
Uz grāmatnīcām dodas Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa
Izdevēji28.10.2021.
Komentāri (0)
Uz grāmatnīcām Rīgā un pēc tam arī visā Latvijā šodien ir devusies Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” pirmā daļa. Romāns ir jau ceturtais „Baiļu” sērijā, kuras iepriekšējie trīs romāni „Bailes”, „Vara” un „Nauda” iepriekšējos gados nekavējoties pēc iznākšanas ir kļuvuši par vispieprasītākajām grāmatām Latvijā.
Šoreiz autora iecere ir bijusi tik grandioza, ka romānu nācās dalīt divās daļās. Pirmā daļa jau nonāk grāmatnīcās, bet otrā ir sarakstīšanas procesā un tiks pabeigta tuvāko pāris mēnešu laikā.
Uz to, kāda pretdarbība ir bijusi jaunā romāna iznākšanai, uzskatāmi norāda uzraksts uz tās vāka „Grāmata, kuras dēļ notika kratīšanas pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas”. Savukārt par to, cik tieši grandioza ir romāna iecere, liecina kaut vai tā „varoņu” nepilnīgs uzskaitījums.
Pāvels Rebanoks. Juta Sviķe. Egils Melits. Romāns Vamzovičs. Baiba Pļautmane. Andris Feikmanis. Jānis Mīzītis. Ilze Piņķele. Jānis Mordāns. Ēriks Melnmeiers. Zelma Labkrance. Einārs Epše. Leonīds Zoginovs. Valdis Bebrovskis. Ralfs Jamiro. Tālis Puškaits. Edgars Jaunpups. Gatis Miglītis. Krišjānis Goldmans. Juris Durašs. Jānis Mīkstenbergs. Pēteris Negaušs. Āris Švīkurs. Atis Āpsis. Krišjānis Knariņš. Normunds Mežmiets. Armands Nufs. Juris Sūkāns. Daniels Pāvuts. Sarmīte Šķēlerte. Jānis Kožaciņš. Gints Peders. Aldis Pabiriks. Juris Cūce. Uģis Pumpis. Ilmārs Būrītis. Dina Zavodska. Juris Ņedovoščikovs. Andrejs Leibermans. Maigonis Sviķis. Edgars Zilēvičs. Aldis Podzems. Mārtiņš Moskvičs. Jānis Damsons. Rūdolfs Veroni. Ieva Kaunzeme. Andris Mazoliņš. Jēkabs Trauma. Mārtiņš Stūķis. Ilze Slotiņa. Vilnis Pirsis. Un vēl, un vēl, un vēl.
„Viņiem visiem blakus soļo Nāve. Vai mirs konkrēti cilvēki vai visa Latvijas valsts? Pareizāk sakot, jautājums gan nav – vai mirs? Jautājums ir – kad un kāpēc mirs?” jaunā romāna pēcvārdā raksta Indriķis Latvietis.
Protams, „Nāves” lasītāji paši savas labsajūtas vārdā jau tradicionāli tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar.
Iespējams, lasītājiem nozīmīgs var šķist fakts, ka izdevēji ir veikuši nopietnas pārrrunas ar grāmattirgotājiem un uzkāpuši uz rīkles paši savai alkatībai, lai grāmatas mazumtirdzniecības cena grāmatnīcās nepārsniegtu 10 eiro atzīmi. Cerams, mums tas būs izdevies.
Izdevēji arī aicina lasītājus – ja Jums gadījumā ir zināms kas interesants par personām, kuras varētu būt jaunā romāna „varoņu” prototipi, lūdzu, atrakstiet uz e-pasta adresi [email protected]: šai informācijai ir visas iespējas parādīties „Nāves” otrajā daļā.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: