Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājas uzņēmējs Aivars Kupačs vērsies pie Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gata Gudermaņa ar sūdzību par policijas un arī prokuratūras neieinteresētību un "atrakstīšanos", izmeklējot viņa sūdzību par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina un viņa sievas Jeļenas Zaharjinas (attēlā - saviesīgā pasākumā Stambulā) rīcību, piesavinoties kopējam biznesam domātus būvmateriālus savai privātmājai.

Pietiek jau informējis - kā rāda Lursoft datu bāze, Kupačs kopā ar Zaharjina dzīvesbiedri 2003. gadā uz pusēm nodibinājuši SIA Ravia, kurā Zaharjina bijusi 50% kapitāldaļu īpašniece līdz 2005. gada sākumam, bet valdes locekle - līdz pat 2007. gada nogalei.

Policijā Kupačs vērsies pēc tam, kad darbu SIA Ravia pārtraukusi uzņēmuma ilggadējā grāmatvede un viņš tās nodotajos grāmatvedības dokumentos pievērsis uzmanību kādai pavadzīmei par 20 durvju bloku iegādi kopsummā par 4720 latiem, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Zaharjins. Viņam oficiāli ar SIA Ravia nekāda sakara nav bijis.

Pēc šī fakta Kupačs sācis rūpīgi pārskatīt visus SIA Ravia grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt, vai no nama, ko SIA bija iegādājusies no Liepājas metalurga un apņēmusies pārbūvēt par daudzdzīvokļu namu Liepājas metalurga vajadzībām, arī citi materiāli nav aizplūduši Zaharjinu pāra personiskajām vajadzībām.

Rezultātā viņš secinājis, ka pašu personiskās mājas rekonstrukcijā Dzintaru ielā 23 Zaharjinu laulātais pāris varētu būt ieguldījis vairāk nekā 63 tūkstošus latu vērtus būvmateriālus un audioaparatūru, kas bijuši paredzēti SIA Ravia pārbūvētajam namam.

Tolaik Kupačs bijis pārliecināts, ka visi materiāli, kurus par SIA Ravia līdzekļiem iepērk Zaharjina, ir paredzēti tieši Liepājas metalurgam domātās ēkas rekonstrukcijai. Savukārt dokumentu izpēte atklājusi veselu virkni gadījumu, par kuriem bijis skaidrs - būvmateriāli aizplūduši tieši uz Zaharjinu privātmāju.

Taču policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, savukārt prokuratūra sākumā sūdzību nav vēlējusies izskatīt, bet pēc tam formāli atrakstījusies, ka "ar lielu ticamību var pieņemt, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums".

Nu Kupačs vērsies pie Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gudermaņa, lūdzot iesnieguma izskatīšanai norīkot jebkuru citu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrvienību, kas neatrodas Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes pakļautībā, kā arī Liepājas prokuratūras un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā.

"Nav nekādu cerību, ka Liepājas pilsētas un pat Kurzemes reģiona teritorijā tiesībsargājoša iestādes varētu objektīvi un atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar AS Liepājas Metalurgs, tā akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem," iesniegumā norādījis uzņēmējs.

Pietiek šodien publicē Kupača iesniegumu Gudermanim un sākotnējo iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu.

Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gatim GUDERMAŅA k-gam

no Aivara KUPAČA

Par iesnieguma nosūtīšanu

2012. gada 9. augustā es vērsos Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī (turpmāk VP KRP Liepājas iecirknis) ar iesniegumu par iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kura sastāvs noteikts LR Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā, tas ir piesavināšanos lielā apmērā grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ko varētu būt izdarījuši Jeļena un Sergejs Zaharjini.    

Ar VP KRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas inspektora M. Ziedkalna 10.09.2012. paziņojumu Nr. 20/19 - /30578 esmu informēts, ka rezolūcijas veidā ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkta.

Pieņemot šādu lēmumu lietā faktiski nav veiktas nekādas procesuālās darbības, pat nemēģinot pārbaudīt iesniegumā norādītos apstākļus un manās liecībās izklāstītos faktus par TV tehnikas un elektronikas atrašanās vietu, aprobežojieties ar paskaidrojuma pieņemšanu no Jeļanas Zaharjinas, kurā viņa noliedz, ka būdama SIA „RAVIA” valdes locekle būtu piesavinājusies SIA „RAVIA” mantu vairāk nekā Ls 50 000,- vērtībā.

Lēmumu pārsūdzēju Liepājas prokuratūrā, kura sākotnēji izrādīja vēlmi izvērtēt lietas apstākļus, bet tad pēkšņi mainīja attieksmi un izdomājot formālu iemeslu par sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējumu, atteicās manu sūdzību skatīt.       

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra manu sūdzība par to, ka termiņš nav pārkāpts apmierināja, bet Liepājas prokuratūra it kā skatot sūdzību pēc būtības, bet neveicot nekādas procesuālās darbības, formāli atrakstījās, ka ar lielu ticamību var pieņemt, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums. Lēmumu pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, kura savukārt atbildēja, ka Liepājas prokuratūra visu esot izvērtējusi.

Šādu abu Liepājā esošo abu prokuratūru rīcību uzskatu par nepamatotu un prettiesisku, jo uzskatu par nepieļaujamu situāciju, kad acīmredzami ir notikusi SIA „RAVIA” mantas vairāk nekā Ls 50 000,- vērtībā aizvešana un lietošana Zaharjinu ģimenes īpašumā Dzintaru ielā 23, Liepājā, ko pierāda iesniegumam pievienotie dokumenti un liecinieku liecības, un VP KRP neveic nepieciešamās procesuālās darbības, prokuratūra šādu policijas bezdarbību akceptē sniedzot formālas atbildes, nevis uzraugot un pārbaudot VP KRP rīcību vai vecot procesuālās darbības, kā to paredz Kriminālprocesa likums.

Sakarā ar augstāk minēto un to, ka AS „Liepājas Metalurgs” lielākā akcionāra Sergeja Zaharjinas un viņa ģimenes, tajā skaitā Jeļenas Zaharjinas advokāts ir bijušais Liepājas Ekonomikas policijas (precīzu iepriekšējo nosaukumu nezinu) priekšnieks Genādijs Atujevs, kā arī procesa virzītāju uzraugošās Liepājas prokuratūra un pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra acīmredzami nevēlas uzņemties nekādu atbildību par VP KRP bezdarbību, ko pierāda fakts, ka līdz pat šim laikam (tas ir gandrīz gada garumā) man nav izdevies panākt kaut vai objektīvu un likumīgu 2012. gada 9. augusta iesnieguma izskatīšanu.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzu, mana iesnieguma izskatīšanai norīkot jebkuru citu Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrvienību, kas neatrodas VP KRP pakļautībā, kā arī Liepājas prokuratūras un Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras uzraudzībā, jo nav nekādu cerību, ka Liepājas pilsētas un pat Kurzemes reģiona teritorijā tiesībsargājoša iestādes varētu objektīvi un atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem izvērtēt jautājumus, kas saistīti ar AS „Liepājas Metalurgs” tā akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem.

Pielikumā: iesniegums Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei ar pievienotajiem dokumentiem uz 40 lp..

Ar cieņu,  SIA RAVIA valdes loceklis Aivars Kupačs

Liepājā, 2013. gada 15. jūlijā                                                                     

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam Gatim GUDERMAŅA k-gam

Aivara KUPAČA

IESNIEGUMS par iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu

Es, Aivars Kupačs, kā SIA „RAVIA”, vienotās reģistrācijas Nr. 42103030406, Valdes loceklis, griežos pie Jums ar iesniegumu par iespējami noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo manā rīcībā atrodas dokumenti par darījumiem, kas rada pamatotas aizdomas par iespējami noziedzīgu rīcību, kā rezultātā tika apdraudētas SIA „RAVIA” mantiskās intereses un radīts tai kaitējums.

Ņemot vērā, ka iespējams ir veikts smags vai sevišķi smags noziegums, A.Kupačam, kļūstot zināmiem zemāk aprakstītajiem notikumiem, ir ar likumu noteikts pienākums griezties Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēs likumības atjaunošanai.

Šajā sakarā lūdzu izvērtēt SIA „RAVIA” bijušās Valdes locekles Jeļenas Zaharjinas, personas kods 120951-10825 un viņas vīra Sergeja Zaharjina, personas kods 070253-10841 rīcības atbilstību likumam, kā arī izvērtēt, vai šo personu rīcībā nav saskatāmas Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā un, iespējams, arī citos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes, un, konstatējot to, saukt pie kriminālatbildības šo noziegumu izdarīšanā iesaistītās personas.

SIA „RAVIA”, vienotās reģistrācijas Nr. 42103030406 LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta 2003.gada 2.maijā. Tās dibinātāji bijām es, Aivars Kupačs un Jeļena Zaharjina, un katram no mums piederēja 50% Sabiedrības pamatkapitāla.

Kā SIA„RAVIA” dalībnieks Jeļena Zaharjina bija līdz 2005.gada 9.februārim, kad viņa no Sabiedrības izstājās. Kā SIA „RAVIA” valdes locekle Jeļena Zaharjina bija no 2003.gada 2.maija līdz 2007.gada 29.novembrim,ar tiesībām Sabiedrību pārstāvēt atsevišķi.

Kad 2009.gada vasarā ar SIA „RAVIA” darba attiecības izbeidza grāmatvede Svetlana Mahortova, viņa man nodeva visus grāmatvedības dokumentus, kuri pēc tam atradās manā darba kabinetā. Pārskatot grāmatvedes iesniegtos dokumentus, es pievērsu uzmanību 2006.gada 2.augusta Preču pavadzīmei-rēķinam, sērija HO-VII, nr.763015 par 20 durvju bloku, kopsummā par LVL 4720.00 iegādi, kuru kā preces saņēmējs bija parakstījis Sergejs Zaharjins, kuram ar SIA „RAVIA” nebija nekāda sakara un kurš kā jau minēju tajā laikā bija AS „Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētājs.

 Minētais apstāklis man radīja pamatotas aizdomas, ka Jeļena Zaharjina, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras kopā ar Sergeju Zaharjinu iespējams ir piesavinājušies SIA ” RAVIA” līdzekļus lielā apmērā, sakarā ar ko es sāku rūpīgi pārskatīt visus SIA „RAVIA” grāmatvedībā esošos dokumentus, kā arī pārbaudīt vai 10 minētajos dzīvokļos rekonstruējamā namā, par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātie celtniecības materiāli un sadzīves tehnika ir tikuši izmantoti.

2003.gada 14.maijā Sergejs Zaharjins personīgā īpašumā iegādājās nekustāmo īpašumu Dzintaru ielā 23, Liepājā, kas sastāv no zemes gabala 3107 m2 platībā un dzīvojamās ēkas aptuveni 700 m2 platībā /bijušais pionieru nams/, kurā tālākajā laika gaitā kopā ar sievu Jeļenu Zaharjinu veica rekonstrukcijas darbus, kas tika pabeigti aptuveni 2006.gada beigās.  

Minēto rekonstrukcijas darbu laikā Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātos būvniecības materiālus un audio aparatūru, kopsummā par Ls,- 63445,35 (sešdesmit trīs tūkstoši četri simti četrdesmit pieci lati, 35 santīmi) ieguldīja nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā.

Lai netraucēti varētu veikt minētās darbības, lai man kā tajā laikā vienīgajam SIA „RAVIA” īpašniekam un valdes priekšsēdētājam nerastos aizdomas, ka tīši un apzināti tiek piesavināti SIA „RAVIA” naudas līdzekļi un es nevarētu atklāt un pārtraukt noziedzīgās darbības un, lai slēptu noziedzīgo nodarījumu pēdas, Jeļena Zaharjina, būdama apveltīta ar Komerclikumā un Sabiedrības Statūtos piešķirtām valdes locekļa pilnvarām un tiesībām, un Sergejs Zaharjins, kurš kā AS Liepājas Metalurgs akcionārs, no 2003.gada 7.augusta ieņēma arī Padomes priekšsēdētāja amatu, izmantoja apstākli, ka 2005.gada 18.martā es, kā SIA „RAVIA” valdes priekšsēdētājs noslēdzu pirkuma līgumu ar AS Liepājas Metalurgs, par nekustāmā īpašuma, apzīmējums kadastrā 1700 042 0454, - zemes gabala 6488 m2 un uz tās esošās jaunbūves Eduarda Tisē ielā 83, Liepājā, iegādi.

Saskaņā ar minētā līguma 2.2.p. SIA „RAVIA” apņēmās iegādāto jaunbūvi pārbūvēt par daudzdzīvokļu māju, no kuras 10 dzīvokļos, kurus iegādāsies  Pārdevējs, veikt kvalitatīvu grīdas, sienu un griestu apdari un ievietot dzīvokļos  jaunu modernu santehniku, kā arī tos aprīkot.

Minētās dzīvojamās mājas rekonstrukcijas darbos Jeļena Zaharjina, kā SIA „RAVIA” valdes locekle ņēma aktīvu dalību, it sevišķi 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar pirkuma līguma nosacījumiem, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, kur par Padomes priekšsēdētāju no 2003.gada 7.augusta bija Sergejs Zaharjins.

Pēc manām domām, tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins varēja netraucēti par SIA „RAVIA” līdzekļiem iegādāties būvniecības materiālus sev piederošās dzīvojamās mājas Liepājā Dzintaru ielā 23 rekonstrukcijai, jo es biju pilnībā pārliecināts, ka materiālu iegāde tiek veikta minēto 10 dzīvokļu izbūvei.

Lai iegādāto nekustāmo īpašumu pārbūvētu par daudzdzīvokļu māju SIA „RAVIA” 2005.gada 14.jūnijā manā personā noslēdza Uzņēmuma līgumu Nr. B-46 ar celtniecības firmu AS „UPB”, kura apņēmās veikt desmit stāvu dzīvojamās mājas Eduarda Tisē ielā 83, Liepājā rekonstrukcijas,  projektēšanas darbus un būvdarbus.

Veicot grāmatvedības dokumentu pārbaudi es noskaidroju sekojošo:

1.gadījums. JeļenaZaharjina, būdama valdes locekle, kura ir tiesīga SIA „RAVIA” pārstāvēt atsevišķi, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras, nolūkā grupā piesavināties Sabiedrības naudas līdzekļus būvniecības materiālu veidā, 2005.gada 10.novembrī SIAERLANDE, reģ.Nr.40003356441, juridiskā adrese Bērzaunes iela 9, Rīga izvēlējās un pasūtīja  140.38 m2 flīzes  par kopējo summu  LVL 2100.15, norādot kā maksātāju SIA „RAVIA”, sakarā ar ko  tika izrakstīts  rēķins Nr.7686.

Pēc tam minētā rēķina vienu eksemplāru Jeļena Zaharjina atveda no Rīgas un iesniedza SIA „RAVIA” grāmatvedei Svetlanai Mahortovai apmaksas veikšanai. Tā kā Jeļenas Zaharjinas iesniegtais rēķina eksemplārs nebija parakstīts, tad grāmatvede iedeva man to parakstīt.

Saskaņā ar minēto rēķinu grāmatvede Svetlana Mahortova 2005.gada 14.novembrī norādot, kā maksātāju SIA „RAVIA”, sastādīja maksājuma uzdevumu nr.146, kuru iesniedza man parakstīšanai un minētais rēķins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem LVL 2100.15 apmērā tika apmaksāts.

Pēc tam Jeļena Zaharjina iesniedza Sabiedrības grāmatvedībā 2005.gada 29.novembra Preču pavadzīmes-rēķina, sērija TE-IH, nr.231852 neparakstītu pirmo eksemplāru (preču saņēmējam), sakarā ar kuru SIA „RAVIA” no SIA „ERLANDE” Rīgā, Vestienes ielā 2 ir saņēmusi flīzes 140.38 m2 par kopējo summu LVL 2100.15.

Sakarā ar to, ka uz minētās pavadzīmes nebija flīžu saņēmēja paraksts, grāmatvede Svetlana Mahortova 1.decembrī man iesniedza to parakstīšanai, kuru es arī parakstīju.

Tā kā es personīgi nekad neesmu apmeklējis Rīgā SIA „ERLANDE”, nekad neesmu tur pasūtījis un saņēmis SIA „RAVIA” vārdā flīzes, tad veicot pārbaudi par  Jeļenas Zaharjinas un Sergeja Zaharjina iespējamām noziedzīgām darbībām, es pieprasīju un saņēmu no SIA „ERLANDE” minētās pavadzīmes /preču nosūtītāja/ eksemplāru, kuru uz vietas ir  parakstījis preces saņēmējs. No minētā pavadzīmes eksemplāra redzams, ka par preces saņemšanu  SIA „RAVIA”  vārdā ir parakstījies kāds Jurijs Matvejevs. Cik man zināms, tad persona ar tādu vārdu un uzvārdu tajā laikā bija Zaharjinu ģimenes īpašumu uzraugs.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātās flīzes par kopējo summu LVL 2100.15 netika iegrāmatotas un uzskaitītas SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantotas 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietotas Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

To, ka Jeļenai Zaharjinai bija tīšs nodoms flīzes, kuras iegādātas par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem, piesavināties personīgām vajadzībām, man uz to brīdi nebija zināms. Minēto rēķinu apmaksāju bankā tāpēc, ka domāja, ka iegādātās flīzes tiks izmantotas daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijā, veicot iepriekš minēto 10 dzīvokļu remontu, kurus saskaņā ar 2005.gada 18.martā noslēgto pirkuma līgumu, bija paredzēts pārdot AS Liepājas Metalurgs un kuriem, saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem bija jābūt modernam.

2. gadījums.2006.gada 3.februārī es ar savu parakstu apstiprināju, ka esmu saņēmis 2006.gada 3.februāra Rēķinu-faktūru Nr.06/06. Minēto rēķinu parakstīšanai man iedeva grāmatvede Svetlana Mahortova, kuru bija atnesusi Jeļena Zaharjina. No minētā rēķina izriet, ka SIA „RAVIA” jāmaksā SIA „BRIS”, reģistrācijas nr.40003296496 par 20 durvju bloku iegādi LVL 4720.00.

Saskaņā ar minēto rēķinu grāmatvede Svetlana Mahortova 2006.gada 7.februārī norādot, kā maksātāju SIA „RAVIA”, sastādīja maksājuma uzdevumu nr.46, kuru iesniedza man parakstīšanai un minētais rēķins par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem LVL 4720.00 apmērā tika apmaksāts.

Kā jau minēju, tad grāmatvedības dokumentos es atradu preču pavadzīmi-rēķinu, sērija HO-VII, nr.763015, sastādītu 2006.gada 2.augustā, ar kuru pirms tam es netiku iepazīstināts. Minētajā dokumentā, kā 20 durvju bloku, kopsummā par LVL 4720.00 saņēmējs ir norādīta SIA „RAVIA”, bet par preces saņemšanu ir parakstījies Sergejs Zaharjins, AS „Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētājs.

Vēršu uzmanību, ka 2006.gada 24.jūlijā SIA „RAVIA” un AS„UPB”, sakarā ar veiktajiem būvdarbiem, parakstīja būvdarbu pieņemšanas-nodošanas aktu un tāpēc 20 durvju bloki, kurus 2006.gada 2.augustā saņēma Sergejs Zaharjins, nekādi nevarēja tikt izmantoti desmit stāvu dzīvojamās mājas Eduarda Tisē ielā 83 rekonstrukcijai, jo visi būvdarbi bija jau pabeigti, bet viennozīmīgi tika izmantoti sev piederošās dzīvojamās mājas Dzintaru ielā 23 rekonstrukcijai.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātie 20 durvju bloki, kopsummā par LVL 4720.00 netika iegrāmatoti un uzskaitīti SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantoti 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietoti Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

3.gadījums. Jeļena Zaharjina, būdama valdes locekle, kura ir tiesīga SIA „RAVIA” pārstāvēt atsevišķi, ļaunprātīgi izmantojot valdes loceklim piešķirtās pilnvaras, nolūkā grupā piesavināties Sabiedrības naudas līdzekļus būvniecības materiālu veidā, 2006.gada  4.aprīlī SIA ERLANDE, vienotais reģ.nr.40003356441, juridiskā adrese Bērzaunes iela 9, Rīga  izvēlējās un pasūtīja  92.89 m2 ekskluzīvas flīzes  par kopējo summu  LVL 7125.35, norādot kā maksātāju SIA „RAVIA”, sakarā ar ko  tika izrakstīts  rēķins Nr.8563.

Pēc tam minētā rēķina vienu eksemplāru Jeļena Zaharjina atveda no Rīgas un iesniedza SIA „RAVIA” grāmatvedei Svetlanai Mahortovai apmaksas veikšanai. Tā kā Jeļenas Zaharjinas iesniegtais rēķina eksemplārs nebija parakstīts, tad grāmatvede iedeva man to parakstīt.

Saskaņā ar minēto rēķinu Nr.8563 DnB NORD bankā 2006.gada 5.aprīlī tika veikts maksājums LVL 7125.35 apmērā par Jeļenas Zaharjinas pasūtītajām flīzēm. Kurš tieši veica bankā minēto maksājumu es apgalvot nevaru, jo gan man, gan Jeļenai Zaharjinai bija paraksta tiesības.

Pēc tam Jeļena Zaharjina Sabiedrības grāmatvedībā iesniedza 2006. gada 12. maija Preču pavadzīmes-rēķina, sērija TI-IX, nr.737547 neparakstītu pirmo eksemplāru, sakarā ar kuru SIA „RAVIA”  no SIA „ERLANDE” Rīgā, Vestienes ielā 2 ir saņēmusi flīzes 92.89 m2  par kopējo summu LVL 7125.35.

Sakarā ar to, ka uz minētās pavadzīmes nebija flīžu saņēmēja paraksts, grāmatvede Svetlana Mahortova 1.decembrī  man iesniedza to parakstīšanai.

Tā kā es personīgi nekad neesmu apmeklējis Rīgā SIA „ERLANDE”, nekad neesmu tur pasūtījis un saņēmis SIA „RAVIA” vārdā flīzes, tad veicot pārbaudi par Jeļenas Zaharjinas un Sergeja Zaharjina iespējamām noziedzīgām darbībām, es pieprasīju un saņēmu no SIA „ERLANDE” minētās pavadzīmes /preču nosūtītāja/ eksemplāru, kuru uz vietas ir parakstījis preces saņēmējs, kā arī saņēmu iegādāto ekskluzīvo flīžu paraugu fotogrāfijas.

 No minētā pavadzīmes eksemplāra redzams, ka par preces  saņemšanu SIA „RAVIA” vārdā ir parakstījies Jānis Dzērvēns. Cik man zināms, tad persona ar tādu vārdu un uzvārdu tajā laikā bija Zaharjiniem piederošās ķīmiskās tīrītavas TIARA, Skolas ielā 1, Liepājā  darbinieks.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātās flīzes par kopējo summu LVL 7125.35 netika iegrāmatotas un uzskaitītas SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantotas 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izlietotas Zaharjinu nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā rekonstrukcijā.

To, ka Jeļenai Zaharjinai bija tīšs nodoms flīzes, kuras iegādātas par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem, piesavināties personīgām vajadzībām, man uz to brīdi nebija zināms. Minēto rēķinu apmaksāju bankā tāpēc, ka domāja, ka iegādātās flīzes tiks izmantotas daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijā, veicot iepriekš minēto 10 dzīvokļu remontu, kurus saskaņā ar 2005.gada 18.martā noslēgto pirkuma līgumu, bija paredzēts pārdot AS Liepājas Metalurgs un kuriem, saskaņā ar  minētā līguma nosacījumiem bija  jābūt ekskluzīviem.

4.gadījums. 2006.gada 17.novembrī vai arī kādu dienu vēlāk JeļenaZaharjina man darbā ienesa kabinetā rēķinu Nr.171106-02, datētu ar 2006.gada 17.novembri, kurā bija minēts, ka rēķina apmaksa LVL 27500.00 apmērā jāveic, saskaņā ar Līgumu Nr.20112006/01, kuru es vēl nebiju redzējis.

Iedodot man minēto rēķinu, Jeļena Zaharjina man paskaidroja, ka Rīgā ir nolūkojusi audio/video aparatūru, kuru vēlētos iegādāties 10 dzīvokļu aprīkošanai rekonstruējamā desmit stāvu dzīvojamā mājā Eduarda Tisē ielā 83. Vēl viņa teica, ka šis jautājums ir saskaņots ar viņas vīru AS„Liepājas Metalurgs” Padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu un pēc 10 dzīvokļu nodošanas AS„Liepājas Metalurgs” rīcībā SIA „RAVIA” ieguldītie naudas līdzekļi audio/video aparatūras iegādē pilnībā tiks apmaksāti, parakstot attiecīgus dokumentus.

Man nebija iebildumu šādam Jeļenas Zaharjinas ierosinājumam, jo bija spēkā ar AS„Liepājas Metalurgs” 2005.gada 18.martā noslēgtais pirkuma līgums un 2006.gada 12.aprīlī ar AS„Liepājas Metalurgs” tika noslēgts papildus līgums nr.493/31-23, kur līguma 1.1.pkt.nosaka, ka SIA „RAVIA” apņemas 10 dzīvokļos, kurus iegādāsies AS„Liepājas Metalurgs”, piegādāt un uzstādīt arī sadzīves tehniku, tanī skaitā arī audio/video aparatūru.

Kad es piekritu Jeļenas Zaharjinas ierosinājumam, viņa man teica, ka esot Rīgā, lai es ieeju firmā, kura atrodas Basteja bulvārī un parakstu līgumu. Ierodoties SIA „Hi End Collection” telpā minētajā adresē es arī SIA „RAVIA” vārdā parakstīju Piegādes līgumu nr.20112006/01, datētu ar 2006.gada 20.novembri.

Pēc minētā līguma parakstīšanas 24.novembrī tika apmaksāts Jeļenas Zaharjinas man iedotais rēķins Nr.171106-02 par LVL 27500.00, maksājuma uzdevums Nr.460.

Pēc tam Jeļena Zaharjina man darbā apmaksai ienesa 2006.gada 7.decembrī izdotu rēķinu Nr.071206-01, kurš, saskaņā ar noslēgto līgumu 20.decembrī tika apmaksāts LVL 22 000.00 apmērā, maksājuma uzdevums Nr.502, tādējādi kopsummā veicot samaksu par LVL 49 500.00.

Pēc minēto maksājumu veikšanas Jeļena Zaharjina ienesa SIA „RAVIA” 2006.gada 22.decembra Preču pavadzīmi-rēķinu, sērija TN-IX, Nr.234452 /preču saņēmēja eksemplārus/. Kā man vēlāk tika zināms, tad video/audio iekārtas SIA „Hi End Collection” no Rīgas tieši aizveda uz Dzintaru ielu 23, Liepājā Zaharjiniem, kur arī iekārtas uzstādīja. Kā redzams no minētās pavadzīmes, tad SIA „RAVIA” vārdā kā preču saņēmēja iespējams ir parakstījusies Jeļena Zaharjina, vai arī kāda cita Zaharjiniem pietuvināta persona.

Par šiem apstākļiem var liecināt Aleksejs Gukovs – SIA HI END COLLECTION pārstāvis, kas ir parakstījis gan preču Piegādes līgumu Nr.20112006/01 no 20.11.2006, kuru no SIA „RAVIA” puses ir parakstījis Aivars Kupačs, gan Preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452 no 22.12.2006 , kuru no SIA „RAVIA” puses ir parakstījusi Jeļena Zaharjina, kura Valsts Policijai paskaidrojumā noliegusi faktu par preces saņemšanu.

      SIA „RAVIA” saskaņā ar Piegādes līgumu Nr.20112006/01 ir veikusi augstāk minēto priekšapmaksu par kopējo summu 49 500,00 LVL divos maksājumos pēc piestādītiem rēķiniem: 24.11.2006- 27 500.00 LVL un 20.12.2006- 22 000.00 LVL.

Tātad Valsts Policijai būtu Aleksejam Gukovam jāuzdod jautājumi:

- kurš saņēma preci un kurš parakstījis preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452, kā arī gribētos redzēt preču piegādātāja Preču pavadzīmes eksemplārus,

- kur prece tika piegādāta un uzstādīta, jo Piegādes līgums Nr.20112006/01 paredz preces piegādi un uzstādīšanu, un cik man zināms tad, t.i., Dzintaru iela 23, Liepāja.

- kur ir SIA „RAVIA” apmaksātā prece 49 500 LVL vērtībā, jo SIA „RAVIA” ir saņēmusi tikai Preču pavadzīmes rēķinu TN-IX 234452, kurā par preču saņemšanu ir parakstījusies Jeļena Zaharjina, kura arī nodeva SIA „RAVIA” preču saņēmēja Preču pavadzīmes eksemplārus norādot, ka prece saņemta un uzstādīta, bet tagad noliedz preču saņemšanas faktu un jebkādu saistību ar preci.

Par SIA „RAVIA” naudas līdzekļiem iegādātā audio/video aparatūra par kopējo summu LVL 49 500.00 netika iegrāmatota un uzskaitīta SIA „RAVIA” preču sastāvā, netika izmantota 10 dzīvokļu izbūvē un labiekārtošanā, kuri, saskaņā ar minēto pirkuma līgumu, bija jāizremontē ar augstvērtīgiem celtniecības materiāliem priekš AS „Liepājas Metalurgs”, bet gan tika izmantota Zaharjinu rekonstruētā nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23, Liepājā.

Tādējādi Jeļena Zaharjina un Sergejs Zaharjins grupā pēc iepriekšējas norunas iespējams piesavinājās SIA „RAVIA” finansu līdzekļus kopsummā par LVL,- 63445,35 (sešdesmit trīs tūkstoši četri simti četrdesmit pieci lati, 35 santīmi), iegādātos būvniecības materiālus un audio aparatūru izmantojot nekustāmā īpašuma Dzintaru ielā 23,Liepājā rekonstrukcijas darbos.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 1.pantu Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Kriminālprocesa likuma 6.pants nosaka, ka amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un. novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.panta otro daļu, kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tādējādi lūdzu pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, jo šajā gadījumā viss apstākļu kopums norāda uz iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, taču tikai ar kriminālprocesā noteiktajiem līdzekļiem un metodēm ir iespējams pārbaudīt vai tas tiešām ir noticis.   

Ņemot vērā visu augstāk minēto un pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa likuma 6.pantu, 369.panta pirmo daļu un otrās daļas 1) un 5) punktu, 370 panta pirmo un otro daļu,

lūdzu:

Veikt pārbaudi par šajā iesniegumā minētajiem faktiem;

Uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts KL 179.panta trešajā daļā;

Atzīt SIA „RAVIA” par cietušo šajā kriminālprocesā, jo juridiskai personai nodarīts mantisks kaitējums.

Pielikumā dokumentu kopijas:

2005. gada 18. marta Pirkuma līgums, reģistra Nr. 2911,

2006. gada 12. aprīļa Līgums Nr. 493/31-23,

2005. gada 14. jūnija Uzņēmuma līgums Nr. B-46,

2005. gada 10. novembra Rēķins Nr. 7686,

2005. gada 14. novembra Maksājuma uzdevums Nr. 146,

2005. gada 29. novembra Preču pavadzīme-rēķins, sērija TE-IX, nr.231852/ preču saņēmēja eksemplārs/,

2005. gada 29. novembra Preču pavadzīme-rēķins sērija TE-IX, nr.231852/ preču nosūtītāja eksemplārs/,

2006. gada 03. februāra Rēķins-faktūra Nr. 06/06,

2006. gada 07. februāra Maksājuma uzdevums Nr. 46,

2006. gada 02. augusta Preču pavadzīme-rēķins, sērija HO-VII , Nr.763015,

2006. gada 04. aprīļa Rēķins Nr. 8563, un lapa ar flīzu vizualizāciju,

2006. gada 05. aprīļa Maksājuma uzdevums Nr. RMZ099908N,

2006. gada 24. jūlija būvdarbu pieņemšanas-nodošanas akts,

2006. gada 12. maija Preču pavadzīme-rēķins, sērija TI-IX , Nr.737547, /preču saņēmēja eksemplārs/,

2006. gada 12. maija Preču pavadzīme-rēķins, sērija TI-IX , Nr.737547, /preču nosūtītāja eksemplārs/,

2006. gada 24. novembra Maksājuma uzdevums Nr. 460,

2006. gada 17. novembra Rēķins Nr. 171106-02,

2006. gada 20. novembra Piegādes līgums Nr. 20112006/01,

2006. gada 07. decembra Rēķins Nr. 071206-01,

2006. gada 20. decembra Maksājuma uzdevums Nr. 502,

2006. gada 22. decembra Preču pavadzīme-rēķins, sērija TN-IX, Nr. 234452.

2013. gada 15. jūlijā

Ar cieņu,  SIA RAVIA valdes loceklis Aivars Kupačs

Novērtē šo rakstu:

58
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

12

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

FotoPēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar Miervalža Poļa gleznu izstādi. Pats izstādes nosaukums zīmīgs – „Ilūzija kā īstenība”. Ļoti zīmīgs un trāpīgs nosaukums! Nosaukts šis laika periods Latvijas valstī – īstenība ir ilūzija – tieši tā!
Lasīt visu...

21

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu uzmanību uz elektroniskas sarakstes nepilnībām. 
Lasīt visu...

21

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

FotoTagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika vairs nav iespējama bez noteiktas papildizglītības. Tagad vairs nepietiek ar līdzšinējām zināšanām. Tiekoties ar Latvijas politisko slāni, akūti nepieciešama papildizglītība tādos zināšanu atzaros kā neiropatoloģija, psihastēnija, psihogēnija, psihopātija, psihopatoloģija, kā arī, protams, psihiatrija. Sociālajiem filosofiem, politologiem, kulturologiem, sociologiem un tāpat kulturoloģiskās publicistikas esejistiem nākas iedziļināties minēto zināšanu speciālajā literatūrā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...