Uzbrukumi Latvijas radio strādājošiem Krievijas pilsoņiem, kuriem riebjas doma par Latvijas pilsonību, ir nepieņemami!
Latvijas radio03.12.2024.
Komentāri (79)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļas laikā vērojami apzināti un masveidīgi uzbrukumi Latvijas Radio, diskreditējot mazākumtautību valodās raidošās programmas Latvijas Radio 4 žurnālistus (LR4) un apšaubot kolēģu veidotā satura atbilstību sabiedriskā medija redakcionālajiem standartiem.
Ažiotāža uzsākta pēc LR4 raidījuma “Atklātā saruna” cikla “Neizrunājām”, kas veltīts 30. gadskārtai pēc Pilsonības likuma pieņemšanas. Tas bija viens no atjaunotās valsts tiesiskuma stūrakmeņiem, kas gadu gaitā radījis daudz gaidu, domstarpību un pretrunīgu integrācijas procesu vērtējumu.
Cikla mērķis bija spert soli sabiedrības saliedēšanas virzienā un ar profesionāliem ekspertiem, īpaši tiem, kuri bija lēmumu pieņēmēji deviņdesmitajos gados, diskutēt par tematiem un jautājumiem, kas arī pēc 30 gadiem rada domstarpības latviešu un mazākumtautību pārstāvju vidū. Raidījumā viesojušies bijušais valsts prezidents Egils Levits, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte u.c.
Sašutuma vētru izsauca YouTube video un ieraksti sociālajos medijos, kuros sociālo mediju lietotājs Ņikita Klementjevs pauž “Latviešu valoda – nav valoda! Par to mums stāsta Latvijas radio žurnāliste Kņazeva”.
Manipulējot ar fragmenta izgriezumu no raidījuma, autors centies to pasniegt kā žurnālistes viedokli, kaut patiesībā tika nolasīts raidījuma klausītāja iesūtīts jautājums un kopā ar raidījuma viesiem meklētas atbildes – ko jēgpilni darīt ar šādiem viedokļiem, kuri joprojām sabiedrībā pastāv.
Latvijas Radio ieskatā šie uzbrukumi atklāj apzinātus un mērķtiecīgus centienus ietekmēt LR4 un Latvijas Radio kopumā spēju veidot vispusīgu un sabiedrībai svarīgu saturu, jo ietekmē ne tik daudz pašu mediju, bet, un kas ir daudz satraucošāk, raidījumu veidošanas iespējas, pieaicinot ētera viesus. Tās ir darbības, kas šķeļ Latvijas sabiedrību un mazina tās uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.
Latvijas Radio darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz satura veidošanu mazākumtautību valodās, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegto LR4 apraides atļauju un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprināto Sabiedriskā pasūtījuma plānu kārtējam gadam. Tā arī ir daudzu Eiropas valstu sabiedrisko mediju prakse: veidot saturu mazākumtautību valodās, lai – kā tas ir formulēts arī mūsu likumā, veicinātu visu iedzīvotāju piederību valstij un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Ikviena Latvijas Radio kanāla satura veidošanu nosaka Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un LR Rīcības un ētikas kodekss, kā arī daudzi citi ārējie un iekšējie normatīvie akti, kas ir saistoši visiem satura veidotājiem.
Viss Latvijas Radio, tostarp LR 4, veidotais saturs regulāri tiek vērtēts. LR4 saturs, t.sk. tematiskais cikls “Neizrunājām” raidījuma “Atklātā saruna ” ietvaros, kas veltīts 30. gadadienai kopš Saeima pieņēmusi “Pilsonības likumu”, atbilst sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām un nesatur tendenciozu vai nomelnojošu informāciju par latviešu valodu, kas ir vienīgā valsts valoda Latvijā.
Latvijas Radio uzsver, ka uzbrukumi, kas balstīti piederībā konkrētai tautībai vai valstspiederībai, ir nepieņemami. Ne nacionālā piederība, ne pilsonība nav pašsaprotams lojalitātes garants un apliecinājums ne Latvijas Radio vērtībām, ne Latvijas valstij. Informācija par pilsonību pati par sevi nenoved pie objektīviem secinājumiem.
Latvijas Radio ir apstiprināta un tiek īstenota Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstoša personāla politika. Latvijas Radio atbildīgi un sistemātiski nodrošina risku analīzi un pārvaldību, t.sk. sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām, kad tas ir nepieciešams. Latvijas Radio rīcībā šobrīd nav informācijas, kas liktu pārskatīt sadarbību ar kādu no mūsu žurnālistiem.
Latvijas Radio aicina uz cieņpilnu diskusiju sabiedriskajā telpā, iedziļinoties saturā, nevis sekojot tendencioziem klikšķu virsrakstiem.
Attēlā - Latvijas radio galvenā redaktore, Sarmītes Ēlertes skolniece Anita Brauna
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
