Uzņēmējs: "Rīgas namu pārvaldnieks" piesavinājies iedzīvotāju maksāto naudu
PIETIEK05.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ar sūdzību par pēdējā laikā īpaši skandalozā pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbībām vērsies jau kārtējais uzņēmējs, - kā izrādās, pašvaldības namu apsaimniekotājs piesavinājies naudu, ko iedzīvotāji maksājuši par tā saukto "domofonu" apkalpošanu.
"Mūsuprāt, šis Rīgas domei pilnībā piederošais uzņēmums klaji ignorē likuma prasības, degradē komercdarbības vidi pilsētā un bojā Rīgas domes tēlu," - šādi Rīgas namu pārvaldnieka darbības raksturojis uzņēmuma Baltijas drošība valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs.
Kā aprakstīts Pietiek rīcībā nonākušajā iesniegumā, kas adresēts Ušakovam, Baltijas drošības pamatdarbība ir tā saukto "domofonu" uzstādīšana un apkalpošana Rīgas dauddzīvokļu namos, un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, Rīgas namu pārvaldnieks iekasē no iedzīvotājiem ikmēneša maksājumus par "domofonu" lietošanu un tālāk pārskaita tos Baltijas drošībai.
Domstarpības starp SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Baltijas drošība sākušās ar pašvaldības uzņēmuma paziņojumu par vēlmi izbeigt vairākus līgumus, ignorējot vairākus šo līgumu punktus. Baltijas drošība rakstiski atbildējusi, norādot uz vairākiem juridiskiem apstākļiem, kuru dēļ tūlītējā līgumu izbeigšana nav iespējama, un ar to arī pašvaldības uzņēmums samierinājies, jo nekādus tālākus iebildumus nav cēlis.
"Pārpratumu uzskatījām par atrisinātu, jo pēc tam visas puses pildīja savas saistības. 2012.gada beigās SIA Rīgas namu pārvaldnieks pēkšņi nolēma neapmaksāt SIA Baltijas drošība izrakstītos rēķinus," iesniegumā Ušakovam skaidro Ņikonovs. Tomēr naudu par "domofoniem" no namu iemītniekiem pašvaldības uzņēmums turpinājis iekasēt.
"Ar lielām grūtībām noskaidrojām, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks it kā atkal uzskata, ka līgumi vairs nedarbojas. Nekāda oficiāla SIA Rīgas namu pārvaldnieks skaidrojuma par rēķinu nemaksāšanu mūsu rīcībā nav," teikts Ņikonova iesniegumā.
No uzņēmuma klientiem esot ir zināms, ka Rīgas namu pārvaldnieks ir iekasējusi no viņiem maksājumus. "Nav saprotams, kāpēc SIA Rīgas namu pārvaldnieks šos no iedzīvotājiem saņemtos naudas līdzekļus atsakās pārskaitīt SIA Baltijas drošība," teikts uzņēmēja iesniegumā. "Var uzskatīt, ka pašvaldības uzņēmums ir piesavinājies iedzīvotāju naudu, jo minētā nauda tika iekasēta no iedzīvotājiem par konkrētu pakalpojumu, kuru sniedza SIA Baltijas drošība, bet SIA Rīgas namu pārvaldnieks faktiski ir tikai starpnieks norēķinos."
Iesniegumā Ušakovam norādīts, ka SIA Baltijas drošība nevēloties "nekādus publiskus skandālus, kas var sanākt sakarā ar maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Mēs vēlamies saņemt naudu par padarīto darbu, kā arī risināt visus jautājumus likumā un līgumos noteiktajā kārtībā. Mēs nevēlamies tiesāties ar Rīgas domes institūcijām, kā arī nevēlamies, lai iedzīvotāji masveidā nesaņem pakalpojumus, par kuriem viņi ir samaksājuši".
Interesanti, ka, kaut arī Baltijas drošības iesniegums datēts ar šā gada janvāri, Pietiek zināms, ka Ušakovs uz to tā arī nav atbildējis. Arī viņa preses pārstāve trešdien nevarēja sniegt nekādus komentārus saistībā ar šo iesniegumu un tā virzību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
