Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uz kurieni Latvijas valdība ved sabiedrību?

Ilga Rasčevska, Dainis Močs, Rīcības partija
16.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdien notikušos protestus Latvijas valdība mēģina izskaidrot ar spriedzi sabiedrībā, ko rada pandēmija un to ierobežojošie pasākumi. Patiesība ir pilnīgi cita – protesti vēršas tieši pret valdības rīcību ne tikai šajā situācijā, bet visu gadu griezumā.

No sabiedriskajiem medijiem mums tiek nepārtraukti draudēts ar sodiem par viltus zinu izplatīšanu publiskajā telpā, piesaukts informatīvais karš, un katrs, kura viedoklis nesaskan ar oficiālo, tiek identificēts kā Krievijas aģents vai, vēl sliktāk, kā nupat vēstīja TV3, – internetmeitene.

Turpretī jau kopš marta, kad jau simtos tūkstošu mērāmas summas tiek tērētas sabiedrisko attiecību iepirkumiem, plus katrai ministrijai ir savi stratēģiskās komunikācijas speciālisti, sabiedrības informētība ir ļoti zema, vēl vairāk – sabiedriskos mēdijos regulāri parādās pretrunīga informācija un ziņas par dezinformāciju, kas izraisa cilvēku sašutuma vētru.

Skaitļi par saslimstību ar Covid. Vai tie pat šobrīd, kad inficēto skaits ir nedaudz pāri 1% Latvijas iedzīvotāju, ir kliedzoši? Ja paanalizējam un salīdzinām šo ar iepriekšējo gadu statistiku, ja paskatāmies, cik daudz vairāk gripas slimnieku pāris gadus atpakaļ ārstējās stacionāros – visur tas ir viegli atrodams –, tad nav saprotams, kāpēc tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, bremzēta ekonomika, no kā pārkarst medicīnas sistēma.

Ja mediķi ziņo par ārkārtas stāvokli slimnīcās, par to, ka covid slimnieku aprūpē plāno iesaistīt covid pozitīvos mediķus, ka tas jau notiek aprūpes centros, tad likumsakarīgs ir jautājums par šīs slimības bīstamības pakāpi. Un tas, kāpēc ir šīs pretrunas gan medijos paustajā, gan praktizējošo mediķu viedokļos.

Jautājumus izraisa gan patiesi slimo skaits, gan pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem, tā salīdzinājums ar iepriekšējiem datiem, jo testu rezultāti parasti ir zināmi 72 stundu laikā un testēšana pēdējā laikā tiek veikta mērķtiecīgi, nevis visiem gribētājiem, kā pāris nedēļas agrāk. Šie jautājumi ir svarīgi arī tāpēc, ka šīs ziņas regulāri tiek sniegtas arī PVO un tajās balstās arī no turienes saņemtās rekomendācijas. Šie skaitļi ir būtiski, lai sabiedrība zinātu, cik pamatota ir izsludinātā ārkārtas situācija un cik pamatoti un mērķtiecīgi ir ierobežojumi.

Ar apmēram 0,5% inficēto oktobra sākumā izsludinot pandēmiju un ārkārtas situāciju, Latvijas valdība ir pati sevi iedzinusi atbildības slazdā, atbildības, ko tā nebija un nav gatava uzņemties. Krīzes vadības komandai situācijas redzējuma, kā var spriest no viņu rīcības, nav. Nav izglītības, nav pieredzes, nav gribas risināt problēmas kopumā. Nav īstas situācijas analīzes, nav atbildības pašu definētās pandēmijas ierobežošanai un sabiedrības saliedēšanai.

Cilvēki neatceras, ka mūsu valdībai jebkad būtu interesējusi Latvijas pilsoņu labklājība un veselība – jau daudzus gadus mēs esam viena no valstīm ar visstraujāk augošo invalīdu skaitu un iespējami novēršamo nāves gadījumu īpatsvaru.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmais un svarīgākais, un nemainīgais visus šos gadus – finansiāli, tīri fiziski un laicīgi nepieejamā veselības aprūpe, arī tāpēc, ka reorganizācijas dēļ visi sarežģītie gadījumi tiek kvalitatīvi apkalpoti tikai dažās augstākā līmeņa slimnīcās. Šobrīd tieši šīs slimnīcas ir pārkārtotas Covid slimnieku ārstēšanai, kas vēl vairāk ierobežo citu cilvēku iespējas saņemt viņu dzīvībai svarīgos pakalpojumus.

Otrs iemesls ir zemais ienākumu līmenis. Lai nopelnītu izdzīvošanai, vismaz trešdaļa strādājošo strādā divās darba vietās, jo vienā strādāt virsstundas aizliedz likumdošana. Te gan jāsaka, ka valdība šo problēmu zina un jau gadu vismaz mediķiem ir iespēja strādāt vairāk virsstundu, nekā to nosaka Darba likums. Valdības loģika - dod iespēju strādāt vairāk, nevis paaugstina atalgojumu par valstij un katram iedzīvotājam primāri nepieciešamo darbu, ļauj mediķiem pārstrādāties, izdegt, kļūt par invalīdiem, bet algas neceļ.

Arī šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, valdība joprojām neatdod apmēram 44 miljonus eiro – solīto likumīgo parādu mediķiem. Un nav runa tikai par mediķiem, šādā situācijā ir krietna puse Latvijas iedzīvotāju – pārstrādājusies, stresā un nabadzībā. Ja runājam mediķu valodā – ļoti augsts jebkuras infekcijas risks, un valsts ar saviem šī brīža lēmumiem un neizdarību šo risku tikai palielina. Arī pašnāvību risku.

Šajā sakarā ir jāuzdod daudzi jautājumi Veselības ministrijai (VM):

1. Inficēto līkne aug, to vidū 44% ir medicīnas personāls, stacionāru un aprūpes centru klienti un darbinieki. Tas, iespējams, ir signāls meklēt iemeslus, pārskatīt ierobežojumus un/vai rīkoties savādāk, lai tiešām varētu kontrolēt situāciju.

2. 1997. gada 11. decembra Epidemioloģiskās drošības likumā ir skaidrots, ka epidemioloģiskā drošība ir profilakses, arī higiēnas, pretepidēmijas, ārstniecības un organizatorisko nosacījumu un pasākumu sistēma, kuras mērķis ir mazināt sabiedrības veselības apdraudējumu, ko izraisa infekcijas slimības un veselību ietekmējošo vides faktoru kaitīgā iedarbība.

1) Kā ar šo likumu saskan nekvalitatīvo, mediķiem izdalīto individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums? Kur palika neizdalītie aizsardzības līdzekļi? Vai aptiekās nopērkamo medicīnisko un higiēnisko sejas masku kvalitāte atbilst PVO kritērijiem? Vai ieteikums nēsāt jebkādas sejas maskas nerada lielākus infekcijas riskus?

2) Kā saistībā ar nabadzības rādītājiem valstī, kas ir būtisks sociālās vides un risku rādītājs, VM vērtē masku pieejamību apmēram 1/3 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā - bērnu?

3) Kā VM vērtē pretrunīgo informāciju SPKC mājaslapā, konkrēti - bija lasāms, ka “veseliem cilvēkiem nav jālieto medicīniskā maska, lai sevi pasargātu no inficēšanās ar Covid-19 infekciju izraisošu koronavīrusu. Medicīniskās maskas lietošanas profilaktiskos nolūkos rada viltus ilūziju par aizsardzību no inficēšanās...”, - oktobra sākumā šī informācija pazuda. Tās vietā parādījās skaidrojums, ka sejas maskas aizsargā citus cilvēkus no potenciāli bīstamā infekcijas avota – cilvēka, kas ir bez maskas, tādejādi definējot cilvēku bez maskas kā potenciālu noziedznieku, kuru nepieciešams sodīt. Jautājums – cik tas ir pieļaujami, ētiski un likumīgi?

3. Jautājums, kas uztrauc visus Latvijas iedzīvotājus, – kā ilgstoša maskas nēsāšana, tai skaitā ikdienā 8-10-12 stundas darba vietā atsaucas uz paša maskas valkātāja veselību? Dokumentā, uz kuru atsaucas VM, WHO-2019-nCov-IPC_Masks-2020.4-eng.pdf, 8. - 10.lpp. ir apskatīti vides un (ne)pieejamības riski obligātās sejas masku nēsāšanas sakarā, vides piesārņotības riski, nosauktas iedzīvotāju grupas un diagnozes, kurām sejas masku nēsāšana ir diskriminējoša un veselībai kaitīga, norādīts, ka jāveic pētījumi. Vienīgie pētījumi, cik saprotams, ir tas video ar 3 maskām uz sejas 4 minūšu sižetā un otrs – par 6 minūšu pastaigu parkā ar masku.

Angliski runājošiem ir daudz vairāk informācijas, informācija krievu valodā Latvijā skaitās informatīvā diversija. Tomēr ir katra personīgā pieredze, statistika par saslimušajiem mediķiem – netieša norāde uz masku ietekmi uz veselību un imunitāti. Ir informācija par maskās izmantoto kausēto polimēru polipropilēnu, tā sķiedru ietekmi uz elpošanas ceļiem, par haosu masku ražošanas kvalitātes vadībā – viss ir arī latviešu valodā.

Ir RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa skaidrojums, ka zem sejas maskas uzkrājies izelpotais oglekļa dioksīds, kas veselam cilvēkam bez hroniskām kaitēm izraisa tikai galvas sāpes, cilvēkiem ar hroniskām kaitēm var radīt lielākus riskus veselībai, bet valstī ir vismaz 75 000 strādājošu cilvēku ar invaliditāti, nemaz nerunājot par citiem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

Juridiski korektais teksts par to, ka pareiza masku nēsāšana veseliem cilvēkiem kaitējumu nenodara, tieši biedē daļu sabiedrības, jo cilvēki saprot, ka neviens no sejas masku ieteicējiem ekspertiem neuzņemsies atbildību, ja sabiedrībai kopumā un katram cilvēkam ilgstošas sejas masku valkāšanas rezultātā būs nodarīts būtisks kaitējums veselībai.

Tas viss atkal būs katra cilvēka atbildība? Tad likumsakarīgs ir jautājums – kāda ir valsts atbildība? Ir skaidri redzams, ka politikas veidotāji vienkārši piemeklē ekspertu atzinumus, lai pamatotu savu jau iepriekš pieņemto lēmumu. Jā, to var attaisnot ar apstākli, ka nebeidzamas tehniskas debates varētu radīt risku nepieņemt nekādus lēmumus, bet, lai attaisnotu to visu, arī neloģiskos ierobežojumus, arī turpmākos, tiek manipulēts ar informāciju, kas tiešā veidā rada kaitējumu sabiedrībai un rada iespēju, ka kādi politiskie spēki vai personas veido sev politisko kapitālu vai organizējas plašāki nemieri. Arī tas ir tieša valdības atbildība.

Ministriem ir jāsaprot, ka sodi – primitīva pieeja vēlamo rezultātu panākšanai – ir totalitāras valsts pieeja, nevis tik mazas cilvēku skaita ziņā valsts saliedēšanas vai izpratnes veidošanas pieeja. Un noteikti ne krīzes un pandēmijas pārvarēšanas pieeja. Un noteikti ne valsts uzdevums. Vai un kā mūsu valdība saprot savus uzdevumus? Uz kurieni tā ved sabiedrību?

Novērtē šo rakstu:

106
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...