pumpis. Ilmārs Būrītis. Dina Zavodska. Juris Ņedovoščikovs. Andrejs Leibermans. Maigonis Sviķis. Edgars Zilēvičs. Aldis Podzems. Mārtiņš Moskvičs. Jānis Damsons. Rūdolfs Veroni. Ieva Kaunzeme. Andris Mazoliņš. Jēkabs Trauma. Mārtiņš Stūķis. Ilze Slotiņa. Vilnis Pirsis. Un vēl, un vēl, un vēl.
„Viņiem visiem blakus soļo Nāve. Vai mirs konkrēti cilvēki vai visa Latvijas valsts? Pareizāk sakot, jautājums gan nav – vai mirs? Jautājums ir – kad un kāpēc mirs?” jaunā romāna pēcvārdā raksta Indriķis Latvietis.
Protams, „Nāves” lasītāji paši savas labsajūtas vārdā jau tradicionāli tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar.
Iespējams, lasītājiem nozīmīgs var šķist fakts, ka izdevēji ir veikuši nopietnas pārrrunas ar grāmattirgotājiem un uzkāpuši uz rīkles paši savai alkatībai, lai grāmatas mazumtirdzniecības cena grāmatnīcās nepārsniegtu 10 eiro atzīmi. Cerams, mums tas būs izdevies.
Izdevēji arī aicina lasītājus – ja Jums gadījumā ir zināms kas interesants par personām, kuras varētu būt jaunā romāna „varoņu” prototipi, lūdzu, atrakstiet uz e-pasta adresi [email protected]: šai informācijai ir visas iespējas parādīties „Nāves” otrajā daļā.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
