Uz kā rēķina finansēsim „Rail Baltica”? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina?
Aivars Strakšas10.11.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Lēnīgos igauņus sāk kaitināt latviešu satiksmes ministra Briškena bremzēšana. AS RB Rail pagaidu izpilddirektors Marko Kivila atmet politkorektumu un "caur puķēm" norāda, ka satiksmes ministra Briškena kunga vēlmes iztērēt Rail Baltica projektam 6,4 miljardus eiro nav īsti adekvātas finanšu iespējām un igauņi Rail Baltica projekta pirmo posmu Latvijas teritorijā varētu realizēt par kādiem 5 miljardiem. Var arī saprast igauņus. Ja latvieši savu trases daļu neuzbūvēs, tad igauņu ieguldījumiem nebūs nekādas vērtības. Kāds tur vairs politkorektums!
Vispār jau ir gandrīz OK. Samazinājums vēl par 1,4 miljardiem eiro. Nelaime tikai tā, ka arī šo piecu miljardu nav. Trīsgadu budžeta projektā paredzēta tikai ES naudas līdzfinansējuma daļa un nekādas iespējas kaut ko palielināt, nesamazinot citas pozīcijas, nav redzamas. Uz kā rēķina finansēsim Rail Baltica? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina? Aizņemamies jau tā maksimāli iespējamo. Vairāk nevaram. Uz šo jautājumu valdībai ir jādod skaidra atbilde. Atrunas, ka gan jau kaut kā nofinansēsim, neder.
Un ko mūsu mūsu Rail Baltica bīdītāji?
"SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka ir arī citas potenciālas izmaksu samazināšanas iespējas un paveiktais izmaksu samazināšanai. Piemēram, Rīgas lidostā kopējais finanšu ietaupījums veido 11,8 miljonus eiro, savukārt Rīgas Centrālajā stacijā faktiskais ietaupījums ir 503 650 eiro. Tāpat potenciālie ietaupījumi iespējami Salaspils Intermodālajā loģistikas centrā, kā arī saistībā ar kustības vadības centru rasts 605 600 eiro ietaupījums."
Diļeva kungs kopā ar Briškena kungu ir gatavi samazināt projekta izmaksas par nepilniem 13 miljoniem eiro. Tātad par kapeikām. Taisnības labad jāpiemin, ka Diļeva k-gs runāja arī par iespējamajiem ietaupījumiem pamattrasē, taču visdrīzāk arī tās būs kapeikas, turklāt neskan pārliecinoši.
Varbūt noslēgt līgumu ar Rail Baltic Estonia par projekta realizāciju arī Latvijā? Nomainīt Diļeva k-gu ar Marko Kivila? Kaut kas taču ir jādara lietas labā.
Nekompetence un nespēja pieņemt racionālus lēmumus šajā projektā maksā miljardus, un ne jau Briškens vai Linkaits tos apmaksās.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
