Uzņēmējs Edgars Ciniņš: ar mani saistītās „Meronigeitas” datu bāzē atrodamās e-pasta vēstules neapšaubāmi ir īstas un autentiskas
PIETIEK28.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Rūdolfa Meroni, viņa kompanjonu un prokuratūras pārstāvju cītīgi apkarotās „Meronigeitas” e-pasta vēstuli datubāzes saturu prokurors Juris Juriss ir nācis atklātībā ar paziņojumu: „Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.” Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz ziņām par vietni www.prokuratura.info ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aģentūras LETA starpniecību paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”. Pietiek šodien publicē īsu sarunu ar savulaik Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos redzamu vietu ieņēmušo uzņēmēju Edgaru Ciniņu, kura vārds arī atrodams publiskotajā datubāzē.
- Kāds ir Jūsu viedoklis par vietnē atrodamajām e-pasta vēstulēm? Vai arī Jūs uzskatāt, ka tās ir viltotas un safabricētas?
- Nevaru atbildēt par visiem tur atrodamiem e-pastiem, bet tie, kas ir bijuši manā rīcībā, kuriem esmu bijis sūtītājs vai kāds no adresātiem, precīzi atbilst oriģināliem un nekādā veidā nav mainīti vai laboti. Daļa no tur esošajiem e-pastiem jau iepriekš ir parādījušies presē, un, cik man zināms, pats Meroni ir sūdzējies par viņa sarakstes publicēšanu, tādējādi atzīstot tās autentiskumu.
- Šajā vietnē ir atrodamas arī vēstules, kurās Jūs esat minēts kā, piemēram, adresāts. Vai kāda no šīm vēstulēm Jūsu ieskatā ir viltota vai safabricēta?
- Neesmu apskatījis pilnīgi visus e-pastus, kuriem esmu adresāts, bet tos kurus esmu redzējis nejaušas izlases kārtībā, tie pilnībā atbilst oriģinālajiem, nav viltoti vai mainīti.
- Vai vispār esat vietnē atradis kādu vēstuli, kura, Jūsuprāt, varētu būt viltota vai safabricēta?
- Pagaidām man tāda vēstule nav gadījusies, vien dažiem man zināmiem e-pastiem neatbilst CC adresāti. Pieļauju, ka tā ir kāda tehniska kļūme, veidojot doto datu bāzi.
- Prokurors Juris Juriss, kurš vietnē atrodamajās vēstulēs ir bieži pieminēts, apgalvo, ka par tajās aprakstītajiem faktiem neko nezinot un baumas un izdomājumus nekomentēšot. Vai, Jūsuprāt, tas tā tiešām varētu būt?
- Man grūti spriest par e-pastiem, par kuriem apgalvots, ka tos veidojos J.Juriss, jo tie rakstīti kādas iedomātas personas vārdā. Šādus e-pastus nekad iepriekš neesmu redzējis, man arī nav zināms par kaut kādiem J.Jurisa izdomātiem vārdiem vai e-pasta adresēm. Tomēr, lasot par sarakstes tēmām, iespēja, ka e-pastus rakstījis Juriss, liekas ļoti ticama.
- Kam, Jūsuprāt, varētu būt izdevīgi, lai vietnes saturs nevis tiktu rūpīgi izmeklēts, bet gan pasludināts par viltotu un safabricētu?
- Tas noteikti ir izdevīgi daudzām personām. Pirmkārt jau, noteikti R.Meroni, kā arī visiem tiem, kurus e-pasti atklāj viņu patiesos nodomus un darbības.
- Kura, Jūsuprāt, varētu būt tā iestāde, kas spētu veikt neatkarīgu, objektīvu izmeklēšanu, ņemot vērā Rūdolfa Meroni politisko un ekonomisko ietekmi, kā arī faktu, ka vietnes saturs nopietni diskreditē ka Ģenerālprokuratūru, ta Satversmes aizsardzības biroju (SAB)?
- Es personīgi neredzu pamatu kaut kur vainot Satversmes aizsardzības biroju. Slavenais e-pasts, kurā tiek apgalvots, ka J.Juriss Ventspils naftas akciju pārdošanas darījumu ir saskaņojis ar Ģenerālprokuratūru un kaut kādu aģentūru, kas domāts SAB, ir noteikti īsts.
Tomēr es nedomāju, ka J.Juriss vispār šādu darījumu ar kādu saskaņoja. Manuprāt, viņš vienpersoniski palīdzēja R.Meroni un radīja dīvainu vēstuli, kuru var iztulkot kā atļauju darījumam. Esmu informēts, ka pat viņa tuvākie kolēģi neko nezināja par vēstuli un tās tapšanas procesu.
Par J.Jurisa motīviem mēs varam tikai minēt. Ir skaidrs, ka R.Meroni ir svarīgs liecinieks J.Jurisam tik īpašajā krimināllietā, bet prokuroram gan vajadzētu rūpīgi izvērtēt, vai R.Meroni piesegšana un nepienācīga pārbaude nerada sekas, kas ir līdzvērtīgas vai pat smagākas par nodarījumiem, kurus apkaro J.Juriss iepriekš minētajā krimināllietā.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
