Uzbrukums jaunietim ar Ukrainas karogu: saistībā ar maigo „sodu” izlien Stukāna „ausis”
Egons Rusanovs, advokāts04.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Notika tas, kas bija sagaidāms. Citādi nemaz nevarēja būt. Un es to lieliski apzinājos. Tomēr ne mirkli nenožēloju, ka iesaistījos šajā cīņā, iespējams, ar vēja dzirnavām.
Šodien uzzināju, ka persona, kas apsūdzēta par uzbrukumu zēnam ar Ukrainas karogu, un viņa dzīvesbiedre (bijusī policijas darbiniece) vēlas, lai mani atstādina gan no šīs lietas, gan arī no jebkāda veida advokātu pakalpojumu sniegšanas, ievērojot manus “pārkāpumus” un “izrādīto neprofesionalitāti”. Saskaitīju 6 Krimināllikuma pantus savās darbībās, ko abi bija saskatījuši.
Izbrīna kas cits.
Netieku gudrs, vai tā ir taisnība vai blefs. Proti, no kurienes šiem ļaudīm ir tāda informētības pakāpe, ka lēmums par visiem zināmo sodu ar prokurora priekšrakstu esot ticis telefoniski saskaņots ar pašu ģenerālprokuroru J. Stukānu. Ja tā, tad daudz kas paliek skaidrs. Atklāts paliek vienīgi jautājums, vai prokurore zvanīja ģenerālprokuroram vai otrādi.
Neizbrīna vienīgi jauna versija, ka, lūk, “uzbrukums bija krieviski runājošam jaunietim, kam ap pleciem, līdzīgi kā pludmales dvielis, bija uzmests Ukrainas valsts karogs”. Metamorfozes.
Neizbrīna, ka tieši es esot vainīgs, ka civilsieva esot atbrīvota no darba. Ne tāpēc, ka viņas rīcība bija, mazākais, “dīvaina”. Nebūtu es, viss taču būtu pa vecam. Viss būtu kārtībā. Jocīga loģika. Tikpat jocīgi, ka joprojām nav sekojusi atvainošanās cietušajam.
Nu ko, izaicinājums pieņemts.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
