Iesaki rakstu: 
Uz pirmās instances tiesas par izspiešanu ar septiņarpus gadu cietumsodu notiesātā Raimonda Štālberga atlikušo mantu jau sāk izkārtoties rinda, - kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas šā gada 25. februāra lēmums, Latvijas valstij viņš parādā palicis gandrīz 76 tūkstošus latu.
Kā zināms, Štālbergs, kurš iesaistīts virknē skandalozu krimināllietu un, pēc visa spriežot, bijis cieši saistīts arī ar atsevišķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, pagājušā gada novembrī tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 183.panta 1.daļas, 200.panta 3.daļas, 274.panta 1.daļas un 275.panta 1.daļas - par izspiešanu, par neizpaužamu ziņu neatļautu iegūšanu vai izpaušanu, par dokumenta, zīmoga vai spiedoga nolaupīšanu un iznīcināšanu, kā arī par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.
Štālbergs tika apsūdzēts par 7,7 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) izspiešanu no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres Ināras Vilkastes, par draudēšanu ar vardarbību, apkaunojošu ziņu izplatīšanu un līguma nolaupīšanu SEB bankai. Ar tiesas spriedumu, kas jau ir ticis pārsūdzēts, Štālbergam tika piespriests reāls cietumsods uz septiņarpus gadiem, kā arī tika nospriests no Štālberga par labu Vilkastei piedzīt aptuveni 1,098 miljonus latu.
Piedziņa vēl nav notikusi, jo spriedums ir pārsūdzēts, taču pa to laiku izrādījies, ka Štālbergs paspējis palikt parādā ievērojamas summas arī valstij - tiesu izpildītājs vērsies tiesā ar prasību piedzīt no Štālberga par labu valstij gandrīz 76 tūkstošus latu sakarā ar nokavētu nodokļu maksājumu. Turklāt interesanti, ka lēmumu par nodokļu piedziņu Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis jau pirms četrarpus gadiem - 2008. gada oktobrī.
Tiesa, izvērtējot visus apstākļus, gan ir izlēmusi vismaz pagaidām aizliegt arī šo piedziņu. Pietiek nav zināms, kādas vēl personas pretendē uz bijušā Vilkastes māklera īpašumiem un atlikušo mantu, taču jau tagad skaidrs, ka iepriekšējo gadu ciešie kontakti ar tiesībsargāšanas iestāžu un pirmām kārtām KNAB pārstāvjiem viņu nav varējuši glābt no pašreizējām nepatikšanām.
Kā jau informēts, Štālbergs savulaik nosūtījis Vaškevičam veselu virkni īsziņu: dažas no tām nav raksturojamas citādi kā jokainas, savukārt citās Štālbergs piedraudējis kā ar „nenotveramo atriebēju” parādīšanos, tā ar „ofec.struktūru” iesaistīšanos viņa problēmu risināšanā.
Dažās īsziņās, kuru saturu fiksējusi kriminālpolicija, Štālberga rakstītais varētu norādīt arī uz viņa saistību ar tiesībsargāšanas struktūru pārstāvjiem, par ko versijas izteiktas jau iepriekš. „Tikai pēc manis parādīsies ne tikai ofec. struktūras, bet arī baskāji, nenotveramie atriebēji,” Štālbergs rakstījis vienā īsziņā.
Savukārt citā, īpaši saraustītā īsziņā Štālbergs Vaškevičam, šķiet, sūdzējies: „Cau, te es, mani izseko, domāju, ka menti, tīri, akurāti, micubisi pelēkā krāsā nochikoju manu māju posi.. Dod zinju. Ir dokumenti, ka naudas, grozīshana, koridors, putekl..I un pedofilija, jumtoshana pierādāma.”
Tajā pašā īsziņā Štālbergs pat, šķiet, lūdzis Vaškeviča palīdzību: „Esmu struktoru ielas tuvuma. Sameklē mani, esi-generāls JAU LIDZ GALAM. MANI NOVOLI, DOKUMENTI-SEIFU GLABATUVE. TADA MAN IR VIENA. LAI DIEVS STĀV PATIESĪBAI PAR TEMGIDU KLAT. VECI ES NEBĪSTOS MIRT. TA IR MANA VAJIBA.-NIKTO KROME NAS!!!!”
Par Štālberga tuvību atsevišķiem KNAB vadības pārstāvjiem ir liecinājuši arī viņa iesniegumi pēc tam, kad viņš 2006. gada rudenī tika aizturēts aizdomās par naudas izspiešanu no Vilkastes. „1. Sakarā ar manu aizturēšanu lūdzu jūs darīt par šo faktu LR KNAB birojā,” bija lūgts Štālberga iesniegumā Valsts policijas priekšniekam. „Lūdzu par aizturēšanu paziņot KNAB nodaļā,” – šāds lūgums savukārt bija izteikts otrā.
Kā Pietiek jau informējis, Štālberga telefona sarunas ilgāku laiku oficiāli noklausītas, taču šie ieraksti, kuros varētu būt fiksētas arī viņa sarunas ar KNAB pārstāvjiem, ir tikuši oficiāli iznīcināti. Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniece, kas pirms trim gadiem pieņēmusi lēmumu par ierakstu iznīcināšanu, tagad pati strādā KNAB.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
