Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kolektīvās Drošības līguma organizācija (turpmāk – KDLO) tika izveidota pēc Krievijas iniciatīvas un ieinteresētības1992.gada 15.maijā, un tā uzskatāma par sava veida Varšavas bloka idejisko mantinieci, tikai daudz sliktākā kvalitātē. Proti, Krievija apzinājās, ka iepriekšējais militārais bloks, kuru tā vadīja, ir beidzis pastāvēt un kaut kas tā vietā jāveido jauns, lai varētu pretstatīties NATO. Tā nu tika izveidota KDLO, kuru par kaut cik nozīmīgu militāro bloku nevar uzskatīt pēc savas būtības.

Kā zināms, KDLO ietilpst šādas valstis – Krievija, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna, Baltkrievija un Armēnija.1 Neviena no KDLO dalībvalstīm, izņemot Krieviju, nav uzskatāma par patstāvīgu valsti. Respektīvi, visu pārējo KDLO dalībvalstu ekonomiskais un militārais potenciāls ir pakārtots tikai un vienīgi Krievijas labvēlībai. Līdz ar to arī mērķi var būt tikai tādi, kādus vēlas Krievija.

Bez KDLO daudzas bijušās PSRS republikas apvienojās arī Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk – NVS) organizācijā, kurā arī dominējošā loma piemīt Krievijai. Tādejādi mēs nonākam līdz interesantākajam. Pie Kalnu Karabahas krīzes atrisināšanas iespējām vai, precīzāk sakot, – neatrisināšanas jeb pašmata.

Kuras valstis tad vistiešāk ir iesaistītas Kalna Karabahas jautājumā? Bez šaubām – Armēnija un Azerbaidžāna. Tomēr visā šajā epopejā kā atslēgas valsts minama Krievija un pēc tam arī Turcija.

Iesākumā apskatīšu visu iesaistīto valstu savstarpējās attiecības.

Sākšu ar galvenajām - attiecībām starp Armēniju un Azerbaidžānu. Teritoriālais konflikts starp šīm abām valstīm izslēdz jebkāda veida miermīlīgu attiecību veidošanu. Precīzāk būtu teikt, ka abu valstu attiecības ir naidīgas. Tiesa, par sava veida fenomenu jāuzskata faktu, ka abas šīs valstis ir NVS dalībvalstis. Ja tā paņem – baigā sadraudzība. Neko pielikt un neko atņemt.

Skatām tālāk. Iesākumā – Krievijas-Armēnijas un Krievijas-Azerbaidžānas savstarpējās attiecības. Krievija un Armēnija ir KDLO, NVS un Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Savukārt Krievija un Azerbaidžāna ir tikai NVS.

Tādējādi skatoties, vajadzētu būt tā, ka Krievijai ir ciešākas saites un sadarbība ar Armēniju, bet dzīvē vairāk izskatās otrādi. 2019.gadā Armēnijai preču apgrozījums ar Krieviju bija 2,6 miljardi USD, bet Azerbaidžānas un Krievijas preču apgrozījums – 3,2 miljardi USD. Faktiski tas sanāk, ka Krievija ar valsti, kurai tai it kā ir ciešāka sadarbība, preču apgrozījuma apjoms ir mazāks nekā ar valsti, ar kuru nav tik ciešas sadarbības.

Nākamais un pats interesantākais – Krievijai ir noslēgti atsevišķi militārās sadarbības līgumi ar abām valstīm, un tā apgādā ar bruņojumu kā Armēniju, tā arī Azerbaidžānu.

Te nelielam ieskatam salīdzinošā tabula – kad un kādu bruņojumu Krievija pēdējo 10 gadu laikā ir piegādājusi abām valstīm2:

Piegādes gadi

Armēnijai

Azerbaidžānai

2009 - 2010

2 zenītraķešu kompleksi (turpmāk – ZRK) S-300, 144 raķetes 5V55U

100 prettanku raķešu kompleksus “Kornet

2011

10 bruņotie automobiļi “Tigr

2 ZRK S-300, 200 raķetes 48N6

2011 - 2014

-

24 helikopteri Mi35M

2010 - 2015

-

66 helikopteri Mi -8 un Mi-17

2012 – 2014

-

18 pašgājēja haubices “Msta-S”, 18 pašgājēja mīnmetēju sistēmas “Vena”, 18 reaktīvās uguns sistēmas “Smerč

2013 - 2014

-

2 ZRK “BUK”, 200 raķetes 9M317, 9M38

2013 - 2015

-

100 tanki T-90, 118 kāpurķēžu bruņumašīnas BMP-3 un 1000 vadāmās raķetes 9M117 “Kastet

2013 – 2017

-

36 smagās ugunsmetēju sistēmas “Buratino

2016

4 raķešu kompleksi “Iskander”, 200 pārnēsājamie ZRK “Igla

-

2016 – 2017

6 reaktīvās uguns sistēmas “Smerč”, 200 pārnēsājamās ZRK “Verba

-

2017

100 prettanku raķešu kompleksus “Kornet

-

2017 – 2018

24 pašgājēju prettanku raķešu kompleksi “Hrizantema”, 800 raķetes 9M123, 76 BTR – 82

2019

4 iznīcinātāji Su-30, 2 ZRK “Tor-M1”, 50 raķetes – 9M338

-

Ja tā paskatās, tad redzams, ka skaitliskā ziņā Krievija vairāk piegādājusi bruņojumu Azerbaidžānai. Respektīvi, nevis savai KDLO sabiedrotajai, bet gan tās faktiskajai pretiniecei.  

Abām valstīm piegādātais bruņojums pa pozīcijām rada interesantus secinājumus. Apskatāmajā laika posmā abām valstīm piegādāts tāds bruņojums, kurš paredzēts vienam pret otru. Ar to domāju, piemēram, to, ka Azerbaidžānai piegādāti 100 tanki, bet Armēnijai 100 prettanku raķešu kompleksi utt. Līdz ar to vairāk sāk izskatīties, ka tieši Krievija ir ieinteresēta, lai konflikts Kalnu Karabahā attīstītos un pieņemtos spēkā.

Iepriekš minēto apliecina arī tas, ka, Krievija un Armēnija ir KDLO dalībvalstis un šo dalībvalstu noslēgtais līgums un tā 4.punkts3 tieši tāpat kā NATO līguma atsevišķais punkts, paredz savstarpējo palīdzību bruņotu uzbrukuma, drošības, stabilitātes, teritoriālās vienotības apdraudējuma gadījumā un šāds apdraudējums vienai dalībvalstij uzskatāms par apdraudējumu visām dalībvalstīm.

Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts Kalnu Karabahā jau ir ilgāku laiku, bet, neizskatās, ka KDLO gatavotos iesaistīties. Te tad rodas loģisks jautājums – kāda jēga dalībai organizācijai, kura nedarbojas atbilstoši tās mērķiem? Jāatzīmē, ka ne tikai KDLO neiesaistās, bet arī NVS klusē kā partizāni. Kamdēļ tā?

Atbilde ir pavisam vienkārša: kā KDLO, tā arī NVS ir izveidoti tikai un vienīgi Krievijas interesēs, un tā tur spēlē dominējošo lomu. Krievijai pašlaik ir izdevīgi, ka Armēnija ar Azerbaidžānu karo. Neatkarīgi no tā, kura valsts uzvarēs – Armēnija vai Azerbaidžāna – faktiskā uzvarētāja būs Krievija.

Kaut kādā ziņā Krievija var nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, piekrītot ierobežotam karam, kurā Azerbaidžāna atgūst daļu teritoriju, taču neapdraud Armēnijas pastāvēšanu. Tas būs liels pakalpojums Azerbaidžānai, bet Maskava nezaudēs Armēniju, jo Armēnijai nav, kur likties.4 Tamdēļ arī KDLO un NVS kā organizācijas ir bezjēdzīgas, ja tās izdomās iet citādākā virzienā, nekā to vēlas Krievija.

Visā šajā ir iesaistīta vēl viena valsts – Turcija, kura bez šaubām atbalsta tikai un vienīgi Azerbaidžānu. Tomēr – arī te ir viens interesants aspekts: kā zināms, Turcija, kaut arī ir NATO dalībvalsts, 2019.gada vasarā iegādājās no Krievijas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-4005

Publiskā telpā izskanēja vairāku NATO dalībvalstu nosodījums Turcijas rīcībai, tajā skaitā reaģējot uz Turcijas lēmumu iegādāties Krievijas zenītraķešu kompleksus, ASV liegusi Ankarai piedalīties savā F-35 iznīcinātāju programmā.6

Līdz ar to veidojas interesanta situācija Turcija iegādājas no Krievijas S-400, bet ir izskanējušas ziņas, ka tā grasās iegādātos sistēmu izmantot Sīrijā, tajā skaitā pret Krievijas lidmašīnām. Tiesa, vienlaikus izskan versija, ka Erdogans tādējādi nodrošinās pret reiz notikušo – kad, uzsākoties tā saucamajam “pučam”, tā dalībnieki pacēlās gaisā arī ar F-16.7 

Nevar izslēgt arī vēl citu versiju – faktiski NATO šādi piekļuva pie S-400 sistēmām. Šādā gadījumā jāatzīst, ka Krievijas vēlme pēc finanšu līdzekļiem prevalēja pār drošības interesēm. Jāatzīst, ka šāda situācija nav neiespējama, jo PSRS un vēlāk arī Krievija pārdeva Ķīnai savu labāko bruņojumu, lai tikai gūtu ieņēmumus. Tā nu Ķīna arī apsteidza Krieviju.

Bet tagad atgriežamies pie galvenā – šī brīža situācija ir nepārprotams signāls visām KDLO un NVS dalībvalstīm, ka realitātē šīs abas organizācijas ir tikai Krievijas interešu īstenošanas instruments. Respektīvi, kārtējās figūras Putina rokās.

1 https://odkb-csto.org/

2 https://www.kommersant.ru/doc/4518525

3 https://odkb-csto.org/documents/documents/dogovor_o_kollektivnoy_bezopasnosti/

4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kapec-krievija-nesteidz-palidzet-armenijai-karabahas-konflikta.a377770/

5 https://www.apollo.lv/6728974/krievija-met-izaicinajumu-nato-piegadajot-turcijai-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-izsledz-turciju-no-f-35-iznicinataju-programmas.a326079/

7 https://armystandard.ru/news/t/201912191745-IiVJH.html

Novērtē šo rakstu:

9
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...