Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Linda. Vēlos dalīties savās pārdomās, kas radušās, darbojoties privātajā sektorā, vadot vidēji mazu uzņēmumu. Kāds noteikti pavīpsnās, sakot - veltīgi tērē savu laiku un nervus, kāds teiks, ka esmu stulba, jo nesaprotu, ar ko riskēju, nu, un būs noteikti arī citi viedokļi, taču man gribētos ticēt, ka būs arī tādi, kas sapratīs, par ko ir šis stāsts.

Esmu ilgi vērojusi, pārdomājusi, arī izdarījusi secinājumus, no kuriem viens ir, ka nevēlos sev "uzaudzēt tik biezu ādu", lai nospļautos un pateiktu, ka man vienalga. Vēl ne.

Ir daudz, ko teikt par nejēdzībām, kas notiek mūsu valstī, tiek kultivētas un uzskatītas par normu no ierēdniecības puses, runājot gan par sīkām ikdienišķām lietām, gan arī lielākām globālām. Šoreiz par uzņēmējdarbības vidi. Nerakstīšu abstrakti, bet izmantošu salīdzināšanas metodi.

Salīdzināt valsts un uzņēmēja attiecības 2 kaimiņvalstīs - Latvijā un Igaunijā, man ir diezgan vienkārši, jo abu pilsētu galvaspilsētās esmu atvērusi identiskus uzņēmumus sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kurus šobrīd arī vadu. Tātad, nesalīdzinu kaķus ar suņiem, bet gan "dvīņu" uzņēmumus Latvijā un Igaunijā.

Abi uzņēmumi veidoti "no nulles", sākot ar uzņēmuma dibināšanu. Latvijas uzņēmumā pašlaik nodarbināti 24 cilvēki, Igaunijas uzņēmumā pašlaik strādā 16 darbinieki.

Tātad - būtiskākā atšķirība ir valsts attieksmē pret uzņēmēju.

Latvijā bāzes sajūta, no kuras izriet visas pārējās, ir  - ja es nodarbojos ar uzņēmējdarbību, es pilnīgi noteikti apzogu valsti, nemaksāju nodokļus un daru vēl veselu virkni lietu, kas neatbilst normatīvajiem un dažādiem citādiem aktiem, kuri ļoti bieži ir novecojuši vai arī kurus ir uzrakstījuši cilvēki, kuriem nav sapratnes par konkrēto industriju vai ir vāja nojausma par to.

Tātad pašos pamatos es jau esmu vainīga ierēdņu acīs. Nesakiet, ka tā nav. Veiciet aptauju, un iegūtie dati varētu pārsteigt valsts institūcijas, bet ne uzņēmējus.

Igaunijas bāzes sajūta - pēc murgiem, ar kuriem saskaros Latvijā, un uz kuriem man ir jāreaģē gribot negribot - es atgriežos šeit, Igaunijā, kā sanatorijā, un valsts ir priecīga, ka es kā ārzemniece viņu valstī nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Domāju, ka vietējiem uzņēmējiem šī sajūta varētu būt vēl komfortablāka.

Kad sāku darboties Igaunijā, vietējie uzņēmēji, grāmatveži, juristi, atbildīgo institūciju darbinieki skatījās uz mani kā uz citplanētieti, jo es tiešām nevarēju noticēt tam, cik lietas notiek vienkārši, ātri un bez liekiem sarežģījumiem, arī problēmas vai pārpratumus, kas radušies, iespējams atrisināt konstruktīvi.

Minēšu konkrētus piemērus, lai būtu saprotamāk.

Gribi reģistrēt uzņēmumu?

Lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, nepieciešamas aptuveni 30 minūtes. Ja esat ārzemnieks - maksimums 3 stundas. Lai gan oficiāli ir noteikts, ka uzņēmuma reģistrācijas numuru piešķir 5 dienu laikā, praksē tas notiek 1 (vienas) dienas laikā, jo šeit ierēdņi ir ieinteresēti, lai uzņēmēji strādātu. 

Latvijā šis process ir laikietilpīgs un ļoti birokrātiski absurds. Tie, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus, zina, par ko es domāju, par pēdiņām nosaukumos un lielo burtu nevietā, ieskaitot.

„Morzes ābece” vai kā pašam sev palīdzēt?

Latvijā vairākkārtīgi lūdzām dažādu institūciju pārstāvjus restorāna tapšanas laikā sniegt konsultācijas, lai pēc iespējas visu izdarītu atbilstoši spēkā esošajām prasībām. Atteikumi, sakot: atveriet, mēs pēc tam aiziesim un paskatīsimies, pārbaudīsim, vai esat pareizi iztulkojuši to, kas rakstīts n-tajos noteikumos, prasībās un visādos citādos dokumentos.

Ko dara uzņēmējs? Tie, kuriem mazāk naudas, paši mēģina izburties cauri "morzes ābecei", kuriem vairāk - algo konsultantus.

Gala iznākums būs diezgan līdzīgs. Vienmēr atradīs, par ko piekasīties (ar lielāku vai mazāku pamatojumu), būs jāuzklausa dažādas kritiskas piezīmes (ar katru nākamo pārbaudi jau zini, ka labāk "turēt muti", piekrītoši māt ar galvu, radot ierēdnim sajūtu, ka viņš 200% zina labāk). Diskutēt ir aizliegts, jo no tā visticamāk būs atkarīgs, vai jūs tikai pabrīdinās, ka slikti ievērojat kādu no noteikumiem, vai uzliks reālu naudas sodu.

Ir institūcijas, kas netiešā veidā pārbaužu laikā piedāvā izmantot "ārpakalpojumus", tā sacīt, mēs pārzinām visu "morzes ābeci" no sākuma līdz galam un nekādām problēmām nākotnē rasties nevajadzētu.

Pastāv nenormāls birokrātijas slogs, uz ko parazitē ierēdņi, kuriem pašiem vai pastarpināti ir uzņēmumi, kas nodrošina vajadzīgās jomas sakārtošanu par naudu.

Vai tas ir normāli?

Igaunijā, jau zinot, kā bija Latvijā, domāju - nu tik būs... Nezinu, pagājis gads, varbūt vēl nav sācies? Bet varbūt arī nav, kam sākties, jo sistēma darbojas citādāk?

Manas bažas šeit, ne savā valstī, bija krietni lielākas, taču rezultāts negaidīts. Bija un ir iespējams sazināties ar atbildīgajām institūcijām un konsultēties pa telefonu, elektroniski vai tikties klātienē un noskaidrot atbildes uz esošajiem jautājumiem, un darboties mierīgi.

Laipni lūdzam!

Pēdējā pusgada laikā Latvijas uzņēmumā pabijuši pilnīgi visi kontroles dienesti - un ierodas ar apbrīnojamu precizitāti, katram dienestam savs intervāls apciemojumiem.

Mēs jau jokojam, ka vienīgie, kas vēl nav bijuši, ir Dzīvnieku aizsardzības biedrība. Nu laikam tādēļ, ka biedrība :)

Igaunijā - ne čiku, ne grabu. Neviens.

Merry Christmas vai Valsts valodas dienests

Esmu latviete, esmu lepna par to, jo mūsu nav daudz. Jā, piekrītu, ka latviešu valodai ir jādominē komunikācijā, taču, atvainojiet, manuprāt, visam ir savas robežas.

Mūsu uzņēmumā ieradās valodas inspektors, tika sastādīts protokols, izteikts brīdinājums un uzlikts par pienākumu novākt sekojošus uzrakstus:

- uz durvīm PUSH un PULL

- uz logiem MERRY CHRISTMAS!

Bonusā - jāuzklausa komentārs, ka konkrētā persona katru dienu staigā pa šo ielu un visu redz, kas notiek. Nu pilnīgi kā bērnībā, kad tētis vai mamma aizrādot, pakrata pirkstu - nu, nu, nu... - nedari blēņas, es tāpat visu uzzināšu.

Uzraksti PUSH un PULL nepamanīti bija noturējušies 3 gadus, līdz beidzot tos atrada.:(

Saviem ārzemju draugiem un kolēģiem vienmēr esmu stāstījusi, cik forši, ka esam mazas tautas pārstāvji, jo zinām nu vēl vismaz vienu, divas, pat trīs svešvalodas. Ar šiem diviem vārdiem un Merry Christmas acīmredzot ir problēmas.

Manuprāt, nevajadzētu absolūti visām normām, kas kādreiz uzrakstītas, pieiet ar tik lielu burta kalpību. Inspektori, zināt, kas ir fleksibilitāte?

Ja es vēlētos pasveicināt Rīgas tūristus, izvietojot restorāna skatlogos uzrakstu "Labdien!" dažādās valodās, nu, kādās 30, pieņemsim, tad tas dizainiski, manuprāt, izskatītos briesmīgi un smieklīgi, jo 51% no skatloga aizņemtu uzraksts "LABDIEN!" un 49% man būtu jāiekļauj visu pārējo valodu sveicieni.

Nu, manuprāt, absurdi.

Igaunijā par vēlējumu skatlogā "MERRY CHRISTMAS!" gan ārzemnieki, gan vietējie restorāna apmeklētāji ļoti priecājās, uzraksti PUSH un PULL stāv vēl joprojām.

Jūs jautāsiet, varbūt igauņiem vienaldzīga sava valoda vai nav Valsts valodas dienests? Nebūt ne.

No šī dienesta Igaunijā saņēmu vēstuli ar aizrādījumu par vienas normas neievērošanu. Sazinoties telefoniski, izskaidroju specifiku, vienojāmies par kompromisu, veicām papildinājumus, nobildējām rezultātu un elektroniski nosūtījām dienestam apstiprinājuma bildi, kas esam izpildījuši to, par ko vienojāmies.

Do You speak English?

Ja jau sāku par valodu, tad nedaudz paturpināšu citā aspektā.

Tā kā nerunāju igauniski, tad visās Igaunijas valsts institūcijās ar mani komunicē angļu vai krievu valodās. Šādu institūciju ir bijis pietiekami, lai pārliecinātos par ierēdņu valodas prasmēm un sajūtu, ka ir pilnīgi normāli komunicēt vēl kādā citā valodā, izņemot igauņu. Nav radies nekādu barjeru, nav bijis nepieciešamības izmantot tulka pakalpojumus komunikācijā.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā ar ierēdniecību komunicēju latviešu valodā. Interesanti būtu uzzināt, kā ir ārzemniekiem.

Esi gatavs? Vienmēr gatavs!

Retoriski jautājumi par komunikācijas veidu. Kāpēc Igaunijā 99% gadījumu komunikācija notiek elektroniski? Ja būs nepieciešama tikšanās, tad tiks nolikts tikšanās laiks, minēts iemesls, norādīts, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot.

Kāpēc Latvijā 99% gadījumu, kad ierēdņi vēlas tikties, kontrolēt, pārbaudīt, viņi ierodas un mums ir jābūt gataviem nekavējoties atbildēt uz jautājumiem, uzrādīt dokumentus, atcelt visas savas iepriekš plānotās darīšanas utt.?

Un šī prakse man vienmēr ir likusies dīvaina. Nu vai tiešām Latvijā uzņēmējus uzskata par tik stulbiem, slinkiem, nevīžīgiem un vēl nezin kādiem, lai "darbotos pēc standartiem" tikai brīžos, kad notiek pārbaudes?

Atbildiet man, lūdzu, kāds valsts sektora pārstāvis, kas būtiski mainītos, ja ierēdņi pieteiktu savas vizītes 3 vai 5 darba dienas iepriekš?

Es jums atbildēšu kā uzņēmēja, kas mainītos man. Es ieplānotu Jūsu vizīti, noteikti personīgi mēģinātu būt klāt un sagatavotu bez steigas dokumentāciju, kuru vēlaties redzēt vai pārbaudīt. Un šādas tikšanās būtu daudz produktīvākas, konstruktīvākas un aizņemtu mazāk laika.

Šobrīd mēs esam nevienlīdzīgās pozīcijās. Ierēdņi zina par to, ka tiekas ar mums, jo viņi taču ierodas, bet mēs to uzzinām tikai tad, kad viņi ir ienāk pa durvīm uz tikšanos, kura mums nav ieplānota.

Nu gluži kā padomju laikos pionieriem, kuriem vienmēr bija jābūt gataviem, tā jābūt arī mums!

Vai tev ir fiskālo čeku krātuve?

Pirmo reizi ar fiskālā čeka neesamības varbūtības teoriju es saskāros, pirms vērām vaļā restorānu Latvijā. Kases sistēmu bijām iegādājušies no Eiropas kompānijas, kas uzstāda speciālas sistēmas restorāniem. Mēs ilgi viņiem nevarējām izskaidrot, kas ir fiskālais čeks. Toreiz vēl ļoti nobrīnījos, kā tad tā? Uzstāda sistēmas dažādās valstīs un nezina neko par fiskālo čeku?

Otro reizi es paliku mēma uz brīdi un pat mēģināju igauņiem paskaidrot, ka viņi kaut ko nesaprot. Izrādās, ka nesapratu es. Igaunijā neeksistē fiskālais čeks.

Man nav jākrāj milzu papīru kalni, lai kaut kādā brīdī Valsts ieņēmumu dienestam pierādītu, ka es neesmu zaglis. Igaunija uzticas tam, cik lielu apgrozījumu uzņēmums uzrāda katru mēnesi. Pietiek ar apgrozījuma uzskaiti vienkāršā formātā.

Latvijā man šāda fiskālo čeku krātuve ir! Nemaz nerunājot par to, ka ir dokumenti, kas jākrāj no 5 līdz pat 10 gadiem! Starp citu, lai būtu, kur novietot visus dokumentus, kas jāuzglabā, šogad noīrējām papildu telpu. Nu, par saviem līdzekļiem, protams!

Mēs un jūs

Parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu. (Nedaudz ironijas - tik lielas celtnes un autoparka Tallinā nav nevienā vietā, pat lidosta ir mazāka.)

Salīdzinājumam. VID 2014.gadā strādāja aptuveni 4100 darbinieki Latvijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā uz 2013.gada 1.martu bija 1545 darbinieki.

Būtu interesanti salīdzināt uzņēmumu skaitu, kas darbojas abās valstīs, ieņemtos nodokļus un citus datus, kas ļautu mums izdarīt secinājumus un salīdzināt abu kaimiņvalstu darbības efektivitāti šajā sektorā.

Igaunijā uzņēmumu apkalpo grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, tāpat arī Latvijā. Bez mūsu uzņēmumiem tiek apkalpoti arī citu sfēru uzņēmumi, līdz ar to kopaina ir reāla.

Šo 20 gadu laikā Igaunijas grāmatveža apkalpotajos uzņēmumos Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji ieradušies 1 (VIENU) reizi. Un, ticiet man, tas nav bijis slinkuma dēļ, sistēma darbojas citādāk.

Visa komunikācija notiek elektroniski, nepieciešamie dokumenti pārbaudēm tiek iesūtīti elektroniski. Notiek sadarbība, nevis nemitīga kontrole, pārvietojoties no viena uzņēmuma uz otru, patērējot milzīgi daudz lieka laika un līdz ar to arī resursus.

Īsumā par to, kāda bija mūsu pēdējā saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienestu Latvijā.

Divi ierēdņi ierodas uzņēmumā, pieprasa uzrādīt veselu virkni dokumentu, tajā skaitā fiskālos čekus, kas tiek salīdzināti ar kontrolpirkumu čekiem, kas sakrāti ilgākā laika periodā.

Tiek fotografēti darba grafiki, jo noteikti taču šeit ir jābūt nodarbinātiem nelegāliem darbiniekiem, vai darbavietā atradīsies kāds, kurš nav grafikā, vai vēl velns viņu zina kas! 

Tiek veiktas darbinieku aptaujas - kādas alga, kā izmaksā, cik garas stundas strādā. Mīļā valsts, Jūs nekad neesat padomājuši, ka ar šādām savām darbībām jūs mani kā uzņēmuma vadītāju degradējat manu darbinieku acīs?

Tātad pēc visas izrādes uzņēmumā, es tieku izsaukta uz VID viņu norādītā laikā. Vai kāds no ierēdņiem kontrolētājiem ir kādreiz padomājis, ka ierēdņiem vajadzētu pielāgoties uzņēmēju iespējām tikties, nevis otrādi.

Lai paņemtu līdzi visus dokumentus, ko pieprasa VID, nepieciešams līdzi ņemt vismaz vienu spēcīgu vīrieti, kurš to visu var aizstiept līdzi norādītājai vietai.

Tikšanās laikā aptuveni stundu tika salīdzinātas uzņēmumā ienākošās pavadzīmes ar darba grafikiem. Vai pavadzīmes ir parakstījusi persona, kas tajā dienā uzrādīta darba grafikā kā nodarbināta uzņēmumā.

(Piebildīšu, ka Igaunijā gan paraksti uz pavadzīmēm, gan darba grafiki tiek uzskatīti par uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem.)

Ja kādu interesē, kā es jutos šo stundu, tad es varu atbildēt vienā vārdā. PAZEMOTA.

Lieki piebilst, ka neko neatrada, jo mēs savā uzņēmumā Latvijā tērējam milzum daudz laika, lai visas šīs absurdās prasības ievērotu.

PAZEMOTA par to, ka man neuzticas, ka urķējas, meklē, atļaujas izteikt komentārus, kurus man pat grūti atkārtot un komentēt.

Jūs droši vien atceraties to sajūtu skolā, kad sēžat klasē, kurā ir kapa klusums, jo neviens nevēlas būt izsaukts tikai dēļ kādas neveiklas kustības. Klases priekšā pie galda sēž neapmierināta skolotāja, pāršķirsta burtnīcas ar tikko izlabotiem kontroldarbiem un izmet pa kādam "viedam" komentāram vai "jociņam". Tur - VIDā - es to sajūtu dabūju atpakaļ. Atmiņas par skolu :)

Par VID šobrīd droši vien varētu rakstīt un rakstīt, runāt un runāt. Protams, bez šiem sīkumiem, ir jau vēl arī LIELIE JAUTĀJUMI.

Nu un kā tad tā var būt, ka tie, kas ir šmaukušies par miljoniem, kur it kā pierādījumi savākti, turpina strādāt... Vai tad to nevar uzskatīt par tirgus kropļošanu?

Vai lielie miljonu parādnieki, kuriem ļauj turpināt darboties, ir vienlīdzīgāki par tiem, kas dara visu iespējamo, lai nomaksātu nodokļus?

Nu un tā, lūk, ir mūsu sistēma. Man līdz galam nesaprotama.

Kāpēc visi grib zināt visu?

Vesela virkne dokumentu, kas mums tiek pieprasīti uzrādīšanai vispār un uzrādīšanai latviešu valodā, Igaunijā tiek uzskatīti par iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie nav jāuzrāda, un nav obligāta prasība tiem būt igauņu valodā.

Tiem ir jābūt darbiniekiem saprotamiem. Respektīvi, var tikt izmantota jebkura valoda, arī japāņu, ja darbinieks saprot.

Ja nesapratīs ierēdnis, viņš uzdos konkrētu jautājumu par interesējošo tēmu un saņems atbildi.

Latvijā mums ir jāiztulko absolūti viss, lai saprastu ierēdnis, receptes un ēdiena gatavošanas gaitu ieskaitot.

Kāpēc pelnīt Latvijā?

Igaunijā nav peļņas nodokļa. Ir 20% nodoklis, ja kompānijas īpašnieki vēlas izņemt dividendes. Ja peļņa paliek uzņēmumā, tiek novirzīta uzņēmuma vajadzībām vai attīstībai, nodoklis nav jāmaksā.

E-...?

E-paraksts ir viennozīmīgi interesanta tēma. Igaunijā viss labi, un viss darbojas visos sektoros. Valsts ir atradusi veidu, kā iedzīvotājiem izmantot rīku, kura izveidē investēti miljoni. Bez e-paraksta Tevis Igaunijā nav.

Kā ir Latvijā? Miljoni ir investēti. Pagaidām čiks vien sanācis. Un tā diemžēl ir noticis ar daudzām lietām.

Šo sarakstu es varētu turpināt vēl un vēl un vēl. Par absurdām lietām, kas notiek nepārtraukti.

Kad beidzot uzņēmēji ar ierēdņiem Latvijā samainīsies lomām? Kad valsts sāks sadarboties ar uzņēmējiem? Kad ierēdņi aptvers, ka dzīvo no nodokļiem, kurus mēs maksājam? Par maz naudas? Mainiet sistēmu, samaziniet ierēdniecību un, lūdzu, ļaujiet strādāt!

Lūdzu, aizdomājieties.

Kad piegriezīsies pavisam, uzņēmīgi cilvēki sev nodarbošanos atradīs arī ārzemēs, ko pierāda kaut vai mans piemērs. Bet ko darīs tie, kuru dēļ viss šis cirks uzņēmis apgriezienus? Vai nebūs tā, ka cirks aizbrauks un klauni paliks?

Diemžēl mūsu ierēdniecība pati ir panākusi situāciju, ka mēs atrodamies nepārtrauktā kara stāvoklī divās pretējās frontēs. To ļoti spilgti raksturoja arī mana pēdējā vizīte VID-ā. Kad norādītajā kabinetā mēs (es un uzņēmuma administratore) bijām apsēdušās katra savā galda pusē, VID darbiniece ļoti izbrīnījusies teica… Citēšu: "Kā tad jūs te esat sasēdušās? Mums jābūt vienā pusē, jums otrā!" Nu, ko gan vairāk piebilst? Tā arī dzīvojam… Tikai cik ilgi Latvijas uzņēmēji izturēs šo ņirgāšanos?

Varbūt valstij ir vērts parēķināt, cik izmaksā neuzticēšanās Latvijas pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Kad darbinieks uzņēmumā ir neapmierināts ar vadības stilu, mikroklimatu, atalgojumu, kad viņš sastopas ar mobingu, emocionālu teroru un tamlīdzīgām lietām, viņš maina darbavietu, un mēdz būt, ka iesūdz darba devēju tiesā. Saprotami. Paskatieties uz valsti kā uzņēmumu un saņemsiet atbildes, kāpēc cilvēki aizbrauc no Latvijas, nevēlas atgriezties, kāpēc uzņēmumu darbības tiek pārnestas uz citām valstīm, kāpēc Rīgā tik daudz automašīnu ar citu valstu numuru zīmēm un vēl, un vēl, un vēl...

Kādā no reizēm, kad devos no Tallinas uz Rīgu, mani uz robežas apturēja Latvijas robežkontrole. Jā, šad un tad tā tur ir, šad un tad aptur automašīnas ar ārvalstu numuriem un, jā, braucu ar auto, kuram ir Igaunijas reģistrācijas zīmes. Pēc dokumentu uzrādīšanas saņēmu jautājumu, kas mani uz mirkli apstulbināja: "Kāpēc braucat ar Igaunijā reģistrētu mašīnu?" Es pat nezinu, vai to drīkst jautāt vai ne, vai tas bija formāli vai nē, taču momentāli galvā iešāvās atbilde: "Tādēļ, ka lētāk." Labi, ka noklusēju šo atbildes daļu, diez vai mani saprastu.

Neviens jau nav perfekts, un, visticamākais, likumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu, dzīve bez tiem droši vien nebūtu tik interesanta un pietrūktu adrenalīna, taču būtu jauki, ja mēs varētu dzīvot un strādāt veselā saprāta robežās. Un es nedomāju, ka tas ir par daudz prasīts.

Es mīlu savu zemi, un man ir žēl noskatīties, kā mēs izpostām to, kas mums vēl ir palicis. Un daudz jau nekā vairs nav. Lūdzu, attopieties, politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē!

Novērtē šo rakstu:

3530
49

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

15

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

FotoTo zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs kabinets atrodas viszemākajā pagrabstāvā no 15 pagrabstāviem.
Lasīt visu...

12

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

FotoPortāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas fonda finansētu interviju ar tumšādaino Džordžu Stīlu, kurš ir apprecējis latvieti un jau daudzus gadus dzīvo Latvijā. Te būs daži personiski man ļoti interesanti fragmenti no publikācijas un paša Stīla kunga izteikumi, kuros viņš apraksta, kā viņam nepatīk zeme, kur viņš ieradies un tik daudzus gadus dzīvo, kā viņš gribētu braukt prom, - bet tomēr nebrauc vis.
Lasīt visu...

8

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

FotoŠodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas liecības krimināllietā ir jāpabeidz sniegt turpmākajās trīs tiesas sēdēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...