Uzņēmējs Igors Ivanovs – izdots liecināšanai un iesēdināts

Pat tad, ja, ievērojot procedūru un informējot attiecīgās iestādes par pārcelšanos uz ārvalstīm, regulāri informējot par savu atrašanās vietu un veselības stāvokli, cilvēks cerībā uz mierīgāku ikdienu pārcēlies uz siltāku klimatu tepat Eiropā, tas nenozīmē, ka kādā brīdī netiks sagatavots viens vai vairāki apcietināšanas orderi, lai šo nosacīto idilli mazliet izjauktu – par to visplašākajā spektrā uz savas ādas ir pārliecinājies minētais ar visai pretrunīgu reputāciju apvītais uzņēmējs.

“Organizēja” slepkavību, informējot potenciālo upuri?

2020. gadā I. Ivanovs vairākas reizes tika aizturēts, taču vēlāk atbrīvots. Maijā policija uzņēmēju aizturēja saistībā ar it kā advokātes Allas Barbašas (agrāk – Jurašas) slepkavības organizēšanu.

Kā liecina lietas materiālos pieejamā informācija, 2020. gada 11. maijā uzņēmējs mobilajā tālrunī no sava paziņas Vjačeslava Gončarova saņēmis īsziņas par to, ka tiek gatavota advokātes slepkavība. Saņēmis šādu informāciju, I. Ivanovs bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova pavadībā apmeklējis advokātes biroju, lai par to informētu un ieteiktu parūpēties par apsardzi.

Vēlāk uzņēmējs sev zināmo informāciju par iespējamajiem slepkavības organizatoriem nodevis Valsts policijai, bet turpmākajās dienās ar viņu vairākas reizes telefoniski sazinājusies pati A. Barbaša.

Nedēļu pēc īsziņu saņemšanas gan I. Ivanovu, gan V. Gončarovu aizturēja Valsts policija, bet apsūdzība par slepkavības organizēšanu vēlāk tika pārkvalificēta par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu personu grupā, kas izpaudusies acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un uzņēmumu darbu (huligānisms).

Tā paša gada jūlijā I. Ivanovs tika aizturēts un uz vairākiem mēnešiem apcietināts par aptuveni viena kilograma narkotisko vielu glabāšanu, ko, ieraktas zemē, teritorijā pie viņa mājas kratīšanas laikā atradis policijas suns. Vēlāk uzņēmējs no apcietinājuma tika atbrīvots, un 2021. gadā, kad nekādi pārvietošanās aizliegumi nebija noteikti, viņš, par to noteiktajā kārtībā informējot izmeklēšanas iestādes, kopā ar dzīvesbiedri pārcēlās uz Spāniju, kur veltīja laiku veselības atgūšanai. Veselības problēmas bija saasinājušās tieši pēc regulārajām konfrontācijām ar tiesībaizsardzības iestādēm.

No Latvijas – ar apcietināšanas orderiem

Nosacīti mierīga dzīve uzņēmēja ģimenē saulainajā Dienvideiropas valstī neturpinājās ilgi. 2022. gada septembrī I. Ivanovs Spānijā tika apcietināts, bet pāris mēnešus vēlāk Latvijas likumsargi, apbruņojušies ar diviem apcietināšanas orderiem, devās uz Spāniju, lai uzņēmēju nogādātu atpakaļ Latvijā. Vienu no šiem dokumentiem Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra bija izdevusi saistībā ar narkotisko vielu pārvadāšanu, savukārt otru bija izdevusi Rīgas rajona tiesa saistībā ar noziedzīgu nodarījumu pret sabiedrisko kārtību – ieroču un sprāgstvielu glabāšanu.

Lai arī pret pieprasīto izdošanu Latvijai tikusi iesniegta apelācijas sūdzība, skandalozais uzņēmējs teju pusslepeni nogādāts Latvijā.

“Pēkšņi mans klients tika arestēts saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, ko bija izdevusi Latvijas tiesa saistībā ar iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – draudu izteikšanu, proti, orderi Nr. 137/2022, kas tika izskatīts Spānijas Nacionālās tiesas 6. centrālajā izmeklēšanas tiesā,” atceras uzņēmēju pārstāvošais jurists, viens no Eiropas vadošajiem starptautisko tiesību advokātiem Hosē Martins Hereross (José Martín Herreros, https://www.martinherrerosabogados.com/). “Vēl viens pārsteigums, ar ko nācās sastapties – Latvijas tiesas izdots Eiropas apcietināšanas orderis Nr. 155/2022, ko izskatīja tā pati tiesa, par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret sabiedrības veselību, taču jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar šo orderi manu klientu atbrīvoja, lai gan šis iespējamais noziedzīgais nodarījums bija smagāks par iespējamo draudu izteikšanu.”

Advokāts akcentē, ka arī pēc tam, kad saistībā ar šiem notikumiem Spānijas tiesa I. Ivanovu nosacīti atbrīvojusi, Latvijas tiesa vēlas viņu ievietot ieslodzījumā, nerespektējot Spānijas tiesas lēmumu.

“Turklāt mēs saskārāmies ar dīvainu lietu, mans klients tika nogādāts Latvijā bez jebkāda brīdinājuma, bez manis informēšanas, mums nebija zināma pat izlidošanas diena, [..] mēs paguvām iesniegt apelācijas sūdzību Konstitucionālajā tiesā, izdošana bija jāaptur līdz brīdim, kamēr ir pabeigta apelācijas sūdzības izskatīšana, taču savādā kārtā, kamēr mēs veicām pārsūdzību, Igors jau atradās cietumā Latvijā,” stāsta advokāts.

Viņš piebilst – līdz izdošanas brīdim vietējie tiesībsargi klāstījuši, ka I. Ivanovs tiek izdots liecības sniegšanai, taču realitāte izvērsusies atšķirīga – uzņēmējs uzreiz pēc izkāpšanas no lidmašīnas ielikts aiz restēm, kur atrodas joprojām.

“Par minētajiem faktiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Starptautiskajā Krimināltiesā tiek izskatīta lieta par konstitucionālo tiesību pārkāpumiem Eiropas apcietināšanas ordera izpildē, vērtējot tos pieļāvušo personu atbildību,” uzsver H.M. Hereross.

Spriedums par huligānismu un nelikumīgu bruņojumu

Šī gada 13. jūlijā, vairāk nekā trīs gadus pēc kriminālprocesa uzsākšanas Rīgas rajona tiesa I. Ivanovam par Krimināllikuma 231. un 233. pantā paredzētajiem nodarījumiem piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Tiesa uzņēmēju atzina par vainīgu gan huligānismā saistībā ar A. Barbašas informēšanu par viņas slepkavības gatavošanu, gan nelikumīgā spridzināšanas ietaises, šaujamieroča un munīcijas iegādē un glabāšanā.

Spriedumam un tajā minētajiem argumentiem kategoriski nepiekrīt uzņēmēja advokāts Oskars Ondrups, kurš gatavojas iesniegt apelāciju.

“Nav pierādījumu tam, ka I. Ivanova rīcība pēc īsziņas saņemšanas ir atzīstama par huligānisku. Turklāt lietā nekas no noskaidrotā neapstiprina, ka I. Ivanova rīcībā gan objektīvi, gan subjektīvi ir noziedzīga nodarījuma – huligānisma – sastāvs,” uzsver advokāts, piebilstot, ka viņa aizstāvamais šos draudus uztvēris nopietni un, būdams savulaik pieredzējis paša slepkavības mēģinājumu, attiecīgi rīkojies.

Arī notiesāšanai par to, ka uzņēmējs saskaņā ar apsūdzību savā dzīvesvietā glabājis šaujamieroci “Smith & Wesson 386C” ar munīciju, kā arī spridzināšanas ietaisi, ko Valsts policijas darbinieki izņēmuši kratīšanas laikā, O. Ondrups nepiekrīt.

“Igors Ivanovs šo ieroci bija iegādājies likumīgi, viņam bija tā turēšanas atļauja, kas tika anulēta pēc viņa saukšanas pie kriminālatbildības. Viņš to nav slēpis un, atgriežoties no ieslodzījuma vietas, informējis policiju par pistoli, prasījis, ko viņam ar to darīt. Policijā esot teikts, ka pistoli nest ārā no mājas nevar un ka policija pati to paņems. Faktiski tā arī noticis,” vērtē advokāts. Par elektrodetonatora esamību savā mājā uzņēmējs vispār neesot zinājis, un par to pēc kratīšanas pavēstījuši tās veicēji.

Kratīšana toreiz mājā bija ļoti ilga, mēs abi nepilnu stundu tikām turēti guļamistabā, cilvēki staigāja iekšā un ārā, un var tikai minēt, ko pa šo laiku kāds varēja ienest mājā, jo pašu kratīšanas norisi mēs nevarējām redzēt.

Novērtē šo rakstu: