Uzņēmumi bez patiesajiem labuma guvējiem – likvidācijas procesā un bez amatpersonām, Meroni joprojām uzspļauj Latvijas likumiem
Lursoft26.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pienākums uzņēmumiem paziņot savus patiesos labuma guvējus ir spēkā vairākus gadus, aizvien vairāki simti uzņēmumu to nav izdarījuši. Lursoft pētīja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizējais statuss.
No 472 uzņēmumiem, kuri līdz š.g. 24.martam vēl nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vairāk nekā pusei, t.i. 306, rit likvidācijas process, rāda Lursoft apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pēc 2017.gada, kad stājās spēkā likuma grozījumi, paredzot obligātu prasību atklāt patiesos labuma guvējus.
Kamēr vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004.gada, Aizkraukles novadā reģistrētā SIA “Upsalas”, kas arī ir viens no uzņēmumiem, kurš līdz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uz š.g. 4.aprīli lauksaimniecībā strādājošajam SIA “Upsalas” bija izveidojies 15,5 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.
Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuriem arī nav reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, SIA “Upsalas” gada pārskatus iesniegusi regulāri. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 61,8 tūkst. EUR, vēl gadu iepriekš – 101,1 tūkst. EUR. Vadoties no Lursoft Multi atskaites datiem, SIA “Upsalas” apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā bijusi viļņveidīga. Tā, piemēram, 2012.gadā uzņēmums apgrozīja 271 tūkst. EUR, bet jau 2013.gadā – vien 29,1 tūkst. EUR. Turpmākajos gados apgrozījums atkal pakāpeniski audzis, 2016.gadā sasniedzot 202,3 tūkst. EUR, pēc kura atkal piedzīvota lejupslīde.
Lursoft izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021.gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrīd nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopš aizvadītā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA “Creolat” un SIA “birojs.biznesam”). Bez aktīvām amatpersonām šobrīd ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus.
Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls
Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei, t.i. 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidū ir gan uzņēmumi, kas reģistrēti aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arī tādi, kuri šogad svinēs vien savu 5.darbības gadu.
To vidū ir, piemēram, 2017.gada aprīlī reģistrētais nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumu uzņēmums SIA “EDANI&PARTNERS”, kura dalībnieku rindās reģistrētas arī trīs personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020.gada februāra piemērots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegums veikt darbības, kas samazina personai piederošo daļu vērtību, un reģistrēt komercķīlas. Jānorāda gan, ka pagājušā gada martā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmējiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrīd nav reģistrētas.
Nekustamo īpašumu joma ir otra visplašāk pārstāvētā darbības nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvējus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vēl vairāk to ir vien vairumtirdzniecībā.
Ne visiem rit likvidācijas process
Lai gan absolūtais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reģistrējuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrūtinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturēta saimnieciskā darbība vai arī norit maksātnespējas process, tomēr ir arī izņēmumi.
To vidū ir, piemēram, holdingkompānija AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas 2018.gadā nopelnīja 1,14 milj. EUR. Pārskatus par pēdējiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdē darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsēdētājs reģistrēts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021.gadā tiesā skatīts administratīvais process strīdā starp AS “Latvijas Naftas Tranzīts” un Uzņēmumu reģistru par patiesā labuma guvēju atklāšanas pienākumu.
Tāpat arī starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA “PMT Invest”. Jāuzsver, ka SIA “PMT Invest” 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA “PMT Balticum”, kuram kā patiesā labuma guvēji ir reģistrēti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. Tomēr SIA “PMT Invest” informācija par patiesajiem labuma guvējiem LR Uzņēmumu reģistrā vēl aizvien nav reģistrēta.
Lursoft dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievērojamu apgrozījumu vai arī vairākiem darbiniekiem. Apgrozījuma ziņā to vidū lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzētājs, nekustamā īpašuma uzņēmums SIA “Rikava Agro”, kas aizpērn apgrozīja 270,22 tūkst. EUR un nopelnīja 128,97 tūkst. EUR. No kopējā apgrozījuma 104,53 tūkst. EUR veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Gan pērn, gan arī aizpērn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku.
2021.gadā SIA “Rikava Agro” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tūkst. EUR. Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reģistrēti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespēja pasludināta 2020.gada oktobrī, procesu izbeidzot pērn aprīlī, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas izbeigts pagājušā gada augustā, jo SIA “Rikava Agro” izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Vidējais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir 16 gadi, tomēr to vidū atrodami uzņēmumi, kas reģistrēti vien nesen. Piemēram, SIA “APREKO”, kura dalībnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopīgais uzņēmums reģistrēts 2021.gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turētāji arī 2021.gada janvārī dibinātajā SIA “FRS Construction”. Atšķirībā no SIA “APREKO”, SIA “FRS Construction” informācija par patieso labuma guvēju reģistrēta jau līdz ar uzņēmuma reģistrēšanu.
Jāuzsver, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
