Iesaki rakstu: 
Pietiek sarunas biedrs - uzņēmējs, kurš pastiprinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) intereses dēļ nevēlas savu vārdu publiskot, pēc vairākkārtējas viesošanās VID sapratis, ar kādām metodēm šī iestāde nodrošina darbu četrreiz vairāk darbiniekiem nekā Igaunijā. Viņš pats pārliecinājies, ka vienus un tos pašus dokumentus stundām un pat dienām studē vispirms viena struktūrvienība, tad otra un tad vēl trešā, bet savā starpā ar pārbaužu rezultātiem nedalās, faktiski dara vienu un to pašu darbu un nonāk pie viena un tā paša secinājuma.
Kad VID pārcēlās uz jaunajām telpām Mežaparkā, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tika solīts, ka tagad VID varēšot strādāt efektīvāk, jo visi darbinieki atradīsies vienuviet un nebūs dokumenti jāsūta no vienas ēkas uz otru, arī uzņēmējiem būšot vienkāršāk, jo nebūs pie dažādām VID struktūrvienībām jādodas uz dažādām vietām, turklāt par miljonu miljoniem iegādātās tehnoloģijas ļaušot visus procesus vadīt ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām, atceras uzņēmējs.
Tomēr realitāte izrādījusies pavisam cita. Lai arī visi VID darbinieki sēž vienā ēkā, tomēr katra struktūrvienība turpina strādāt tā, it kā citu struktūrvienību nemaz nebūtu vai arī tās atrastos aiz trejdeviņiem kalniem un nebūtu sasniedzamas.
Komersants, kura vadītajā uzņēmumā strādā līdz desmit darbiniekiem un pat netiek pastāvīgi algota grāmatvede, pēdējā pusgada laikā nonācis pastiprinātas VID intereses lokā. Vispirms par kādu viņa kompānijas veiktu darījumu ieinteresējusies Pievienotās vērtības nodokļa datu ticamības novērtējuma daļa. Šī nodaļa ar īpašas datorprogrammas palīdzību uziet aizdomīgus darījumus un tad tajās iesaistītajiem komersantiem ar reāliem pamatojuma dokumentiem un skaidrojumiem lūdz izskaidrot, lai pārliecinātos, ka tas nav bijis fiktīvs darījums.
Uzņēmējs iesniedzis šai nodaļai visus dokumentus par iepriekšējā mēneša deklarācijā iekļautajiem darījumiem.
Pēc kāda laika viņu uz pārrunām uzaicinājusi Nodokļu kontroles pārvalde saistībā ar uzņēmuma saimnieciskās darbības tematisko pārbaudi. Atkal prasīti dokumenti par tieši to pašu mēnesi, kā arī vēl par pieciem mēnešiem.
Tieši šajās pārrunās uzņēmējs pārliecinājies, cik efektīvi VID izmanto iegādātās modernās tehnoloģijas. Jaunajā VID ēkā ir iekārtotas īpašas pārrunu telpas, kas aprīkotas ar datoru un drukas iekārtu. Taču visu sarunas laiku VID darbiniece ne reizi tām nav pieskārusies, bet tā vietā visu apjomīgo protokolu uz apmēram desmit lappusēm rakstījusi ar roku, ar kopējamo papīru to kopējot otrā eksemplārā, ko izsniegt pārrunu dalībniekam.
Šajā tikšanās reizē uzņēmējs vairāku stundu sarunā sīki un smalki stāstījis un rādījis dokumentus par darījumiem, skaidrojis, kādi viņam ir darbinieki un ko viņi dara, kādiem mērķiem tiek slēgti līgumi utt. Viņš atkal rādījis tos pašus dokumentus. Darbiniece tos pētījusi, uzklausījusi skaidrojumus un uzdevusi jautājumus.
Sarunas nobeigumā viņš parakstījis VID darbinieces ar roku rakstīto ne bez grūtībām salasāmo protokolu, lai gan, kā atzīst uzņēmējs, rokraksts bijis gana labs, ne salīdzināt ar ārstu rakstītajiem nesalasāmajiem dokumentiem.
Pagājis mēnesis, un uzņēmējs uzaicināts uz Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu analīzes daļas veiktu nodokļu auditu. Tas jau aptver periodu par iepriekšējiem diviem gadiem. Atkal viņš nesis arī tos dokumentus, kurus jau iepriekš sīki un smalki izpētījusi nodokļu ticamības daļa, kā arī tos, kuri smalki vētīti tematiskajā pārbaudē.
Uz viņa jautājumu, vai tad šie darbinieki nevar iepazīties ar jau iepriekšējām šo dokumentu pārbaudēm no saviem kolēģiem, viņam paskaidrots, ka katras struktūrvienības uzdevums ir atšķirīgs, katra pārbaudēs vērš uzmanību uz ko citu, turklāt katra nākamā nodaļa nevarot būt pārliecināta, ka iepriekšējā visu ir izpētījusi gana pamatīgi, lai gan nav noliegts, ka gala rezultāts tām visām var būt vienāds – nodokļu uzrēķins vai atzinums, ka nodokļi samaksāti korekti.
Uzņēmējs ir pilnīgā neizpratnē, kādēļ viņam vieni un tie paši dokumenti ir jānes uz VID trīs reizes, kāpēc tos viena struktūrvienība nevar nodot otrai, kādēļ viņam trīs reizes jāskaidro viens un tas pats. Viņam radies iespaids, ka tā ir šķietama pašu VID darbinieku vairākpakāpju “speckontrole” un specpārbaude, lai patiesībā mākslīgi radītu sevis nodarbināšanas apstākļus un tādā veidā attaisnotu milzu VID darbinieku armijas nepieciešamību par nodokļu maksātāju naudu.
Ja VID pēc būtības liktu lietā visas tai pieejamās jaunās tehnoloģijas, kā arī sāktu sadarboties savā iekšienē, uzņēmējs ir pārliecināts, ka mums pietiktu varbūt pat ar vēl mazāku VID darbinieku skaitu nekā Igaunijā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
