Uz kā rēķina finansēsim „Rail Baltica”? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina?
Aivars Strakšas10.11.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Lēnīgos igauņus sāk kaitināt latviešu satiksmes ministra Briškena bremzēšana. AS RB Rail pagaidu izpilddirektors Marko Kivila atmet politkorektumu un "caur puķēm" norāda, ka satiksmes ministra Briškena kunga vēlmes iztērēt Rail Baltica projektam 6,4 miljardus eiro nav īsti adekvātas finanšu iespējām un igauņi Rail Baltica projekta pirmo posmu Latvijas teritorijā varētu realizēt par kādiem 5 miljardiem. Var arī saprast igauņus. Ja latvieši savu trases daļu neuzbūvēs, tad igauņu ieguldījumiem nebūs nekādas vērtības. Kāds tur vairs politkorektums!
Vispār jau ir gandrīz OK. Samazinājums vēl par 1,4 miljardiem eiro. Nelaime tikai tā, ka arī šo piecu miljardu nav. Trīsgadu budžeta projektā paredzēta tikai ES naudas līdzfinansējuma daļa un nekādas iespējas kaut ko palielināt, nesamazinot citas pozīcijas, nav redzamas. Uz kā rēķina finansēsim Rail Baltica? Uz izglītības, medicīnas, drošības vai varbūt pensiju rēķina? Aizņemamies jau tā maksimāli iespējamo. Vairāk nevaram. Uz šo jautājumu valdībai ir jādod skaidra atbilde. Atrunas, ka gan jau kaut kā nofinansēsim, neder.
Un ko mūsu mūsu Rail Baltica bīdītāji?
"SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norādīja, ka ir arī citas potenciālas izmaksu samazināšanas iespējas un paveiktais izmaksu samazināšanai. Piemēram, Rīgas lidostā kopējais finanšu ietaupījums veido 11,8 miljonus eiro, savukārt Rīgas Centrālajā stacijā faktiskais ietaupījums ir 503 650 eiro. Tāpat potenciālie ietaupījumi iespējami Salaspils Intermodālajā loģistikas centrā, kā arī saistībā ar kustības vadības centru rasts 605 600 eiro ietaupījums."
Diļeva kungs kopā ar Briškena kungu ir gatavi samazināt projekta izmaksas par nepilniem 13 miljoniem eiro. Tātad par kapeikām. Taisnības labad jāpiemin, ka Diļeva k-gs runāja arī par iespējamajiem ietaupījumiem pamattrasē, taču visdrīzāk arī tās būs kapeikas, turklāt neskan pārliecinoši.
Varbūt noslēgt līgumu ar Rail Baltic Estonia par projekta realizāciju arī Latvijā? Nomainīt Diļeva k-gu ar Marko Kivila? Kaut kas taču ir jādara lietas labā.
Nekompetence un nespēja pieņemt racionālus lēmumus šajā projektā maksā miljardus, un ne jau Briškens vai Linkaits tos apmaksās.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
