Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Linda. Vēlos dalīties savās pārdomās, kas radušās, darbojoties privātajā sektorā, vadot vidēji mazu uzņēmumu. Kāds noteikti pavīpsnās, sakot - veltīgi tērē savu laiku un nervus, kāds teiks, ka esmu stulba, jo nesaprotu, ar ko riskēju, nu, un būs noteikti arī citi viedokļi, taču man gribētos ticēt, ka būs arī tādi, kas sapratīs, par ko ir šis stāsts.

Esmu ilgi vērojusi, pārdomājusi, arī izdarījusi secinājumus, no kuriem viens ir, ka nevēlos sev "uzaudzēt tik biezu ādu", lai nospļautos un pateiktu, ka man vienalga. Vēl ne.

Ir daudz, ko teikt par nejēdzībām, kas notiek mūsu valstī, tiek kultivētas un uzskatītas par normu no ierēdniecības puses, runājot gan par sīkām ikdienišķām lietām, gan arī lielākām globālām. Šoreiz par uzņēmējdarbības vidi. Nerakstīšu abstrakti, bet izmantošu salīdzināšanas metodi.

Salīdzināt valsts un uzņēmēja attiecības 2 kaimiņvalstīs - Latvijā un Igaunijā, man ir diezgan vienkārši, jo abu pilsētu galvaspilsētās esmu atvērusi identiskus uzņēmumus sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kurus šobrīd arī vadu. Tātad, nesalīdzinu kaķus ar suņiem, bet gan "dvīņu" uzņēmumus Latvijā un Igaunijā.

Abi uzņēmumi veidoti "no nulles", sākot ar uzņēmuma dibināšanu. Latvijas uzņēmumā pašlaik nodarbināti 24 cilvēki, Igaunijas uzņēmumā pašlaik strādā 16 darbinieki.

Tātad - būtiskākā atšķirība ir valsts attieksmē pret uzņēmēju.

Latvijā bāzes sajūta, no kuras izriet visas pārējās, ir  - ja es nodarbojos ar uzņēmējdarbību, es pilnīgi noteikti apzogu valsti, nemaksāju nodokļus un daru vēl veselu virkni lietu, kas neatbilst normatīvajiem un dažādiem citādiem aktiem, kuri ļoti bieži ir novecojuši vai arī kurus ir uzrakstījuši cilvēki, kuriem nav sapratnes par konkrēto industriju vai ir vāja nojausma par to.

Tātad pašos pamatos es jau esmu vainīga ierēdņu acīs. Nesakiet, ka tā nav. Veiciet aptauju, un iegūtie dati varētu pārsteigt valsts institūcijas, bet ne uzņēmējus.

Igaunijas bāzes sajūta - pēc murgiem, ar kuriem saskaros Latvijā, un uz kuriem man ir jāreaģē gribot negribot - es atgriežos šeit, Igaunijā, kā sanatorijā, un valsts ir priecīga, ka es kā ārzemniece viņu valstī nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Domāju, ka vietējiem uzņēmējiem šī sajūta varētu būt vēl komfortablāka.

Kad sāku darboties Igaunijā, vietējie uzņēmēji, grāmatveži, juristi, atbildīgo institūciju darbinieki skatījās uz mani kā uz citplanētieti, jo es tiešām nevarēju noticēt tam, cik lietas notiek vienkārši, ātri un bez liekiem sarežģījumiem, arī problēmas vai pārpratumus, kas radušies, iespējams atrisināt konstruktīvi.

Minēšu konkrētus piemērus, lai būtu saprotamāk.

Gribi reģistrēt uzņēmumu?

Lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, nepieciešamas aptuveni 30 minūtes. Ja esat ārzemnieks - maksimums 3 stundas. Lai gan oficiāli ir noteikts, ka uzņēmuma reģistrācijas numuru piešķir 5 dienu laikā, praksē tas notiek 1 (vienas) dienas laikā, jo šeit ierēdņi ir ieinteresēti, lai uzņēmēji strādātu. 

Latvijā šis process ir laikietilpīgs un ļoti birokrātiski absurds. Tie, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus, zina, par ko es domāju, par pēdiņām nosaukumos un lielo burtu nevietā, ieskaitot.

„Morzes ābece” vai kā pašam sev palīdzēt?

Latvijā vairākkārtīgi lūdzām dažādu institūciju pārstāvjus restorāna tapšanas laikā sniegt konsultācijas, lai pēc iespējas visu izdarītu atbilstoši spēkā esošajām prasībām. Atteikumi, sakot: atveriet, mēs pēc tam aiziesim un paskatīsimies, pārbaudīsim, vai esat pareizi iztulkojuši to, kas rakstīts n-tajos noteikumos, prasībās un visādos citādos dokumentos.

Ko dara uzņēmējs? Tie, kuriem mazāk naudas, paši mēģina izburties cauri "morzes ābecei", kuriem vairāk - algo konsultantus.

Gala iznākums būs diezgan līdzīgs. Vienmēr atradīs, par ko piekasīties (ar lielāku vai mazāku pamatojumu), būs jāuzklausa dažādas kritiskas piezīmes (ar katru nākamo pārbaudi jau zini, ka labāk "turēt muti", piekrītoši māt ar galvu, radot ierēdnim sajūtu, ka viņš 200% zina labāk). Diskutēt ir aizliegts, jo no tā visticamāk būs atkarīgs, vai jūs tikai pabrīdinās, ka slikti ievērojat kādu no noteikumiem, vai uzliks reālu naudas sodu.

Ir institūcijas, kas netiešā veidā pārbaužu laikā piedāvā izmantot "ārpakalpojumus", tā sacīt, mēs pārzinām visu "morzes ābeci" no sākuma līdz galam un nekādām problēmām nākotnē rasties nevajadzētu.

Pastāv nenormāls birokrātijas slogs, uz ko parazitē ierēdņi, kuriem pašiem vai pastarpināti ir uzņēmumi, kas nodrošina vajadzīgās jomas sakārtošanu par naudu.

Vai tas ir normāli?

Igaunijā, jau zinot, kā bija Latvijā, domāju - nu tik būs... Nezinu, pagājis gads, varbūt vēl nav sācies? Bet varbūt arī nav, kam sākties, jo sistēma darbojas citādāk?

Manas bažas šeit, ne savā valstī, bija krietni lielākas, taču rezultāts negaidīts. Bija un ir iespējams sazināties ar atbildīgajām institūcijām un konsultēties pa telefonu, elektroniski vai tikties klātienē un noskaidrot atbildes uz esošajiem jautājumiem, un darboties mierīgi.

Laipni lūdzam!

Pēdējā pusgada laikā Latvijas uzņēmumā pabijuši pilnīgi visi kontroles dienesti - un ierodas ar apbrīnojamu precizitāti, katram dienestam savs intervāls apciemojumiem.

Mēs jau jokojam, ka vienīgie, kas vēl nav bijuši, ir Dzīvnieku aizsardzības biedrība. Nu laikam tādēļ, ka biedrība :)

Igaunijā - ne čiku, ne grabu. Neviens.

Merry Christmas vai Valsts valodas dienests

Esmu latviete, esmu lepna par to, jo mūsu nav daudz. Jā, piekrītu, ka latviešu valodai ir jādominē komunikācijā, taču, atvainojiet, manuprāt, visam ir savas robežas.

Mūsu uzņēmumā ieradās valodas inspektors, tika sastādīts protokols, izteikts brīdinājums un uzlikts par pienākumu novākt sekojošus uzrakstus:

- uz durvīm PUSH un PULL

- uz logiem MERRY CHRISTMAS!

Bonusā - jāuzklausa komentārs, ka konkrētā persona katru dienu staigā pa šo ielu un visu redz, kas notiek. Nu pilnīgi kā bērnībā, kad tētis vai mamma aizrādot, pakrata pirkstu - nu, nu, nu... - nedari blēņas, es tāpat visu uzzināšu.

Uzraksti PUSH un PULL nepamanīti bija noturējušies 3 gadus, līdz beidzot tos atrada.:(

Saviem ārzemju draugiem un kolēģiem vienmēr esmu stāstījusi, cik forši, ka esam mazas tautas pārstāvji, jo zinām nu vēl vismaz vienu, divas, pat trīs svešvalodas. Ar šiem diviem vārdiem un Merry Christmas acīmredzot ir problēmas.

Manuprāt, nevajadzētu absolūti visām normām, kas kādreiz uzrakstītas, pieiet ar tik lielu burta kalpību. Inspektori, zināt, kas ir fleksibilitāte?

Ja es vēlētos pasveicināt Rīgas tūristus, izvietojot restorāna skatlogos uzrakstu "Labdien!" dažādās valodās, nu, kādās 30, pieņemsim, tad tas dizainiski, manuprāt, izskatītos briesmīgi un smieklīgi, jo 51% no skatloga aizņemtu uzraksts "LABDIEN!" un 49% man būtu jāiekļauj visu pārējo valodu sveicieni.

Nu, manuprāt, absurdi.

Igaunijā par vēlējumu skatlogā "MERRY CHRISTMAS!" gan ārzemnieki, gan vietējie restorāna apmeklētāji ļoti priecājās, uzraksti PUSH un PULL stāv vēl joprojām.

Jūs jautāsiet, varbūt igauņiem vienaldzīga sava valoda vai nav Valsts valodas dienests? Nebūt ne.

No šī dienesta Igaunijā saņēmu vēstuli ar aizrādījumu par vienas normas neievērošanu. Sazinoties telefoniski, izskaidroju specifiku, vienojāmies par kompromisu, veicām papildinājumus, nobildējām rezultātu un elektroniski nosūtījām dienestam apstiprinājuma bildi, kas esam izpildījuši to, par ko vienojāmies.

Do You speak English?

Ja jau sāku par valodu, tad nedaudz paturpināšu citā aspektā.

Tā kā nerunāju igauniski, tad visās Igaunijas valsts institūcijās ar mani komunicē angļu vai krievu valodās. Šādu institūciju ir bijis pietiekami, lai pārliecinātos par ierēdņu valodas prasmēm un sajūtu, ka ir pilnīgi normāli komunicēt vēl kādā citā valodā, izņemot igauņu. Nav radies nekādu barjeru, nav bijis nepieciešamības izmantot tulka pakalpojumus komunikācijā.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā ar ierēdniecību komunicēju latviešu valodā. Interesanti būtu uzzināt, kā ir ārzemniekiem.

Esi gatavs? Vienmēr gatavs!

Retoriski jautājumi par komunikācijas veidu. Kāpēc Igaunijā 99% gadījumu komunikācija notiek elektroniski? Ja būs nepieciešama tikšanās, tad tiks nolikts tikšanās laiks, minēts iemesls, norādīts, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot.

Kāpēc Latvijā 99% gadījumu, kad ierēdņi vēlas tikties, kontrolēt, pārbaudīt, viņi ierodas un mums ir jābūt gataviem nekavējoties atbildēt uz jautājumiem, uzrādīt dokumentus, atcelt visas savas iepriekš plānotās darīšanas utt.?

Un šī prakse man vienmēr ir likusies dīvaina. Nu vai tiešām Latvijā uzņēmējus uzskata par tik stulbiem, slinkiem, nevīžīgiem un vēl nezin kādiem, lai "darbotos pēc standartiem" tikai brīžos, kad notiek pārbaudes?

Atbildiet man, lūdzu, kāds valsts sektora pārstāvis, kas būtiski mainītos, ja ierēdņi pieteiktu savas vizītes 3 vai 5 darba dienas iepriekš?

Es jums atbildēšu kā uzņēmēja, kas mainītos man. Es ieplānotu Jūsu vizīti, noteikti personīgi mēģinātu būt klāt un sagatavotu bez steigas dokumentāciju, kuru vēlaties redzēt vai pārbaudīt. Un šādas tikšanās būtu daudz produktīvākas, konstruktīvākas un aizņemtu mazāk laika.

Šobrīd mēs esam nevienlīdzīgās pozīcijās. Ierēdņi zina par to, ka tiekas ar mums, jo viņi taču ierodas, bet mēs to uzzinām tikai tad, kad viņi ir ienāk pa durvīm uz tikšanos, kura mums nav ieplānota.

Nu gluži kā padomju laikos pionieriem, kuriem vienmēr bija jābūt gataviem, tā jābūt arī mums!

Vai tev ir fiskālo čeku krātuve?

Pirmo reizi ar fiskālā čeka neesamības varbūtības teoriju es saskāros, pirms vērām vaļā restorānu Latvijā. Kases sistēmu bijām iegādājušies no Eiropas kompānijas, kas uzstāda speciālas sistēmas restorāniem. Mēs ilgi viņiem nevarējām izskaidrot, kas ir fiskālais čeks. Toreiz vēl ļoti nobrīnījos, kā tad tā? Uzstāda sistēmas dažādās valstīs un nezina neko par fiskālo čeku?

Otro reizi es paliku mēma uz brīdi un pat mēģināju igauņiem paskaidrot, ka viņi kaut ko nesaprot. Izrādās, ka nesapratu es. Igaunijā neeksistē fiskālais čeks.

Man nav jākrāj milzu papīru kalni, lai kaut kādā brīdī Valsts ieņēmumu dienestam pierādītu, ka es neesmu zaglis. Igaunija uzticas tam, cik lielu apgrozījumu uzņēmums uzrāda katru mēnesi. Pietiek ar apgrozījuma uzskaiti vienkāršā formātā.

Latvijā man šāda fiskālo čeku krātuve ir! Nemaz nerunājot par to, ka ir dokumenti, kas jākrāj no 5 līdz pat 10 gadiem! Starp citu, lai būtu, kur novietot visus dokumentus, kas jāuzglabā, šogad noīrējām papildu telpu. Nu, par saviem līdzekļiem, protams!

Mēs un jūs

Parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu. (Nedaudz ironijas - tik lielas celtnes un autoparka Tallinā nav nevienā vietā, pat lidosta ir mazāka.)

Salīdzinājumam. VID 2014.gadā strādāja aptuveni 4100 darbinieki Latvijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā uz 2013.gada 1.martu bija 1545 darbinieki.

Būtu interesanti salīdzināt uzņēmumu skaitu, kas darbojas abās valstīs, ieņemtos nodokļus un citus datus, kas ļautu mums izdarīt secinājumus un salīdzināt abu kaimiņvalstu darbības efektivitāti šajā sektorā.

Igaunijā uzņēmumu apkalpo grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, tāpat arī Latvijā. Bez mūsu uzņēmumiem tiek apkalpoti arī citu sfēru uzņēmumi, līdz ar to kopaina ir reāla.

Šo 20 gadu laikā Igaunijas grāmatveža apkalpotajos uzņēmumos Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji ieradušies 1 (VIENU) reizi. Un, ticiet man, tas nav bijis slinkuma dēļ, sistēma darbojas citādāk.

Visa komunikācija notiek elektroniski, nepieciešamie dokumenti pārbaudēm tiek iesūtīti elektroniski. Notiek sadarbība, nevis nemitīga kontrole, pārvietojoties no viena uzņēmuma uz otru, patērējot milzīgi daudz lieka laika un līdz ar to arī resursus.

Īsumā par to, kāda bija mūsu pēdējā saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienestu Latvijā.

Divi ierēdņi ierodas uzņēmumā, pieprasa uzrādīt veselu virkni dokumentu, tajā skaitā fiskālos čekus, kas tiek salīdzināti ar kontrolpirkumu čekiem, kas sakrāti ilgākā laika periodā.

Tiek fotografēti darba grafiki, jo noteikti taču šeit ir jābūt nodarbinātiem nelegāliem darbiniekiem, vai darbavietā atradīsies kāds, kurš nav grafikā, vai vēl velns viņu zina kas! 

Tiek veiktas darbinieku aptaujas - kādas alga, kā izmaksā, cik garas stundas strādā. Mīļā valsts, Jūs nekad neesat padomājuši, ka ar šādām savām darbībām jūs mani kā uzņēmuma vadītāju degradējat manu darbinieku acīs?

Tātad pēc visas izrādes uzņēmumā, es tieku izsaukta uz VID viņu norādītā laikā. Vai kāds no ierēdņiem kontrolētājiem ir kādreiz padomājis, ka ierēdņiem vajadzētu pielāgoties uzņēmēju iespējām tikties, nevis otrādi.

Lai paņemtu līdzi visus dokumentus, ko pieprasa VID, nepieciešams līdzi ņemt vismaz vienu spēcīgu vīrieti, kurš to visu var aizstiept līdzi norādītājai vietai.

Tikšanās laikā aptuveni stundu tika salīdzinātas uzņēmumā ienākošās pavadzīmes ar darba grafikiem. Vai pavadzīmes ir parakstījusi persona, kas tajā dienā uzrādīta darba grafikā kā nodarbināta uzņēmumā.

(Piebildīšu, ka Igaunijā gan paraksti uz pavadzīmēm, gan darba grafiki tiek uzskatīti par uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem.)

Ja kādu interesē, kā es jutos šo stundu, tad es varu atbildēt vienā vārdā. PAZEMOTA.

Lieki piebilst, ka neko neatrada, jo mēs savā uzņēmumā Latvijā tērējam milzum daudz laika, lai visas šīs absurdās prasības ievērotu.

PAZEMOTA par to, ka man neuzticas, ka urķējas, meklē, atļaujas izteikt komentārus, kurus man pat grūti atkārtot un komentēt.

Jūs droši vien atceraties to sajūtu skolā, kad sēžat klasē, kurā ir kapa klusums, jo neviens nevēlas būt izsaukts tikai dēļ kādas neveiklas kustības. Klases priekšā pie galda sēž neapmierināta skolotāja, pāršķirsta burtnīcas ar tikko izlabotiem kontroldarbiem un izmet pa kādam "viedam" komentāram vai "jociņam". Tur - VIDā - es to sajūtu dabūju atpakaļ. Atmiņas par skolu :)

Par VID šobrīd droši vien varētu rakstīt un rakstīt, runāt un runāt. Protams, bez šiem sīkumiem, ir jau vēl arī LIELIE JAUTĀJUMI.

Nu un kā tad tā var būt, ka tie, kas ir šmaukušies par miljoniem, kur it kā pierādījumi savākti, turpina strādāt... Vai tad to nevar uzskatīt par tirgus kropļošanu?

Vai lielie miljonu parādnieki, kuriem ļauj turpināt darboties, ir vienlīdzīgāki par tiem, kas dara visu iespējamo, lai nomaksātu nodokļus?

Nu un tā, lūk, ir mūsu sistēma. Man līdz galam nesaprotama.

Kāpēc visi grib zināt visu?

Vesela virkne dokumentu, kas mums tiek pieprasīti uzrādīšanai vispār un uzrādīšanai latviešu valodā, Igaunijā tiek uzskatīti par iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie nav jāuzrāda, un nav obligāta prasība tiem būt igauņu valodā.

Tiem ir jābūt darbiniekiem saprotamiem. Respektīvi, var tikt izmantota jebkura valoda, arī japāņu, ja darbinieks saprot.

Ja nesapratīs ierēdnis, viņš uzdos konkrētu jautājumu par interesējošo tēmu un saņems atbildi.

Latvijā mums ir jāiztulko absolūti viss, lai saprastu ierēdnis, receptes un ēdiena gatavošanas gaitu ieskaitot.

Kāpēc pelnīt Latvijā?

Igaunijā nav peļņas nodokļa. Ir 20% nodoklis, ja kompānijas īpašnieki vēlas izņemt dividendes. Ja peļņa paliek uzņēmumā, tiek novirzīta uzņēmuma vajadzībām vai attīstībai, nodoklis nav jāmaksā.

E-...?

E-paraksts ir viennozīmīgi interesanta tēma. Igaunijā viss labi, un viss darbojas visos sektoros. Valsts ir atradusi veidu, kā iedzīvotājiem izmantot rīku, kura izveidē investēti miljoni. Bez e-paraksta Tevis Igaunijā nav.

Kā ir Latvijā? Miljoni ir investēti. Pagaidām čiks vien sanācis. Un tā diemžēl ir noticis ar daudzām lietām.

Šo sarakstu es varētu turpināt vēl un vēl un vēl. Par absurdām lietām, kas notiek nepārtraukti.

Kad beidzot uzņēmēji ar ierēdņiem Latvijā samainīsies lomām? Kad valsts sāks sadarboties ar uzņēmējiem? Kad ierēdņi aptvers, ka dzīvo no nodokļiem, kurus mēs maksājam? Par maz naudas? Mainiet sistēmu, samaziniet ierēdniecību un, lūdzu, ļaujiet strādāt!

Lūdzu, aizdomājieties.

Kad piegriezīsies pavisam, uzņēmīgi cilvēki sev nodarbošanos atradīs arī ārzemēs, ko pierāda kaut vai mans piemērs. Bet ko darīs tie, kuru dēļ viss šis cirks uzņēmis apgriezienus? Vai nebūs tā, ka cirks aizbrauks un klauni paliks?

Diemžēl mūsu ierēdniecība pati ir panākusi situāciju, ka mēs atrodamies nepārtrauktā kara stāvoklī divās pretējās frontēs. To ļoti spilgti raksturoja arī mana pēdējā vizīte VID-ā. Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" Nu, ko gan vairāk piebilst? Tā arī dzīvojam… Tikai cik ilgi Latvijas uzņēmēji izturēs šo ņirgāšanos?

Varbūt valstij ir vērts parēķināt, cik izmaksā neuzticēšanās Latvijas pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Kad darbinieks uzņēmumā ir neapmierināts ar vadības stilu, mikroklimatu, atalgojumu, kad viņš sastopas ar mobingu, emocionālu teroru un tamlīdzīgām lietām, viņš maina darbavietu, un mēdz būt, ka iesūdz darba devēju tiesā. Saprotami. Paskatieties uz valsti kā uzņēmumu un saņemsiet atbildes, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, nevēlas atgriezties, kāpēc uzņēmumu darbības tiek pārnestas uz citām valstīm, kāpēc Rīgā tik daudz automašīnu ar citu valstu numuru zīmēm un vēl, un vēl, un vēl...

Kādā no reizēm, kad devos no Tallinas uz Rīgu, mani uz robežas apturēja Latvijas robežkontrole. Jā, šad un tad tā tur ir, šad un tad aptur automašīnas ar ārvalstu numuriem un, jā, braucu ar auto, kuram ir Igaunijas reģistrācijas zīmes. Pēc dokumentu uzrādīšanas saņēmu jautājumu, kas mani uz mirkli apstulbināja: "Kāpēc braucat ar Igaunijā reģistrētu mašīnu?" Es pat nezinu, vai to drīkst jautāt vai ne, vai tas bija formāli vai nē, taču momentāli galvā iešāvās atbilde: "Tādēļ, ka lētāk." Labi, ka noklusēju šo atbildes daļu, diez vai mani saprastu.

Neviens jau nav perfekts, un, visticamākais, likumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu, dzīve bez tiem droši vien nebūtu tik interesanta un pietrūktu adrenalīna, taču būtu jauki, ja mēs varētu dzīvot un strādāt veselā saprāta robežās. Un es nedomāju, ka tas ir par daudz prasīts.

Es mīlu savu zemi, un man ir žēl noskatīties, kā mēs izpostām to, kas mums vēl ir palicis. Un daudz jau nekā vairs nav. Lūdzu, attopieties, politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē!

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...

21

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

FotoAtbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.
Lasīt visu...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....