Uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku atklātā vēstule
Uzņēmuma darbinieki25.01.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
bunkers
27.01.2016. 18:41»
Jurs
Protams, labākais variants būtu meklēt Ķīnas investoru. Bet kam tas ir pa spēkam
Junkeram ha ha ha
27.01.2016. 10:46
Likvidēs metalurgu - visiem labi - valsts jau aizņemas no Pasaules bankas 1 miljardu euro, Pasaules banka pašalaik veic Valsts kases un nodikļu ieņēmumu auditu.
Iznīks okupanti, kas strādā metalurgā.
Metalurgs jāiznīcina, jo vecos okupantus var nomainīt jaunie bēgļi.
26.01.2016. 17:42
»
Jurs
Uzskatu, ka Valdībai ir jāpasaka stingrs vārds un beidzot jāļauj Metalurgam aiziet no Latvijas
Lipmans sen grib, bet viņam nedos, jo LV valdībai vajag, lai likvidē metalurgu un cilvēki aizbrauc - nav cilvēka, nav problēmu.
..............
25.01.2016. 22:54»
Draudziņš
Tā teikt nav godīgi: "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū, jo šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija. Baltkrievija ir kārtīga valsts, bet nevis ES neizdevusies province Latvija
Kāda konkurence? Cik tur maksā gāze un elektrība, daudz lētāk nekā Latvijā.
Jurs
25.01.2016. 22:04Protams, labākais variants būtu meklēt Ķīnas investoru. Bet kam tas ir pa spēkam?
Jurs
25.01.2016. 21:51Uzskatu, ka Valdībai ir jāpasaka stingrs vārds un beidzot jāļauj Metalurgam aiziet no Latvijas.
Agri vai vēlu šī agonija beigsies. Labāk agri.
Jurs
25.01.2016. 21:49Šobrīd Eiropa patērē apm. 150 milj. tonnas melnā metāla gadā. Eiropas lielākie metalurģijas uzņēmumi pie esošajām jaudām ražo 160-170 milj. tonnas gadā.
Eksportēt melno metālu ārpus ES un cīnīties par tirgiem ar Ķīnu nav izdevīgi.
Modernas rūpnīcas kā ArcelorMittal France un Belgium, ne vienu reizi vien ir runājušas par zemo rentabilitāti dēļ krituma mašīnbūvē un celtniecībā. Šobrīd nekas neliecina par strauju izaugsmi mašīnbūvē vai būvniecībā, tāpēc ES būs ar mieru aizklapēt KVV un jaudas kompensēs ar Polijas ražotājiem.
nu reiz pietiek
25.01.2016. 21:25Atkal stradnieki dzied veco dziesmu! Vai tad jus, aklie, neredzat, ka metlaurgu vada blezi, kuri tikai grib izkrapt naudu no valsts! So uznemumu ir jaklapee vienreiz ciet, nevis jaiegulda vaksts miljonus nevienam nevajadzigaa uznemumaa.Tas nekad nebus stradat spejigs!
Tā lūk!
25.01.2016. 20:28Energoresursu izmaksas veido tikai 10% no KVV LM 2015.gada apgrozījuma.
LETA jau ziņoja, ka KVV Liepājas metalurga apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.
liepa
25.01.2016. 19:00Noieta tirgu varētu meklēt kaut kur Āfrikas valstīs, kur nenotiek augststāvu celtniecība
Aivo
25.01.2016. 18:46Ko vispār nozīmē lēta baltkrievu produkcija, tā ir mērvienība vai kas?
Draudziņš
25.01.2016. 18:36»
Komentāra teksts:
Draudziņš- neizdevies kremļa trollis
Tev ir žēl, ka te nekas nav izdevies, bet baltkrievi ir kārtīgi vīri, bet nevis tādi sīkdaļas kā letti-viepli.
25.01.2016. 18:03
" Atbilde netiks sniegta."- L.Straujuma.
Valsts amatpersonām nav jārisina attiecības starp privātpersonām un privātu uzņēmumu, kurus saista darba līgumi. Tas nu gan būtu jāzin! Nav PSRS laiki!
Pa „skuju taku” uz Vāciju vai Lielbritāniju, proletariāta pabiras, - tur jūs, parazītus, kas gaida, lai valdība risina jūsu problēmas, izskolos!
Komentāra teksts:
25.01.2016. 17:44»
Draudziņš
Tā teikt nav godīgi: "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū, jo šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija. Baltkrievija ir kārtīga valsts, bet nevis ES neizdevusies province Latvija
Draudziņš- neizdevies kremļa trollis.
Draudziņš
25.01.2016. 16:46Tā teikt nav godīgi: "KVV Liepājas metalurgs" nespēj konkurēt pat vietējā Latvijas tirgū, jo šeit ieplūst nekvalitatīva un lēta Baltkrievijas produkcija. Baltkrievija ir kārtīga valsts, bet nevis ES neizdevusies province Latvija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
