Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr sabiedriskie mediji un it īpaši Latvijas televīzija, kā arī šo mediju pārstāvji nu jau gandrīz ik dienu savā darbībā faktiski lej ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām, jauieceltā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe un citas atbildīgās personas uz to ir reaģējušas ar… dokumentu, kurā aprakstītas „Latvijas sabiedrisko mediju kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas”. Pietiek šodien publicē šīs "vadlīnijas" pilnā apmērā.

IEVADS

Vārda brīvība un mediju pienākums sniegt profesionālās darbības principiem un ētikas normām atbilstošu informāciju nav savstarpējā pretrunā. Sabiedrisko mediju uzdevums ir sniegt patiesu, daudzveidīgu, objektīvu un kvalitatīvu informāciju. Informējot par karu, rodas jautājumi un profesionālas dilemmas, kā šādus notikumus atspoguļot.

Vadlīnijas un rekomendācijas kara un konfliktu žurnālistikai veidotas, ievērojot redakcionālās neatkarības un žurnālistu autonomijas principus. Vadlīniju mērķis ir piedāvāt apskatu par kara un konfliktu žurnālistikas profesionālās ētikas dilemmām, kas rodas, normatīvajiem priekšstatiem par žurnālistu darbu un pierastajām profesionālajām normām nonākot pretrunā ar mediju profesionāļu pieredzi, emocijām un morālajām pārliecībām.

REDAKTORA INFORMĒŠANA UN PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS DILEMMU RISINĀŠANA REDAKCIJĀ

Situācijā, kad rodas ētiskas dilemmas vai neskaidrības par materiāla atbilstību šīm vadlīnijām, žurnālists vēršas pie tiešā vadītāja. Ja tiešajam vadītājam rodas šaubas, viņš vēršas pie medija galvenā redaktora. Šajā gadījumā lēmums tiek pieņemts operatīvi sasauktā darba sanāksmē, kurā piedalās plānotā materiāla autors, producents/ redaktors, direktors un galvenais redaktors.

DROŠĪBA

Sabiedrisko mediju svarīgākā vērtība ir cilvēks. Atrodoties kara vai konfliktu zonā, sabiedrisko mediju darbinieku prioritāte ir drošība, veselības un dzīvības saglabāšana. Ikviens LTV, LR un LSM.LV darbinieks lēmumu par darbu kara vai konflikta skartā zonā pieņem brīvprātīgi, un ikvienam darbiniekam ir tiesības atteikties no došanās vai uzturēšanās kara vai konflikta skartajā zonā. Atrodoties valstī, kurā notiek karš vai bruņots konflikts, darbinieks pastāvīgi izvērtē situāciju un cenšas izvairīties no vietām un situācijām, kas apdraud viņa veselību vai dzīvību. Tiešais vadītājs nedod darbiniekam uzdevumus, kas tieši apdraud viņa veselību vai dzīvību kara vai konflikta zonā.

KIBERDROŠĪBA UN SOCIĀLĀS TĪKLOŠANĀS PLATFORMAS

Žurnālisti, veicot pienākumus, ņem vērā, ka var tikt pakļauti kiberuzbrukumiem, kas apdraud gan viņus pašus, gan informācijas avotus. Žurnālistiem ir pienākums rūpēties par savu darba un privāto datu nesēju drošību. Ierīču un lietotņu paroles nedrīkst glabāt datoros un telefonos. E-pasta aizsardzībai un sociālās tīklošanās platformās vēlams izmantot divpakāpju autentifikāciju. Saziņai vēlams izmanto drošus komunikācijas rīkus, ko iesaka kiberdrošības speciālisti.

Žurnālisti ņem vērā, ka viņu profilus sociālās tīklošanās platformās var izmantot vajāšanai un manipulācijai ar sabiedrisko domu. Privātos profilus vēlams padarīt pieejamus ierobežotam, tuvu cilvēku lokam un nepublicēt tajos savus vai tuvinieku privātus datus (e-pastu, telefona numuru, bērnu fotogrāfijas, adreses, ikdienas aktivitātes un dienas kārtību). Žurnālistu galvenais uzdevums ir radīt saturu saviem medijiem un to profiliem sociālās tīklošanās platformās. Nodarbojoties ar auditorijas pārliecināšanu no privātiem profiliem sociālās tīklošanās platformās, jūs palīdzēsiet specdienestiem pielāgot manipulācijai sociālo mediju algoritmus.

- Neitralitāte un precizitāte. Kara un konfliktu atspoguļošanā ir būtiski visās publikācijās pārliecināties par izmantoto informācijas avotu uzticamību, atbilstību publikācijas mērķim un tēmai. Izmantojot sociālās tīklošanās platformās publicēto informāciju, jāpārliecinās par tās avotu patiesumu, jānorāda informācijas izcelsme. Skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem ir skaidri jāsaprot, kas no demonstrētā/saturā minētā veidots ar žurnālistu spēkiem un kas attiecas uz aculiecinieku, dalībnieku vai citu avotu sniegto informāciju.

- Precizitātes princips avotu identificēšanā. Skaidra informācijas avota nosaukšana, notikušā precīza laika un vietas identificēšana. Nepieļaujami izplatīt informāciju, kuras avots nav identificēts.

- Attiecības ar informācijas avotiem un to drošība. Daļa no informācijas avotiem, ja to vārdi tiek publiski izplatīti, var sastapties ar drošības riskiem to dzīvībai un veselībai. Tālāk minētais attiecas arī uz attālināti ierakstītām vai tiešajā ēterā pārraidītām intervijām, reportāžām un citiem formātiem. Ja tiek publiskoti riskam pakļautu informācijas avotu vārdi un atrašanās vieta, žurnālistam ir jābūt pārliecinātam, ka tas neapdraud informācijas avota veselību un dzīvību. Ja tiek pieņemts lēmums, ka avota vārds (attēls, audio) tiek mainīts vai attēls tiek padarīts neskaidrs, žurnālistam ir jāpārliecinās par avota identitāti, motivāciju sniegt informāciju, lai izvairītos no manipulācijas un provokācijām.

- Sociālās tīklošanās platformu satura izmantojums.

Sociālie mediji var būt noderīgs avots, kur izzināt potenciālās publikāciju tēmas, kā arī atrast intervējamos. Tie ir nozīmīgs kanāls, lai sasniegtu auditoriju un nogādātu tai savus vēstījumus. Tomēr, izmantojot informāciju no sociālajiem medijiem, tā uzmanīgi jāizvērtē un tai ir jāsniedz konteksts. Žurnālistu uzdevums ir nevis pastiprināt sociālajos medijos ievērību ieguvušus ierakstus, bet gan tos izvērtēt un skaidrot.

Sociālie mediji ir piemērs tam, kā ar informācijas ievākšanu, apstrādi un izplatīšanu nodarbojas ļoti plašs dažādu personu loks, kas nav žurnālisti. Šīm personām var būt dažāda motivācija un dažādi nolūki - gan cilvēciska vēlme dalīties piedzīvotajā un savos uzskatos, gan arī centieni ietekmēt sabiedrības viedokli. Šajās paškomunikācijas telpās satiekas gan mazaizsargāto sabiedrības grupu pārstāvji, gan visdažādākos uzskatus pārstāvošā auditorija. Izvēloties viedokļus un tēmas no sociālajiem medijiem, žurnālistiem ir jāspēj pamatot, kāpēc tiek izvēlēti šie viedokļi un nevis citi. Problemātiska ir ekstrēmu - lai gan auditorijai līdz ar to interesantāku - viedokļu izcelšana, jo tie slikti reprezentē vispārējo noskaņojumu.

- Polarizēti viedokļi. Intervijas, tiešraides, video sižeti, kuros izskan aicinājums uz karu, vardarbības attaisnošana, naida runa, verbāla agresivitāte. Žurnālistiem ir jāapzinās, ka atsevišķi informācijas avoti vēlēsies veidot provokācijas, ka izteiktā pozīcija var saturēt naida runu vai citus vēstījumus, kas aicina uz vardarbību, atbalsta karu vai var aizskart kādu sabiedrības grupu pārstāvjus. Ja izskan šādi apgalvojumi, tad žurnālistam ir uzreiz skaidri un aktīvi no tiem jānorobežojas, lai neradītu iespaidu, ka medijs un žurnālists tos atbalsta vai veicina šādas informācijas izplatīšanos (skat. Krimināllikuma 74.1. pantu, 77. un 78. pantu).

Žurnālistam ir jānodrošina piedāvātas informācijas līdzsvars. Viņam ir jāpiedāvā citas perspektīvas un jāseko līdzi tam, vai materiālā iekļautais viedoklis nepiedāvā tādas pakāpes vispārinājumu, ka tā pārstāvis savu skatījumu attiecina uz visu paša pārstāvēto grupu. Jācenšas uzklausīt personisko viedokli un jālūdz tas pamatot. Īpaši rūpīgi jāsagatavo sižeti vai citi formāti, kuros to avoti izplata, piemēram, šādus paziņojumus: "Visi man zināmie cilvēki domā tā..., "Katram domājošam cilvēkam ir skaidrs.", "Šie cilvēki visi kā viens aizstāv, pārstāv.". Visbiežāk atsaukšanās uz citiem palīdz radīt iespaidu, ka kvantitatīvi dominē konkrētā informācijas avota skatījums. Ja nav pētījumu datu, kas to apstiprina (tieši un par minēto jautājumu), žurnālistam jāizvairās no secinājumiem par konkrētas pozīcijas pārstāvniecību sabiedrībā.

- Sabalansētība.

Sabalansētība žurnālistikā ir svarīga norma, tomēr tā ir jārealizē pēc būtības. Formālas sabalansētības piemērs ir par katru „jā” argumentu atrast kādu „nē” argumentu. Lai gan daudzi jautājumi, par ko mediji ikdienā ziņo, ir pretrunīgi un diskutabli un par tiem līdzās pastāv atšķirīgas pozīcijas, tomēr žurnālistu pienākums ir nošķirt leģitīmus viedokļus no naida kurināšanas, manipulācijas vai citām tehnikām, kas piesaista uzmanību, taču kurām nebūtu jāierāda tāda pati vieta kā ekspertu, iesaistīto un citu informētu personu izteikumiem. Mākslīgi meklēt „pretējās" puses viedokli nav nepieciešams, un ir jomas, kurās nozīmīgākie, informētākie, pamatotākie viedokļi var nebūt savstarpēji ļoti pretrunīgi.

- Viegli ievainojamu grupu atspoguļojums. Kara situācijās un starptautiskos konfliktos civiliedzīvotāji lielākoties nevar izvēlēties vai ietekmēt situācijas un apstākļus, kādā viņi tiek fotografēti, filmēti, intervēti. Jāizvērtē, vai konkrētu cilvēku attēlu (atpazīstamība, tuvplāni, detaļas) izmantošana ir nepieciešama patiesības atklāšanai. Jāizvairās no cietušo atkārtotas viktimizācijas. Piemērs: Polijas TV sižetā, parādot palīdzības sniegšanu bēgļiem Varšavas dzelzceļa stacijā, bēgļu bērni tiek filmēti no muguras vai no sāniem.

- Žurnālistam jārēķinās, ka, saņemot video un foto materiālu, kurā redzami šokējoši skati ar ievainotajiem vai bojāgājušajiem, jāizturas ar cieņu, izvairoties no pārāk atklātiem, cilvēka cieņu aizskarošiem (kailums, nekontrolētas emocijas u.c.) vai kariķējošiem attēliem. Ar īpašu uzmanību jāizturas pret bērnu tiesībām, pieņemot lēmumus par bērnu attēlu un sniegtās informācijas izmantojumu žurnālista materiālos.

- Bēgļu un dažādu etnisko grupu pārstāvju atspoguļojums.  

Cilvēku grupas ir dažādas - jo lielāka grupa, jo lielāka tās iekšējā daudzveidība. Žurnālista uzdevums ir atklāt šo grupu daudzveidīgumu, nevis pasludināt daļai cilvēku piemītošas īpašības par tādām, kas raksturo krietni plašāku grupu. Tāpat ir jābūt apdomīgiem, cilvēkus atainojot kā primāri kādai konkrētai grupai, piemēram, tautībai, izcelsmes valstij piederošus. Indivīds var uzvesties un rīkoties noteiktā veidā nevis tāpēc, ka pārstāv noteiktu etnisko grupu vai izcelsmes valsti, bet gan dažādu citu iemeslu dēļ. Tikai caur etnisko piederību un izcelsmes valsti nav iespējams atklāt cilvēku kā indivīdu.

Katrā lielā cilvēku grupā atradīsies tādi, kas rīkojas neētiski, noziedzīgi vai citos veidos nevēlami. Nav pamata noklusēt cilvēku pastrādātas negatīvas darbības, tomēr no vieniem kādas grupas pārstāvjiem nevajadzētu izdarīt secinājumus par visu grupu. Tāpat arī jau izveidojušos stereotipizētus priekšstatus par kādu grupu nevajadzētu izmantot, lai skaidrotu kāda indivīda rīcību.

- Kara propagandas ietekmes mazināšana.

Žurnālistam pastāvīgi jārēķinās, ka dažādu politiski, ekonomiski, sociāli ieinteresētu grupu pārstāvji centīsies izplatīt sev interesējošu informāciju ar mediju starpniecību. Žurnālists ir informēts par to, kas ir kara un konfliktu propaganda, pārzina propagandas galvenos vēstījumus un aktuālos tematus, kā arī propagandas mērķa auditorijas. Identificējot redakcijai piedāvātajā informācijā propagandas pazīmes, žurnālists pieņem lēmumu, vai to izmantot ziņas veidošanā. Ja informācija tiek izmantota, žurnālists to izskaidro un kontekstualizē, skaidri norādot, kādai vēstījumu grupai (propaganda, dezinformācija, manipulācija u.c.) tā raksturīga. Ja nepieciešams, skaidrojošo informāciju (statistika, definīcijas, vietas un apstākļu atribūcija, redakcijas pozīcija) vēlams pievienot kā titru, lai tā būtu nepārprotama.

- Valoda. Žurnālista valodas lietojumam jābūt neitrālam un precīzam, izvairoties no vērtējuma, vispārinājuma, stereotipizācijas. Karā iesaistītās puses lieto īpašas "vārdnīcas", jaunizveidotu leksiku, apzīmējot pretinieku. Zinu materiālos būtu jāizvairās no agresoru valsts leksikas lietošanas, sniedzot kontekstu par informācijas karu. Ja tiek izmantoti tikai šim konfliktam raksturīgi jēdzieni, žurnālistam būtu jāskaidro to būtība un nozīme. Redakcijā vēlams vienoties par karojošo pušu apzīmēšanai izvēlēto vārdu sarakstu un jāinformē par to auditorija.

- Žurnālisti, raidījumu vadītāji var atļauties izrādīt savas cilvēciskas emocijas, kas raksturo vinu uztveri un morālo nostāju.

- Ziņu uztvere un virsraksti vai zinu, sižetu u.c. formātu pieteikumi (ieskaitot pašreklāmu). Rēķinoties ar satraukumu un paniku, ko varētu radīt ziņas par draudiem, uzbrukumu, zaudējumiem, nepieciešamību sekot civilās aizsardzības dienestu rīkojumiem u.c. notikumiem tajā auditorijas grupā, kas informāciju saņem galvenokārt no īsiem formātiem (virsraksti, pieteikumi, īsi video, sociālo mediju ieraksti), vēlams izmantot informatīvus virsrakstus un pieteikumus. Virsrakstā jāietver informācija, kas ļauj saprast zinas būtību (piemēram, citātam jāmin tā avots), lai virsraksts vai pieteikums netiktu uztverts kā apstiprināts fakts, komanda rīkoties. Ja žurnālists publicē konkrētu pamudinājumu rīkoties, tad tas tieši tā jāpasniedz (skat., Fukušimas pieredze, kad cilvēki neticēja TV un radio diktoriem, kamēr netika mainīta intonācija un netika uzsvērts, ka jāmeklē patvērums.).

- Pozīcijas paušana, atbalsts kādai no karā iesaistītajām pusēm un kādas valsts simbolikas izmantojums. Sabiedrisko mediju redakcijām ir tiesības formulēt savu pozīciju, aizstāvot vispārcilvēciskas vērtības, cilvēcību, cilvēktiesības, nosodot noziegumus, vardarbību u.c. Redakcijai būtu jābūt gatavai īsi un pamatoti izskaidrot auditorijai gan savu pozīciju, gan, piemēram, Ukrainas karoga izmantošanu ziņu nesējos. Redakcionālā pozīcija skaidri jānodala no faktiem par aktuālajiem notikumiem, tās izteikšana neietekmē medija veidotā satura daudzveidību.

* Anita Brauna, Latvijas Radio galvenā redaktore

Anda Rožukalne, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībsardze

Olga Proskurova, medijpratības eksperte

Novērtē šo rakstu:

6
66

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....