Uzņēmējs Edgars Ciniņš: ar mani saistītās „Meronigeitas” datu bāzē atrodamās e-pasta vēstules neapšaubāmi ir īstas un autentiskas
PIETIEK28.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Rūdolfa Meroni, viņa kompanjonu un prokuratūras pārstāvju cītīgi apkarotās „Meronigeitas” e-pasta vēstuli datubāzes saturu prokurors Juris Juriss ir nācis atklātībā ar paziņojumu: „Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.” Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz ziņām par vietni www.prokuratura.info ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aģentūras LETA starpniecību paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”. Pietiek šodien publicē īsu sarunu ar savulaik Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos redzamu vietu ieņēmušo uzņēmēju Edgaru Ciniņu, kura vārds arī atrodams publiskotajā datubāzē.
- Kāds ir Jūsu viedoklis par vietnē atrodamajām e-pasta vēstulēm? Vai arī Jūs uzskatāt, ka tās ir viltotas un safabricētas?
- Nevaru atbildēt par visiem tur atrodamiem e-pastiem, bet tie, kas ir bijuši manā rīcībā, kuriem esmu bijis sūtītājs vai kāds no adresātiem, precīzi atbilst oriģināliem un nekādā veidā nav mainīti vai laboti. Daļa no tur esošajiem e-pastiem jau iepriekš ir parādījušies presē, un, cik man zināms, pats Meroni ir sūdzējies par viņa sarakstes publicēšanu, tādējādi atzīstot tās autentiskumu.
- Šajā vietnē ir atrodamas arī vēstules, kurās Jūs esat minēts kā, piemēram, adresāts. Vai kāda no šīm vēstulēm Jūsu ieskatā ir viltota vai safabricēta?
- Neesmu apskatījis pilnīgi visus e-pastus, kuriem esmu adresāts, bet tos kurus esmu redzējis nejaušas izlases kārtībā, tie pilnībā atbilst oriģinālajiem, nav viltoti vai mainīti.
- Vai vispār esat vietnē atradis kādu vēstuli, kura, Jūsuprāt, varētu būt viltota vai safabricēta?
- Pagaidām man tāda vēstule nav gadījusies, vien dažiem man zināmiem e-pastiem neatbilst CC adresāti. Pieļauju, ka tā ir kāda tehniska kļūme, veidojot doto datu bāzi.
- Prokurors Juris Juriss, kurš vietnē atrodamajās vēstulēs ir bieži pieminēts, apgalvo, ka par tajās aprakstītajiem faktiem neko nezinot un baumas un izdomājumus nekomentēšot. Vai, Jūsuprāt, tas tā tiešām varētu būt?
- Man grūti spriest par e-pastiem, par kuriem apgalvots, ka tos veidojos J.Juriss, jo tie rakstīti kādas iedomātas personas vārdā. Šādus e-pastus nekad iepriekš neesmu redzējis, man arī nav zināms par kaut kādiem J.Jurisa izdomātiem vārdiem vai e-pasta adresēm. Tomēr, lasot par sarakstes tēmām, iespēja, ka e-pastus rakstījis Juriss, liekas ļoti ticama.
- Kam, Jūsuprāt, varētu būt izdevīgi, lai vietnes saturs nevis tiktu rūpīgi izmeklēts, bet gan pasludināts par viltotu un safabricētu?
- Tas noteikti ir izdevīgi daudzām personām. Pirmkārt jau, noteikti R.Meroni, kā arī visiem tiem, kurus e-pasti atklāj viņu patiesos nodomus un darbības.
- Kura, Jūsuprāt, varētu būt tā iestāde, kas spētu veikt neatkarīgu, objektīvu izmeklēšanu, ņemot vērā Rūdolfa Meroni politisko un ekonomisko ietekmi, kā arī faktu, ka vietnes saturs nopietni diskreditē ka Ģenerālprokuratūru, ta Satversmes aizsardzības biroju (SAB)?
- Es personīgi neredzu pamatu kaut kur vainot Satversmes aizsardzības biroju. Slavenais e-pasts, kurā tiek apgalvots, ka J.Juriss Ventspils naftas akciju pārdošanas darījumu ir saskaņojis ar Ģenerālprokuratūru un kaut kādu aģentūru, kas domāts SAB, ir noteikti īsts.
Tomēr es nedomāju, ka J.Juriss vispār šādu darījumu ar kādu saskaņoja. Manuprāt, viņš vienpersoniski palīdzēja R.Meroni un radīja dīvainu vēstuli, kuru var iztulkot kā atļauju darījumam. Esmu informēts, ka pat viņa tuvākie kolēģi neko nezināja par vēstuli un tās tapšanas procesu.
Par J.Jurisa motīviem mēs varam tikai minēt. Ir skaidrs, ka R.Meroni ir svarīgs liecinieks J.Jurisam tik īpašajā krimināllietā, bet prokuroram gan vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai R.Meroni piesegšana un nepienācīga pārbaude nerada sekas, kas ir līdzvērtīgas vai pat smagākas par nodarījumiem, kurus apkaro J.Juriss iepriekš minētajā krimināllietā.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
