Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti Konkurences padomes un Finanšu ministrijas būtiskām iebildēm pirmdienas rītā Ministru kabineta komitejā (MKK) plāno virzīt apstiprināšanai valdībā noteikumus, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas "sakārtošana", radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, notiek jau kopš pērnā gada nogales un saistīta ar Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi Saeimas kancelejas foto) vadītās Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto interesēm.

Konkurences padome savā negatīvajā atzinumā pauž aizdomas, ka "noteikumu projekts ir izstrādāts kādam konkrētam pretendentam" un aicina "deleģēšanu neveikt šādā slēptā veidā, bet atklātas diskusijas veidā, tajā skaitā pamatojot šādas izvēles lietderību un pamatotību pretstatā iespējamajām alternatīvām". Noteikumi izvirza virkni ar specifisku pieredzi saistītu kritēriju, kurus Konkurences padome izvērtējusi kā "nesamērīgus".

To, ka "valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams", savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai šajā saistībā 20. janvārī norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērzņš, atmetot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Skatot šos likuma grozījumus Vienotības deputāta Ainara Latkovska vadītajā Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā, tika ielobēta norma par elektronisko robežšķērsošanu un iespēju tās administrēšanu deleģēt privātpersonai. Noraidot aizdomas par politisko lobiju vīra biznesa interesēs, Āboltiņa likuma otrreizējās caurskatīšanas laikā uzstājās ar emocionālu runu no Saeimas tribīnes.

Finanšu ministrija (FM) atkārtoti kritizē, ka noteikumos "nav paredzēti ieņēmumi valsts budžetā, bet gan tikai privātpersonām" par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Lai gan noteikumu projekta anotācijā uzsvērts, ka privātpersona, ar kuru tiks slēgts deleģēšanas līgums, neprasīs līdzekļus no valsts, pakalpojumu ieviešot par saviem līdzekļiem, nekur nav minēti aprēķini, cik tas faktiski izmaksās un līdz ar to - kāda būs iespējamā peļņas daļa. Pretēji iepriekš uzsvērtajam, ka valsts no šī pakalpojuma neko nepelnīs, bet arī tajā neieguldīs, tagad FM pozīcijā parādījušās prognozes par iespējamiem zaudējumiem. FM aicinājusi valdības protokollēmuma projektā ierakstīt "Satiksmes ministrijai zaudējumu atlīdzību, ja tādi ir radušies, nodrošināt no ministrijai piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem, nepieprasot šim mērķim papildus valsts budžeta finansējumu".

Jau septembra sākumā notika neveiksmīgs mēģinājums šos noteikumus "izdzīt" caur valdību, bet to nobremzēja iebildes no Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas (IeM). Pauze tika skaidrota arī ar vēlmi nogaidīt, lai atkārtota publiska kritika neizskanētu pirms Vienotības kongresa 1. decembrī, kad Āboltiņa tika pārvēlēta partijas priekšsēdētājas amatā.

Uz pirmdienas MKK sēdi iesniegtajā dokumentu paketē nav atrodams deleģēšanas līgums, uz kuru atsaucas noteikumu projekts, līdz ar to nav iespējams izvērtēt, kāda būs vienošanās starp atbildīgo Satiksmes ministriju (SM) un privātpersonu, kurai zaļo gaismu iecerējusi dot valdība. Saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju no autopārvadātāja plānots par elektronisko reģistrēšanos robežšķērsošanai iekasēt līdz 15 eiro (10,55 latiem). Tomēr noteikumi neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Noteikumu ietekmes novērtējumā iepretim ieņēmumiem valsts budžetā ievilkts “0”, lai gan IeM iepriekš bija aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro (ieņēmumu prognoze jāreizina vismaz ar divi, jo sākotnēji pakalpojumu plānots ieviest Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktos).

Avoti starp Latvijas autopārvadātājiem, kuri nevēlējās runāt oficiāli, lai neapdraudētu savu biznesu, Pietiek norāda uz ierasto shēmu, kāda tiek praktizēta Latvijas Auto: uzskrūvēt izmaksas tā, lai ienākumi budžetā nosedz izdevumus un finanšu pārskatos neparādās peļņa. Piemēram, 2011. gadā Latvijas auto ieņēmumi saskaņā ar Lursoft pieejamo oficiālo finanšu pārskatu bija 3,1 miljons latu, bet izdevumi – 3 miljoni, līdz ar ko peļņa norādīta tikai 110 419 lati. Lai gan asociācijas mājaslapā norādīti tikai 16 darbinieki, algās Latvijas Auto gada laikā izmaksājis 284 tūkstošus latu.

Aizkulisēs jau ilgstoši lobētā ideja par auto rindu administrēšanas komercializēšanu pierobežā par publisku kļuva pērnā gada pašās beigās. Tikai pēdējā brīdī likumā tika ielobētas norādes uz Latvijas Auto kā šī pakalpojuma sniedzēju. 2011. gada 8. decembrī, Saeimai otrajā lasījumā skatot grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, tika iebalsots iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Reformu partija) virzītais priekšlikums, ka robežas šķērsošanai autopārvadātāji savlaicīgi var reģistrēties elektroniski, ārējās sauszemes robežas rindu administrē SM, bet "šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai", neminot konkrētu personu vai kritērijus, pēc kuriem to varētu izraudzīties.

Tad debatēs pirms balsojuma pērnā gada 8. decembrī Saeimas tribīnē kāpa SM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, aicinot atbalstīt šo normu un atklāti norādīja uz Āboltiņas vīra pārstāvēto Latvijas Auto kā šīs jaunās sistēmas ieviesēju. "Asociācija Latvijas Auto ir norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana. Satiksmes ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva un beidzot jāatrisina šī „cīņa ar vējdzirnavām"," no Saeimas tribīnes paziņoja Olšteins.

Jau uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā 12. janvārī tajā bija ielobēta jauna redakcija, kas skaidri noteica, ka rindu administrēšana būs Latvijas Auto ziņā. Šo satiksmes ministra Aivja Roņa (saskaņā ar koalīcijas līgumu par viņa darbību politisko atbildību nes Vienotība un "olšteinieši") iesniegto priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā aizstāvēja Olšteins. Norma noteica vairs ne piļāvuma formā, ka SM "var deleģēt privātpersonai" rindu administrēšanu, bet, ka "ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU".

Šādam kritērijam atbilst tikai Āboltiņa vadītā Latvijas Auto, jo IRU no katras valsts var tikt pārstāvēta tikai viena organizācija. Saeimas kuluāros jau tobrīd bija sākusies kurnēšana par Āboltiņas vīra biznesa lobēšanu un komisija nedaudz mīkstināja šo priekšlikumu, likuma gala redakcijā paturot SM tiesības izvēlēties, vai deleģēt šo uzdevumu. Tomēr tika atstāts konkurenci ierobežojošais, Latvijas Auto izdevīgais nosacījums, ka pretendentam jābūt pārstāvētam IRU. Pēc dažām nedēļām, 1. februārī Olšteina dzīvesbiedre Laura Ošleja tika pieņemta darbā Āboltiņas birojā par Saeimas priekšsēdētājas juridiski politisko padomnieci ar mēnešalgu 1347 lati pirms nodokļu nomaksas.

Pēc tam, kad Valsts prezidents šos likuma grozījumus "atmeta" otrreizējai caurlūkošanai, Saeima 16. februārī pieņēma tos nedaudz mīkstākā variantā, izsītrojot Latvijas Auto klaji lobējošo normu un paturot formulējumu, ka "ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai". Jau tobrīd Saeimas kuluāros bija dzirdams, ka jautājuma "sakārtošana" tiks pārnesta no Saeimas uz valdību un pakalpojums tik un tā nonāks Latvijas Auto pārziņā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...