Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uz priekšu, uz iekļaušanu!

Ilmārs Dūrītis, Attīstībai/Par
31.03.2022.
Komentāri (78)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Civilās savienības likums nonāk vairāk nekā 22 gadu ilga procesa finišā – Saeimā pirmajā lasījumā skatīs* daudz apspriesto Civilās savienības likumprojektu, kurš, no vienas puses, mudina vairāk pieņemt citam citu viņu dažādībā, no otras – tā apstiprināšanas gadījumā ierindos Latviju to valstu vidū, kas ļauj attiecības starp diviem cilvēkiem reglamentēt ne tikai laulību, bet arī civiltiesiskā izpratnē.

To, ka šāds likums Latvijā ir nepieciešams, 2020. gadā skaidri norādīja Satversmes tiesa, liekot Saeimai līdz 1. jūnijam novērst pretrunas starp Darba likuma normu par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas bērna tēvam. Satversmes tiesa arī atzīmēja, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība, un līdz ar to valstij ir jāaizsargā arī šādas attiecības.

Ko tad paredz šis likumprojekts? Tas paredz pāriem – kā heteroseksuāliem, tā viendzimuma – kas nevar vai nevēlas būt laulībā, reglamentēt savas attiecības. Proti, tiks atzīts, ka civilajā savienībā varēs stāties divi pieauguši cilvēki, izdarot to pie notāra. Atbilstoši likumprojektam abiem cilvēkiem būs pienākums rūpēties vienam par otru, kopīgo mājsaimniecību. Turklāt likumprojekts nosaka civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Raugoties no šāda viedokļa, likumprojekta pašreizējā redakcija, lai gan ir vērtējama kā liels solis uz priekšu, tomēr nav perfekta. Tāpēc, gatavojot likumprojektu uz otru lasījumu, Saeima tajā varētu risināt arī citus nepieciešamus jautājumus, piemēram, interešu konflikta novēršanu, kas var izvērsties starp nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem cilvēkiem viņu profesionālajā dzīvē, mantas šķirtību, uzturlīdzekļu maksāšanu, medicīnas un nodokļu jautājumu sakārtošanu, kā arī aizbildniecības un adopcijas lietas.

Tomēr ir noiets garš ceļš, lai Latvijas parlamentā šādu likumprojektu vispār skatītu. Proti, diskusiju ilgums par civilo savienību pārsniedz 22 gadus.1 Vēl 2000. gada janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja likumprojekta "Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju" virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Tam sekoja daudz dažādu sociālu akciju un diskusiju gan politikā, gan ārpus tās.

Vērojot Latvijas sabiedrību, šķiet, ka tā pakāpeniski arī kļūst atvērtāka. Par to liecina kaut vai "Eurobarometer" dati, kur 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka homoseksuāliem un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem. Pret bija 43%.2 Un ne velti – ikdiena liecina, ka arī Latvijā, piemēram, ir bērni, kuri jau šobrīd aug viendzimuma ģimenēs. Atbilstoši kustības "Dzīvesbiedri" datiem, Latvijā 2021. gada decembrī tādas ir 52 ģimenes.3

Iespējams, gan, ka skaits varētu būt citāds, kaut vai emigrācijas dēļ. Tāpat aug atbalsts tiesiskā regulējuma ieviešanai ārpus laulības esošiem pāriem – 2020. gada septembrī 63% aptaujāto sacīja jāvārdu šāda mehānisma ieviešanai.4

Ļaujot reģistrēt attiecības civilā savienībā, Latvija pievienotos tām daudzajām Eiropas valstīm, kuras to jau ir sakārtojušas, to vidū Ungārija, Čehija, kā arī kaimiņvalsts Igaunija. Es ceru, ka Latvijas parlaments varēs un valstiski atbildīgi spers šo soli tuvāk tiesiskākai, iekļaujošākai, sociāli drošākai un izprotošākai sabiedrībai.

1 Jēkabs Kārlis Rasnačs: Ilgi atliktais partnerattiecību regulējums Latvijā – kāpēc un cik ilgi jau aktuāls?, Rasnačs, J.K., 20.01.2022., Delfi, https://www.delfi.lv/news/versijas/jekabs-karlis-rasnacs-ilgi-atliktais-partnerattiecibu-regulejums-latvija-kapec-un-cik-ilgi-jau-aktuals.d?id=53969127

2 Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ebs_493_data_fact_lgbti_eu_en-1.pdf

3 Tāda pati ģimene kā citas, Burve-Rozīte, A., 02.12., Žurnāls "Ir", https://ir.lv/2020/12/02/tada-pati-gimene-ka-citas/

4 ILGA Europe, https://www.ilga-europe.org/sites/default/files/2021/latvia.pdf

* Saeima šodien ar balsu vairākumu, pateicoties Jāņa Bordāna vadītajiem „Konservatīvajiem”, likumprojektu atbalstīja un nodeva komisijām.

Novērtē šo rakstu:

10
147

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...