Iesaki rakstu: 
Kā latvieši dēvēja lietas, būves un pasākumus, kurus elementāri viegli sagraut, padarīt lietošanai nederīgus vai darboties nespējīgus līdz ar vismazāko iejaukšanos no ārpuses vai iekšpuses? Par veidotiem „uz puņķiem”!
Par būvētām „uz puņķiem” dēvēja jebkuras būves bez pamatiem vai bez stingra karkasa. Par veidotām „uz puņķiem” dēvēja aprēķina laulības (sākot no ģimenes un beidzot ar starpvalstu), kuras noslēgtas bez patiesas mīlestības vai savstarpējas cieņas. Par būvētu vai veidotu „uz puņķiem” sauca jebko, kas garantēti var izjukt no vismazākā pieskāriena…
Nē, šeit nebūs runa par t.s. “politiku” vai “valsti”, kas, protams, arī būvētas „uz puņķiem”. Šoreiz nedaudz apskatīsim vidi un apstākļus, kādos mēs dzīvojam (eksistējam).
Pirmais piemērs – nedaudz uzlīst lietutiņš, un ceļi vairs nav izbraucami, jo grāvji kā „pagātnes paliekas” aizbērti vai vēl daži esošie netiek tīrīti. Bet darboties spējīgas lietus ūdens kanalizācijas nav pat pilsētās. Kas iznāk rezultātā? Protams, vainīga „dabas stihija”, kura izskalojusi pat valsts nozīmes ceļus, nemaz nerunājot par tādiem „sīkumiem” kā piekļuvi lauku apdzīvotajām vietām un viensētām! Neticiet? Palasiet iekšzemes ziņas un salīdziniet šīs (un zemāk minētās) mūs piemeklējušās „stihijas” ar daudzās ārzemju valstīs notiekošo! Nevarīga bērna šļupsti!
Otrais piemērs – ziemā „negaidīti” uzsnieg sniedziņš. Kas iznāk rezultātā? Protams, „dabas stihija”, jo vairums apdzīvoto vietu ielu un valsts ceļi pārvēršas par „dabas stihijas” piemeklētajām zonām! Tik šausmīgas „dabas stihijas” nav nekur citur pasaulē…
Trešais piemērs – uzpūta mērens vējiņš. Kas iznāca rezultātā? Milzums lauku ciematu un viensētu palika bez elektroenerģijas un ar to saistītām „ērtībām”… Vai pēc tam sagrauto gaisa elektropārvades līniju vietā ievilka kabeļu līnijas? Protams, nē! Salāpīja vecās līnijas – līdz nākošajam vēja pūtienam…
Ceturtais piemērs – „laika zobs” (vai kas cits) pārrāva kādu dzeramā ūdens piegādes cauruļvadu. Kas iznāca rezultātā? Veseli pilsētu rajonu vai lauku ciematu iedzīvotāji palika bez dzeramā ūdens! Kāpēc? Tāpēc, ka visi dzeramā ūdens rokas „pumpji” (kuri savulaik bija vai uz katra ielas stūra) kā „pagātnes paliekas” veiksmīgi likvidēti…
Piektais piemērs – tīri teorētiski iedomāsimies, ka valsts „elite” sadomājusi neizpildīt kārtējo no “augšas” doto iznīcināšanas uzdevumu. Kas notiks rezultātā? Valsts iedzīvotāji paliks bez pārtikas, apģērba un citām pirmās nepieciešamības precēm, jo paši vairs neražojam faktiski neko. Valsts izdzīvošana un iedzīvotāju eksistence savlaicīgi tika „pārslēgta” uz importa piegādēm. Kam tas bija izdevīgi? Domājiet paši! Bet pārtraukt šīs importa piegādes „nepaklausīgajiem” ir vienkāršāk par vienkāršu…
Šādu piemēru, kad daudz kas turas “uz puņķiem”, katrs var sameklēt simtiem… Un tas ir tikai šodien, kad viss ar un ap mums notiekošais skaitās „normāli”!
Pamatojoties uz augstāk minēto padomāsim, kas ar mums var notikt patiesi ekstremālākos apstākļos.
Tikai nevajag naivi cerēt uz t.s. “elites” palīdzību - viņi jau būs pametuši šo “grimstošo kuģi”, jo savlaicīgi jau sagādājuši sev patvēruma vietas „siltajās zemēs”...
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
