Uzmanību! Daniēls kautrīgi atgriežas darba tirgū! Vai kļūs par ministru Nikaragvā vai parastu "neizpilddirektoru"?
Pietiek lasītājs25.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pasaules labākajos personālatlases birojos sākas baiss kautiņš. Kurš tiks headhantot Danielu un nopelnīt baigo procentu. Latvijas labākais, auglīgākais un visādā citādā ziņā izmanīgākais ministrs (pat pēc Slaktera izcilības mērauklas) ir atkal #OpenToWork.
Darba tirgū Daniels noteikti var lepoties ar savu pieredzi un izmanību: veiksmīgi apgūts Latvijas ārkārtas situāciju budžets; iepirktas miljonvērtas nevajadzīgas vakcīnas; nostiprinātas draudzīgas attiecības ar Nikaragvu, kurai ziedotas tās pašas neizlietotās miljoniem vērtās vakcīnas; sapirktas dārgas gultas; čomaku IT un PR firmas uzbūstotas ar nesaprotamiem iepirkumiem un analfabētisku izpildījumu.
Daniels pierādījis augstāko pilotāžu valsts amatpersonu līgā, manevrējot ar finansēm un iepirkumiem tā, lai par to nekas nebūtu. Tik, cik izlidot no amata un netikt Saeimā, bet štrunts par to. Viņķeli Daniels ir apsteidzis un pierādījis, ka Latvijā sodīts tiek tas, kurš nemāk zagt!
Daniels ir kandidāts, par kuru vērts pacīnīties. Tiek gatavots bonusu vēlmju saraksts. Tiek vētītas iespējas ļaut darboties no mums mīļās Latvijas vai kādas attālas zemes, bet tā, lai Daniela ārkārtīgi erudītais padoms dotu papildu vērtību (lasi – sev), palīdzētu augt (lasi – uzpūsti paplašināties kā vakcinācijas biroja gadījumā) organizācijām un biznesiem vai transformēties.
Transformēties Daniels prot. Tā ir viena no viņa prasmēm, kura rindojas pašā saraksta augšpusē. Viņš kā klavierspēlētājs (ar nu jau politikā nogurušiem pirkstiem) spēj būt ekonomikas ministrs, veselības ministrs, deputāts, konsultants, sirdsāķītis. Viņa personības stiprā puses - pielāgotiesspēja, gluži kā hameleonam. Ja vajag, kaprīzi prasa naudu, ja vajag, paklusē, ja vajag, ir arī non-executive (kā minēts sevis izlikšanas postā darba tirgū), ja vajag, tēlos, ka saprot šo to no veselības politikas.
Man kā cilvēciņam, kam ar angleni ir vēl sliktāk par Slakteri un politdakteri Danielu, non-executive, šķiet, gribas tulkot kā “neizpildīgs” vai arī pavisam burtiski - “neizpilddirektors". Gūglē arī atrodu skaidrojumu angliskajam vārdam – “neizpilddirektors” uzņēmumā vai organizācijā sniedz konsultācijas, bet nav atbildīgs par lēmumu pieņemšanu vai lēmumu izpildes nodrošināšanu.
Gribētos palīdzēt Danielam atrast īsto un piemēroto darbiņu neizpilddirektora amatā, jo tieši tas Danielam ir pa spēkam. Ar veiksmīgi īstenotu “neizpildīgumu” Deniels ieies Latvijas veselības politikas vēsturē - pret Latvijas tautas veselību, mediķu algām un pret pašiem ierēdņiem, kas, lai apmierinātu Daniēla un viņa galma kaprīzes, plēsa matus, juka prātā un pieteicās pašizsludinātās psihiskās veselības kampaņas konsultācijām.
Lai izdodas, Daniēl! Nebēdā par kritiku un neveiksmi vēlēšanās. Varbūt tomēr tavas spējas vairāk novērtēs kaut kur citā kontinentā, kādā tālā eksotiskā valstī, kur vēl daudz transformācijas iespēju. Piemēram, Nikaragvā, kur vēl jāpaspēj ieviest infrastruktūru Latvijas veco vakcīnu izlietošanai.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
