Iesaki rakstu: 
Kā latvieši dēvēja lietas, būves un pasākumus, kurus elementāri viegli sagraut, padarīt lietošanai nederīgus vai darboties nespējīgus līdz ar vismazāko iejaukšanos no ārpuses vai iekšpuses? Par veidotiem „uz puņķiem”!
Par būvētām „uz puņķiem” dēvēja jebkuras būves bez pamatiem vai bez stingra karkasa. Par veidotām „uz puņķiem” dēvēja aprēķina laulības (sākot no ģimenes un beidzot ar starpvalstu), kuras noslēgtas bez patiesas mīlestības vai savstarpējas cieņas. Par būvētu vai veidotu „uz puņķiem” sauca jebko, kas garantēti var izjukt no vismazākā pieskāriena…
Nē, šeit nebūs runa par t.s. “politiku” vai “valsti”, kas, protams, arī būvētas „uz puņķiem”. Šoreiz nedaudz apskatīsim vidi un apstākļus, kādos mēs dzīvojam (eksistējam).
Pirmais piemērs – nedaudz uzlīst lietutiņš, un ceļi vairs nav izbraucami, jo grāvji kā „pagātnes paliekas” aizbērti vai vēl daži esošie netiek tīrīti. Bet darboties spējīgas lietus ūdens kanalizācijas nav pat pilsētās. Kas iznāk rezultātā? Protams, vainīga „dabas stihija”, kura izskalojusi pat valsts nozīmes ceļus, nemaz nerunājot par tādiem „sīkumiem” kā piekļuvi lauku apdzīvotajām vietām un viensētām! Neticiet? Palasiet iekšzemes ziņas un salīdziniet šīs (un zemāk minētās) mūs piemeklējušās „stihijas” ar daudzās ārzemju valstīs notiekošo! Nevarīga bērna šļupsti!
Otrais piemērs – ziemā „negaidīti” uzsnieg sniedziņš. Kas iznāk rezultātā? Protams, „dabas stihija”, jo vairums apdzīvoto vietu ielu un valsts ceļi pārvēršas par „dabas stihijas” piemeklētajām zonām! Tik šausmīgas „dabas stihijas” nav nekur citur pasaulē…
Trešais piemērs – uzpūta mērens vējiņš. Kas iznāca rezultātā? Milzums lauku ciematu un viensētu palika bez elektroenerģijas un ar to saistītām „ērtībām”… Vai pēc tam sagrauto gaisa elektropārvades līniju vietā ievilka kabeļu līnijas? Protams, nē! Salāpīja vecās līnijas – līdz nākošajam vēja pūtienam…
Ceturtais piemērs – „laika zobs” (vai kas cits) pārrāva kādu dzeramā ūdens piegādes cauruļvadu. Kas iznāca rezultātā? Veseli pilsētu rajonu vai lauku ciematu iedzīvotāji palika bez dzeramā ūdens! Kāpēc? Tāpēc, ka visi dzeramā ūdens rokas „pumpji” (kuri savulaik bija vai uz katra ielas stūra) kā „pagātnes paliekas” veiksmīgi likvidēti…
Piektais piemērs – tīri teorētiski iedomāsimies, ka valsts „elite” sadomājusi neizpildīt kārtējo no “augšas” doto iznīcināšanas uzdevumu. Kas notiks rezultātā? Valsts iedzīvotāji paliks bez pārtikas, apģērba un citām pirmās nepieciešamības precēm, jo paši vairs neražojam faktiski neko. Valsts izdzīvošana un iedzīvotāju eksistence savlaicīgi tika „pārslēgta” uz importa piegādēm. Kam tas bija izdevīgi? Domājiet paši! Bet pārtraukt šīs importa piegādes „nepaklausīgajiem” ir vienkāršāk par vienkāršu…
Šādu piemēru, kad daudz kas turas “uz puņķiem”, katrs var sameklēt simtiem… Un tas ir tikai šodien, kad viss ar un ap mums notiekošais skaitās „normāli”!
Pamatojoties uz augstāk minēto padomāsim, kas ar mums var notikt patiesi ekstremālākos apstākļos.
Tikai nevajag naivi cerēt uz t.s. “elites” palīdzību - viņi jau būs pametuši šo “grimstošo kuģi”, jo savlaicīgi jau sagādājuši sev patvēruma vietas „siltajās zemēs”...
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
