Iesaki rakstu: 
Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.
"Biedrība “Latgolys Saeima” un zīmīga daļa latgaliešu sabiedrības izjūt bažas par veidu, kādā pašlaik tiek plānota pieminekļa izveide, un aicina korekti sakārtot pieminekļa valodas jautājumu, izvēloties LATGALIEŠU valodu par pieminekļa pamatvalodu.
Jebkuram pilsētas simbolam ir iespējams ielikt ļoti plašu nozīmju spektru - sākot no personiski individuālā, turpinot ar pilsētas un novada raksturzīmēm, ejot kopnacionālā, Eiropas un vispārcilvēciskā virzienā.
Jums, Bartaševiča kungs, ir privilēģija un atbildība noteikt to, kāds būs Latgales kongresa simtgades piemineklis. Līdz šim mēs uzskatījām, ka Jūs esat “Latgales sirds” mērs un iestājaties par Latgales vērtībām, tajā skaitā latgaliešu valodu. Ceram, ka šis pārpratums ar mēģinājumu “izmest” latgaliešu valodu no pieminekļa tiks atrisināts, veidojot pieminekļa uzrakstu latgaliski, un Latgales sabiedrībai nebūs iemeslu apšaubīt Jūsu lojalitāti Latgales reģionam.
Ne Jums, ne latgaliešiem nevienam nekas nav jāpierāda - Latgales lietai tik zīmīgajā piemineklī jābūt latgaliešu valodai. Situācijā, kad Jūs Latgales un latgaliešu valodas vietā dotu priekšroku Rīgas dienaskārtībai, sabiedrībai būtu pamatotas tiesības apšaubīt Jūsu vadību, jautājot - cik vēl tālāk Jūs esat gatavs iet, pārdodot Latgales un latgaliešu intereses.
Asara kungs, ar šo vēlreiz vēršam Jūsu uzmanību uz piemiņas objektu - Latgales kongresu. Kongresa rezolūcijā pieņemtā prasība saglabāt latgaliešu pašnoteikšanās tiesības uz (LATGALIEŠU) valodu bija rezultāts kongresa mērenākās puses prasībām. Jūsu piedāvātais variants ar uzrakstu lejaslatviešu tradīcijā ir drūms apliecinājums kongresa radikālākā spārna brīdinājumiem par to, ka nepārdomāta, bez pietiekamām juridiskām garantijām realizēta asociācija ar blakusnovadu tautiešiem novedīs pie latgaliešu valodas izzušanas un tautsaimniecības sabrukuma. Ideju par kongresa piemiņas zīmes uzrakstu nevis latgaliešu, bet gan latviešu valodā kongresa locekļi noteikti uztvertu kā ņirgāšanos un personīgu apvainojumu. Patiesi ticam, ka Jūs spēsiet izveidot piemiņas zīmi, nepiesmejot piemiņu.
Ļ. cien. ministres k-dze! Simtgades svinību kontekstā Jūs vairākkārt esat uzsvērusi latgaliešu valodas nozīmi un svarīgumu Latgales raksturlīnijās. Situācijā, kad pārprastā lojalitātes demonstrējuma, nepietiekamas sabiedrības iesaistes vai citu kuriozu iemeslu dēļ latgaliešu valoda var tikt izstumta no Latgalei būtiska piemiņas objekta, lūdzam Jūsu iesaisti un atbalstu latgaliešu valodai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Neļausim svētkus aptumšot iespējamiem sabiedrības protestiem pret Kongresa piemiņas piesmiešanu.
Biedrība “Latgolys Saeima” kā vienu no iespējamiem variantiem pieminekļa pamatuzrakstam iesaka Latgales kongresa rezolūcijas sākuma frāzi: „Mes, Latgolys latvīši…”
Jebkuram citam variantam ir principiāls priekšnoteikums - uzrakstam jābūt latgaliešu valodā.
Bartaševiča kungs, lūdzu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā informēt Biedrību par veidu, kādā jautājums par pieminekļa valodu ir atrisināms, neignorējot latgaliešu intereses un vēsturisko objektivitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
